Ekonomika
Latvijā

Termiņuzturēšanās atļauju atvieglošanai Saeimā ļoti spēcīgi lobisti32


Vecie kontakti noder. Bijušais deputāts Viktors Valainis 12. Saeimas vēlēšanās “Vienotības” sarakstā palika zem svītras, bet joprojām sastopams parlamentā. Tiesa – ne vairs kā likumdevējs, bet gan kā lobētājs, kurš mēģina savus bijušos kolēģus padarīt labvēlīgākus pret nekustamo īpašumu nozari.
Vecie kontakti noder. Bijušais deputāts Viktors Valainis 12. Saeimas vēlēšanās “Vienotības” sarakstā palika zem svītras, bet joprojām sastopams parlamentā. Tiesa – ne vairs kā likumdevējs, bet gan kā lobētājs, kurš mēģina savus bijušos kolēģus padarīt labvēlīgākus pret nekustamo īpašumu nozari.
Foto – LETA

Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija šodien lems par Imigrācijas likuma grozījumu likumprojekta sadalīšanu divās daļās. To grozījumu daļu, kurā atrodams iekšlietu ministra Riharda Kozlovska (“Vienotība”) priekšlikums piešķirt valdībai tiesības uz noteiktu laiku ierobežot termiņuzturēšanās atļauju (TUA) izsniegšanu konkrētu valstu pilsoņiem, plānots virzīt pieņemšanai parlamentā steidzamības kārtībā. Savukārt deputātu priekšlikumi TUA izsniegšanas atvieglošanai tiks nodoti izvērtēšanai īpašā darba grupā.

Šāda taktika izvēlēta, jo Saeima pagājušā gada nogalē Imigrācijas likumu atvēra grozījumiem ar mērķi iestrādāt tajā normas, kas ļautu valdībai ierobežot termiņuzturēšanās atļauju (TUA) saņemšanu. Taču deputāti, kurus biksta dažādi lobētāji, iesnieguši vairākus desmitus pilnīgi pretēja rakstura grozījumu – tādus, kas TUA izsniegšanu atvieglotu. Par spīti tam, ka Drošības policijas pārstāvji komisijas sēdēs regulāri brīdina – drošībniekiem trūkst resursu, lai pilnvērtīgi izvērtētu TUA pretendentus.

Viens no grozījumu autoriem ir deputāts Jānis Vucāns (ZZS). Viņš piedāvā krietni samazināt nekustamo īpašumu slieksni TUA saņemšanai.

J. Vucāna priekšlikums – Rīgā līdz 180 000 eiro, vidēji attālos novados 90 000 un tālākajos novados – 50 000 eiro. Viņš neslēpa, ka priekšlikumus sagatavojis pēc sarunām ar Lielo pilsētu asociācijas pārstāvjiem, bet sarunas biedru vārdus nevēlējās minēt. “Man jautāja, vai mana pārliecība neliedz šādus priekšlikumus iesniegt, un es atbildēju, ka nē – esmu taču ieinteresēts, lai mums būtu ekonomiska attīstība,” atstāstīja deputāts Vucāns, kurš nemaz nestrādā atbildīgajā komisijā.

TUA lobētāju “sapņu komanda”

“Uz mums spiež no visām pusēm. Tik masīvu lobēšanas kampaņu Saeimā līdz šim nebiju izjutis,” atzīst Aizsardzības komisijas vadītājs Ainars Latkovskis. Vienlaikus gan viņš uzsver, ka TUA lobētāji darbojas ļoti aktīvi, bet korekti. “Piemēram, pērn pieņemtie naudas atmazgāšanas grozījumi arī skāra noteiktu grupu ekonomiskās intereses, bet viņi realizēja daudz netīrāku spēli. Mēģināja piekļūt deputātiem paslepus, izplatīja maldinošu informāciju, kā arī izteica netiešus draudus. Turpretim TUA aizstāvji atklāti nāk uz sēdēm un piedalās diskusijā ar saviem argumentiem, izsaka savus iebildumus un priekšlikumus, oficiāli tiekas ar Saeimas frakcijām, ļaujot deputātiem sevi iztaujāt, nevis paslepšus kaut kur kafejnīcās mēģina apstrādāt frakciju atslēgas figūras, cerot, ka tie ietekmēs balsojumu,” atstāstīja deputāts.

