Foto – Anda Krauze

”Spīdzina” savu atmiņu stundām 
 0

Kā sagadījies – Garkalnes iedzīvotāja Ilze Vaira Lazdāne presi abonē pasta nodaļā, kuru ilgstoši vadījusi! ”Apmēram piecdesmit gadus esmu strādājusi ”Latvijas Pastā”, vadīju vienu no Rīgas pasta nodaļām, vēlāk – pastu Garkalnē. Kādu laiku bija gods kalpot arī Sakaru ministrijā par revizori.

Reklāma
Reklāma
Krimināls
VIDEO. “Bēdz prom!” Kārsavā iereibusi kompānija bēg no policijas un smejas par vadītāja nonākšanu policijas rokās 43
TV24
“Viņi ir gatavi uz visādām neģēlībām.” Kas mudinātu Putinu pieņemt lēmumu uzbrukt NATO?
Krievija uzbrūk Ukrainai ar “brīnumieroci”. Ar to varētu tikt galā tikai F-16 144
Lasīt citas ziņas

Tālajos septiņdesmitajos gados braucu pārbaudīt pasta nodaļas, gāja jau raibi – dažreiz sagaidītāji uzklāja tādu galdu – kā pa tēva kāzām… Tādās reizēs neiztika arī bez sūdzībām, parasti to darīja tie, kam skauda,” atminas I. V. Lazdāne.

 

”Latvijas Avīzi” un ”Mājas Viesi” viņa abonē gadiem ilgi un atklāj savu lasīšanas kaislību: ”Man šie izdevumi ir ne vien kā uzticami padomdevēji, bet arī gudri izklaidētāji. Ļoti patīk risināt dažādus uzdevumus, tostarp krustvārdu mīklas. Saņemot avīzi, metos tās risināt, pat lāgā nepaēdusi.

CITI ŠOBRĪD LASA

Ja nespēju pareizo atbildi gūt uzreiz, ”spīdzinu” savu atmiņu, intelektu pat vairākas stundas, līdz tieku galā. Dažreiz nokaitina daža autora pārgudrības. Savukārt jautrības devu gūstu no anekdotēm.”

Lasītāja uzteic arī intervijas ar sabiedrībā zināmiem cilvēkiem un rakstus par sportu.

”Agrāk abus izdevumus pasūtīju gadam, tagad varu atļauties ik pa mēnesim vai diviem. Likteņa ironija – aizejot uz savu pasta nodaļu, redzu tās pašas sejas, kas bija manā laikā. Iepriecina brīnišķīgā pastniecīte Lilita Dukule, viņa man katru rītu atnes pastu laikā. Lielākā daļa pasta darbinieku ir lietpratīgi un apzinīgi.” Turklāt pastniekam jābūt arī labam psihologam, jāpārzina savi apkalpojamie, jāzina, kurš saimnieks ar kuru ir labās kaimiņattiecībās.

”Varētu vēlēties, lai pastnieku darbs būtu labāk apmaksāts, taču arī padomju laikā pastā algas bija mazas. Pastnieka darbs – sūrs. Ko gan neesmu saklausījusies! Pastnieku, nesot presi, vārtiņu iekšpusē sagaida nevis saimnieks, bet trīs suņi – augumā kā teļi… Lai gan tagad pastnieks piebrauc ar auto, taču tik un tā suņi metas virsū – kož riepās.

Mūsdienās, datoru laikmetā, pastā ir precīzāka uzskaitvedība, padomju laikā galvenie darbarīki bija skaitīkļi un rakstāmrīks. Šmaucās jau arī… Ja pieķēra, pat atbrīvoja no darba.”

Nejauši rokās nonākusi pasta izdotā ”Informācija par disciplinārajiem sodiem 1993. – 1994. gadam”, ko izplatīja pasta nodaļām. Domājams, tas nebija tikai uzziņu materiāls, bet arī ietekmīgs līdzeklis disciplīnas nodrošināšanai un vainīgo kaunināšanai. Lūk, daži ieraksti – no darba atbrīvoti par neattaisnotiem darba kavējumiem, atrašanos darbā alkohola reibumā, par naudas piesavināšanos, neapmierinošu darbu, par naudas iztrūkumu vai tiesas spriedumu brīvības atņemšanai… Norādīta arī materiālā atbildība – piedzīti zaudējumi par ierakstītas starptautiskas pakas vai vēstules nozaudēšanu.

Reklāma
Reklāma

Vai attieksmē pret darbu kas mainījies?

”Tagad darbiniekiem ir konkurence un bijību iedveš bezdarbs – slikti strādāsi, tavā vietā būs cits,” spriež Ilze Vaira Lazdāne.

Vai viņas ģimenē kāds turpina darbu, saistītu ar pastu?

”Nē, meita strādā tirdzniecībā, arī abas mazmeitas izraudzījušās citu specialitāti – viena strādā sporta sistēmā un tirdzniecībā, otra – tikai tirdzniecībā.”