Spīdošā zvaigzne eševērija dārzā – īslaicīgam priekam 1
“Labprāt uzklausītu ieteikumus eševērijas ‘Glowing Star in the Dark’ audzēšanā un aprūpē.” H. KĀRKLIŅA RAUNAS PAGASTĀ
Eševērijas (Echeveria) pieder pie biezlapju dzimtas. Tie ir ļoti interesanti un skaisti ziedaugi. Zināms vairāk nekā 100 atšķirīgu sugu, kas savvaļā aug Vidusamerikā un Dienvidamerikā. Šiem sukulentiem raksturīgas gaļīgas, rozetē izkārtotas lapas, kas klātas ar vaska kārtiņu; lapu kāti ir ļoti īsi, vai to vispār nav. Ziedi mēdz būt balti, dzelteni, rozā, oranži, sakopoti nelielos ķekaros uz nokareniem ziedkātiem.
Lielākoties audzē zemos traukos ar labu drenāžu. Ja ūdens nenotecēs, tas izraisīs pūšanu. Vasarā augi var atrasties ārā, saulē vai vieglā paēnā, taču tikai saulgozī iegūst raksturīgo krāsu. Istabā pacieš sausu gaisu. Eševērijām nekaitē ūdens trūkums līdz pāris nedēļām. Arī lielā karstumā laista tikai mazliet. Ziemā, vēsumā, augs var palikt gandrīz pavisam sausumā. Jāņem vērā, ka vasarā jālaista piesardzīgi, jo ūdens nedrīkst iekļūt rozetē (ja tajā uzkrājas ūdens, sākas pūšana).
Augi pārziemo vēsā telpā (+6…+10 °C). Pārstāda reti (ik pēc trim gadiem) caurlaidīgā, smilšainā augsnē ar nelielu mālu un grantszemes piedevu. Var izmantot arī kaktusu substrātu. Mēslo reizi mēnesī ar kaktusu mēslojumu. Pārāk devīgi mēsloti augi zaudē savas īpatnības, jo sukulenti necieš bagātīgu mēslojumu, it sevišķi organisko. Istabā tiem patīk ļoti gaiša vieta loga tuvumā.
Pavairo ar lapu spraudeņiem +18…+20 °C temperatūrā. Spraudeņus nestāda tūlīt pēc nogriešanas, bet pagaida, līdz griezuma vieta apžūst, citādi augi sapūst. Kad tie iesakņojas, temperatūru samazina līdz +12…+15 °C.
Nepiemērotās, pārāk vēsās vai pārāk mitrās telpās ziemā eševērijām drīz vien bojājas lapas. Augi ir jutīgāki, ja maz gaismas un laista par daudz. Tos mēdz bojāt laputis, gliemji.
– Eševērija ‘Glowing Star in the Dark’ jeb Kvēlojošā zvaigzne tumsā, ko piedāvā holandiešu tirgotāji, ir uzņēmusi ķīmisko savienojumu, kas absorbē gaismas enerģiju un pēc tam to izstaro. Šādus savienojumus izmanto tumsā spīdošo rotaļlietu ražošanā. Tehnoloģija, kā šo vielu dabū augā, ir patentēta. Manuprāt, viela tomēr atstāj ietekmi uz augu, visticamāk, tas ilgi neaugs, tātad ir domāts izmešanai, – ir pārliecināts LU Bioloģijas fakultātes Augu fizioloģijas katedras vadītājs profesors Ģederts Ieviņš.
