SAB gada pārskatā galvenā uzmanība pievērsta Krievijas ietekmei 1
“Izlūkošanas un pretizlūkošanas jomā iegūtā informācija rāda, ka Krievija Latvijā nevar īstenot Ukrainai identisku scenāriju. Latvija ir NATO dalībvalsts, un ar to Krievijai ir jārēķinās. Tomēr vienlaikus Krievijas mērķis ir palielināt savu ietekmi Latvijā, un centieni šajā virzienā novērojami ilglaicīgi,” teikts Satversmes aizsardzības biroja (SAB) 2013. gada darbības pārskatā. Ziņojumā manāmas līdzības ar iepriekš izplatīto Drošības policijas ziņojumu, kur tāpat galvenā uzmanība pievērsta Krievijas ietekmei.
“Krievija atkārtoti apliecinājusi gatavību izmantot militārās spējas kā līdzekli ārpolitisko mērķu sasniegšanai bijušās Padomju Savienības teritorijā,” teikts dokumentā, norādot, ka Krievijas aktivitātes pret Ukrainu bijušas labi koordinētas un mērķtiecīgas, izmantojot militārās spējas, diplomātiju, Krievijai lojālas organizācijas, propagandu un dezinformāciju. Tomēr SAB mierina, ka “Ukrainas scenārija” atkārtošanās Latvijā esot mazticama. Dokumentā teikts, ka vērojama augstāka ārvalstu specdienestu interese par Latvijas ārpolitiku un drošības politiku. SAB prognozē, ka nākamgad varētu būt mēģinājumi diskreditēt Latviju kā Eiropas Savienības prezidējošo valsti: “Iespējams diskreditējošu pasākumu kopums, kas skartu cilvēktiesību jautājumus un Latvijas kā politiski un ekonomiski vājas valsts tematiku. Provokācijas var būt vērstas pret valsts amatpersonām un politiķiem, kā arī valsts institūcijām un Latvijas valsts drošības iestādēm.”
Pēc SAB aplēsēm, ārvalstu izlūkdienestu virsnieku skaits diplomātiskajās pārstāvniecībās variē no 15 līdz 35 procentiem no kopējo diplomātu skaita. Pērn SAB ziņojumā gan bija minēts mazāks īpatsvars. Izlūki, kā šīs personas savā leksikā sauc SAB, izmanto diplomātu piesegu, turklāt viņi reti lieto agresīvas un tiešas darba metodes. Tāpat kā iepriekš izlūki liek uzsvaru uz kontaktpersonu loka paplašināšanu valsts iestādēs, akadēmiskajā, nevalstisko organizāciju un mediju jomā.
Pēc SAB vērtējuma, viena no Krievijas specdienestu mērķauditorijām ir Krievijā studējošie jaunieši no Latvijas, no kuriem tiekot noskatīti perspektīvākie, rosinot viņus ieņemt atbildīgus amatus valsts pārvaldē vai citās specdienestiem noderīgās iestādēs. Jāpiebilst, ka pazīstamais britu žurnālists Edvards Lūkass savulaik uzsvēris, ka Krievijai ir būtiski, lai vecās spiegu un informatoru paaudzes vietā rastos jauna. Krievijas izlūkdienestu darbinieki Krievijā darbojas arī pašvaldību un nevalstisko organizāciju piesegā, turklāt specdienesti aktīvi sadarbojas ar Krievijas muitas un robežsardzes dienestiem. SAB vēsta, ka ar Latvijas iedzīvotājiem kontaktus veido tādas ar Krievijas izlūkdienestiem saistītas organizācijas kā Kaļiņingradas sabiedrisko politisko pētījumu centrs “Russkaja Baltika”, Sanktpēterburgā bāzētais Starptautiskās un reģionālās politikas centrs (CIRP), Sanktpēterburgas “Krievijas – Baltijas mediju centrs” (RBMC). RBMC vadītājs ir bijušais aģentūras “Regnum” darbinieks Igors Pavlovskis, bet šīs organizācijas pasākumos bieži piedalās arī polittehnologs Modests Koļerovs – abiem pirms diviem gadiem Ārlietu ministrija, balstoties uz tiesībsargājošo iestāžu argumentāciju, liedza ieceļošanu Latvijā. Organizācijas pērn rīkojušas Baltijas žurnālistu preses braucienu uz Krieviju, kā arī Baltijas “tautiešu” 3. konferenci. SAB vērtējumā šīs organizācijas tiek izmantotas kā “platformas” specdienestu aktivitātēm.
No kurienes plūst “dzīvības sula”
Līdzīgi kā Drošības policija, arī SAB norāda uz Krievijas “tautiešu” politikas īstenošanu Latvijā, lai sasniegtu Krievijas ārpolitikas mērķus. DP vairāk norādīja uz šīs politikas “pirkstiņiem” Latvijā, bet SAB ziņojumā pievēršas pašai “Maskavas rokai” un tās iespējām nogādāt pirkstiņu uzturēšanai nepieciešamo “dzīvības sulu” – naudas līdzekļus. SAB ziņo, ka Krievija paplašinājusi aģentūras “Rossotrudņičestvo” funkcijas, un šobrīd tā ir galvenā “tautiešu” politikas īstenotāja ārvalstīs. Nesen aģentūras vadītājs Konstantīns Kosačevs viesojās Latvijā, apmeklējot “SC” līdera Jāņa Urbanoviča rīkoto “Baltijas foruma” konferenci. SAB norāda, ka aģentūra vēlējusies atvērt pārstāvniecību Latvijā, tomēr tas neesot pieļauts.
SAB par “tautiešu” politiku secina: “Krievijai ir izdevies apvienot aktīvākos Latvijas krievu kopienas pārstāvjus, un to aktivitātes lielā mērā ir saskaņotas ar Krievijas ārpolitiskajiem mērķiem. Atsevišķos gadījumos šie prokrieviskie aktīvisti un organizācijas spēj piesaistīt samērā lielu sabiedrības līdzdalību. Tomēr Latvijas krievu kopiena nav viendabīga un to pilnībā vadīt Krievijai nav iespējams.” Kā finansējuma avoti ziņojumā minēti arī fonds “Russkij Mir”, A. M. Gorčakova vārdā nosauktais fonds un Ārvalstīs dzīvojošo tautiešu atbalsta un aizstāvības fonds. “Fonda darbības būtība ir maksāt Latvijas organizācijām un to aktīvistiem, lai tie veidotu maldinošu pierādījumu bāzi, ka Latvijā tiek ierobežotas etnisko minoritāšu tiesības un par tām ir nepieciešama cīņa,” teikts ziņojumā. Finansējumu saņēmušas vairākas krievvalodīgās organizācijas. Starp tām ir savulaik Tatjanas Ždanokas dibinātā Latvijas Cilvēktiesību komiteja un Viktora Guščina vadītais “Baltijas vēsturisko un sociāli politisko pētījumu centrs”. Abu organizāciju amatpersonas saista dalība politiskajā partijā “Latvijas Krievu savienība”. Finansējumu no šā fonda saņēmis arī “Eiropas pētījumu institūts”, kura vadītājs ir Aleksandrs Gapoņenko.