Ar TUA atvieglošanas lobēšanu Saeimā nodarbojas vairākas pieredzējušas un spēcīgas pārstāvniecības organizācijas. Varētu pat teikt, ka nolasīta īsta vietējo lobētāju sapņu komanda ar spēcīgu ekonomisko aizmuguri un labiem kontaktiem likumdevēju vidū. Pirmkārt, ļoti aktīvi darbojas valdības sociālais partneris – Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK). Kā otrie jāmin pašvaldības, kas mēģina deputātus sasniegt gan oficiālā līmenī (ar Lielo pilsētu asociācijas starpniecību), gan neformāli (pašvaldību vadītāji uzrunā savus partijas biedrus Saeimā). Neiztrūkstoši klāt ir arī banku lobijs – Latvijas komercbanku asociācija (LKA). Procesa koordinēšanai nekustamo īpašumu nozares uzņēmēji jau pirms vairākiem gadiem izveidojuši organizāciju “Latvijas Konkurētspējas attīstības fondu” (LKAF). Pašreiz to vada bijušais Saeimas deputāts Viktors Valainis, bet fonda valdē darbojas nekustamo īpašumu nozares “smagsvari” – Edgars Šīns (“Latio”), Vestards Rozenbergs (“Baltic Sotheby’s Realty”) un Līga Uzkalne (“Vestabalt”). Fonda vadītājs Viktors Valainis uzsver, ka viņa darbības mērķis neesot vis TUA atvieglošana, bet gan nekustamā īpašuma nozares attīstības stratēģijas izveide. Portāls “pietiek.com” gan publicējis uzņēmēju saraksti, kur atrodams arī fonda pirmā pusgada darbības plāns. Tajā kā pirmais un galvenais uzdevums minēts tieši Imigrācijas likums un TUA.

Dažādās publiskās diskusijās uzturēšanās atļaujas atvieglošanu aizstāv arī šīs idejas tēvs Ainars Šlesers, bet viņš apgalvo, ka personīgi ar deputātiem vai frakcijām nekomunicējot. “Tas jādara organizācijām. Bet, ja kāds palūdz manu padomu, tad es, protams, to neliedzu,” teica bijušais politiķis.

Lobētāju viltības

Pirms vairākiem gadiem ar minētā Konkurētspējas attīstības fonda starpniecību tika rīkota vērienīga televīzijas reklāmas kampaņa, lai veidotu sabiedrībā pozitīvu priekšstatu par TUA dalīšanu nekustamā īpašuma pircējiem. Vienlaikus dažādos medijos parādījās apraksti par to, cik inteliģenti un Latvijai lojāli ir TUA saņēmēji. Tomēr īpaši veiksmīga šī kampaņa nebija un tagad lobētāji atgriezušies pie tradicionālām metodēm – komunicē uzreiz ar lēmumu pieņēmējiem vai viedokļu līderiem. Viņi ar savu viedokli un argumentiem ir klāt visās Saeimas komisiju sēdēs un, visticamāk, darbosies arī jaunveidojamajā darba grupā. Turklāt LDDK, konkurētspējas fonds un banku asociācija apstaigājuši visas Saeimas frakcijas, stāstot par nozares nedienām un TUA lietderību. Labvēlīgas attieksmes radīšanai noder arī nelielas viltības. Piemēram, konferences, kur piedalās gandrīz tikai nekustamo īpašumu uzņēmēji un baņķieri, kuri agresīvi klāsta, ka tieši TUA glābs Latvijas ekonomiku. Argumentus šiem viedokļiem var atrast pašu pasūtītos un dāsni apmaksātos pētījumos. Šādās konferencēs tiek uzaicināti arī daži neitrāli eksperti (amatpersonas, ekonomisti), kuri, sekojot pasākumā valdošajam noskaņojumam, paslavē uzturēšanās atļaujas. Tālāk jau pie darba ķeras sabiedrisko attiecību speciālisti, maksimāli tiražējot šos izteicienus dažādos medijos.

