Foto-LETA/AFP

“Spiegel”: Merkele gatava piekrist Grieķijas aiziešanai no eiro zonas 6

Vācijas kanclere Angela Merkele ir gatava atļaut Grieķijai izstāties no eiro zonas, ja Grieķijā tiks ievēlēta valdība, kas atteiksies no valsts pašreizējās taupības politikas, ziņoja nedēļas žurnāls “Der Spiegel”, atsaucoties uz Vācijas valdībai tuviem ziņu avotiem.

Reklāma
Reklāma
Notriektā tautumeita 6
Kokteilis
Mākslīgais intelekts nosauc 5 sieviešu un 5 vīriešu vārdus, kas nes laimi to īpašniekiem 30
Mistika: pie Ukrainas robežas atvēries milzīgs krāteris, ko dēvē par “portālu uz pazemes pasauli” 32
Lasīt citas ziņas

Sabiedriskās domas aptaujas trīs nedēļas pirms Grieķijas parlamenta pirmstermiņa vēlēšanām liecina, ka tajās visvairāk balsu varētu iegūt Alekša Cipra vadītā galēji kreiso partiju apvienība “Radikāli kreiso koalīcija” (SYRIZA), kas iestājas par starptautisko aizdevēju pieprasīto taupības pasākumu atcelšanu.

“Vācijas valdība uzskata [Grieķijas] aiziešanu no eiro zonas par gandrīz neizbēgamu, ja opozīcijas līderis Aleksis Ciprs pēc vēlēšanām vadīs valdību, atteiksies no budžeta disciplīnas un neatmaksās valsts parādus,” ziņoja “Der Spiegel” savā interneta vietnē.

CITI ŠOBRĪD LASA

Gan Merkele, gan Vācijas finanšu ministrs Volfgangs Šoible ir nonākuši pie mazāk dramatiska viedokļa par iespējamu Grieķijas aiziešanu no eiro zonas un tagad uzskata, ka šāds iznākums būtu “paciešams”, ziņoja “Der Spiegel”, atsaucoties uz vārdā neminētajiem ziņu avotiem.

Pašlaik notiekošā ekonomikas atveseļošanās citās agrāk problemātiskās eiro zonas valstīs, tādās kā Īrija un Portugāle, pastāvīga eiro zonas glābšanas fonda izveidošana un banku savienības radīšana ir stiprinājušas Berlīnes uzskatu, ka jaunas Grieķijas krīzes sekas būtu ierobežotas, piebilda “Der Spiegel”.

Jau ziņots, ka Grieķijas prezidents Karols Papulijs trešdien atlaida valsts parlamentu un izsludināja parlamenta pirmstermiņa vēlēšanas 25.janvārī, jo parlaments nespēja ievēlēt jaunu valsts prezidentu. Jaunā parlamenta pirmā sēde notiks 5.februārī.

Valdības izvirzītais prezidenta kandidāts bijušais eirokomisārs Stavrs Dims trīs balsošanas kārtās, kas notika 17., 23. un 29.decembrī, neieguva nepieciešamo balsu skaitu. Konstitūcija noteic, ka gadījumā, ja parlaments nespēj ievēlēt valsts prezidentu, parlaments ir jāatlaiž un jārīko parlamenta ārkārtas vēlēšanas.

Pašreizējais prezidents Karols Papulijs ir bijis valsts vadītāja amatā kopš 2005.gada un viņa otrais piecu gadu amata termiņš beigsies martā.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.