Eksperti: nepieciešams lobēšanas likums

Kā norāda politikas pētnieks Valts Kalniņš, visas aprakstītās lobiju darbības ir pilnībā likumīgas. Tomēr, viņaprāt, Latvijā būtu pamats atgriezties pie diskusijas par lobēšanas likumu. “Ideālajā variantā politiķi vienlīdz cītīgi ieklausītos visu pušu argumentos, bet reālajā dzīvē lieliem uzņēmumiem vai bankām ir daudz vairāk resursu, lai ietekmētu likumdevēju, nekā ierindas pilsoņiem. Tādēļ regulējums šai jomai būtu nepieciešams. Vienīgais jautājums – cik stingrs vai visaptverošs. No vienas puses, sabiedrībai vajadzētu saņemt informāciju par lobiju darbību, bet, no otras puses, tiesības runāt ar politiķiem un paust savu viedokli ir ikvienam – gan lielai bankai, gan vientuļam pensionāram. Tādēļ jāuzmanās no pārmērīgiem ierobežojumiem,” sprieda politologs. Latvijā KNAB vairākkārt mēģinājis sākt diskusiju par lobēšanas regulējumu un pat sagatavojis likumprojekta tekstu, bet līdz pieņemšanai tas tā arī nav nonācis politiskās intereses trūkuma dēļ.

Saistītie raksti

Valstīs, kur lobiju darbība tiek reglamentēta, lielākoties tiek izmantots reģistrs, kas pilnībā vai daļēji ir pieejams sabiedrībai. Atšķiras tikai norādāmās informācijas apjoms un regulējuma stingrība. ASV un Kanādā lobēšana ir stingri reglamentēta un lobētājam, kas ir oficiāla profesija, par pārkāpumiem draud sods. Eiropā reglamentējums lielākoties ir brīvāks. Piemēram, vācu bundestāgā un franču nacionālajā asamblejā reģistri ir brīvprātīgi. Valts Kalniņš uzskata, ka Latvijai vajadzētu sākt ar brīvprātīgo regulējumu.

Sabiedrība par atklātību “Delna” tieši šodien iepazīstinās ar pētījumu “Lobēšanas atklātība Latvijā”, kurā analizējusi arī TUA lobētājus. “Termiņa uzturēšanās atļauju kontekstā grozījumi Imigrācijas likumā tiek lobēti, izmantojot visas iespējamās vismaz publiski zināmās atļautās lobēšanas metodes – vēršanos medijos, argumentācijas komunikāciju, izmantojot viedokļu līderus, tradicionālo un sociālo tīklu reklāmu un citus. Lielākas iespējas izmantot tik plašu šādu instrumentu klāstu, protams, ir ekonomiski spēcīgākiem lobētājiem,” skaidroja pētījuma autore Agnese Alksne. Latvijā gan neesot pierādīts neviens gadījums, kad ietekme būtu pirkta par naudu. “Maksājumi politiķiem vairs nenotiek tik brutāli kā deviņdesmitajos gados. Shēmas ir kļuvušas daudz dārgākas un slēptākas. Attiecīgi operatīvajiem dienestiem nākas veltīt daudz vairāk laika pierādījumu savākšanai. Lielākā daļa lietu, kas ir uzsāktas ar sākotnējām aizdomām par tirgošanos ar ietekmi, tiek pārkvalificētas par kukuļdošanas lietām,” skaidroja pētniece. Tādēļ “Delna” rosina veikt likumu izmaiņas, piemēram, Krimināllikumā precizējot neētisku un nelikumīgu lobēšanu, paredzot par to atbildību.

LA.lv