Mobilā versija
-0.3°C
Evija, Raita, Jogita
Sestdiena, 3. decembris, 2016
23. maijs, 2014
Drukāt

Mediķi spiež rūpēties par veselību (3)

Foto - LETAFoto - LETA

Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības valdes priekšsēdētājs Valdis Keris.

Pirms vairākām nedēļām Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) nosūtīja vēstuli visiem Eiropas Parlamenta deputātu kandidātiem, lai uzzinātu, vai viņiem ir plāns, kā uzlabot veselības aprūpes pieejamību un kvalitāti Latvijā. No 170 potenciālajiem valsts pārstāvjiem atbildēja tikai 24, no tiem 23 apliecināja, ka viņiem šāds plāns ir. Tā ir tikai daļa no plašas sociālās kampaņas, kuras mērķis ir cīnīties par Latvijas iedzīvotāju tiesībām saņemt augsta līmeņa medicīniskos pakalpojumus, iesaistot šajā cīņā arī Eiropas Savienības institūcijas.

“Šo kampaņu uzsākām tādēļ, ka Latvijā ir nopietni apdraudētas cilvēka tiesības uz savlaicīgu un kvalitatīvu veselības aprūpi. Diemžēl situācija mainās tikai uz slikto pusi. To apliecina garas rindas uz valsts apmaksātiem pakalpojumiem, pacientu līdzmaksājumi, kas ir vieni no augstākajiem ES, ja salīdzina ar iedzīvotāju ienākumiem, un zemās mediķu algas,” saka šīs kampaņas iniciators LVSADA valdes priekšsēdētājs Valdis Keris un tūdaļ min arī visu šo problēmu cēloni – nepiedodami niecīgo veselības aprūpes nozares finansējumu.

Viņš norāda, ka Latvijā IKP uz vienu iedzīvotāju salīdzināmās cenās ir tāds pats, kāds tas ir vidēji jaunajās ES dalībvalstīs, taču, kā apliecina Pasaules veselības organizācijas 2012. gada dati, šīs valstis veselības aprūpei piešķir 5,2%, Igaunija – 5,1%, Lietuva – pat 5,9%, kamēr Latvija – tikai 3,4% no IKP. Šī iemesla dēļ veselības aprūpes pakalpojumi Latvijas iedzīvotājiem ir desmit reižu mazāk pieejami nekā citās Baltijas valstīs.

Arī maija sākumā publiskotajā piektajā pēcpro­grammas uzraudzības misijas ziņojumā Eiropas Komisija aicina pievērst uzmanību arī medicīnas pakalpojumu pieejamības uzlabošanai un veselības nozares finansējumam.

Lai gan Eiropas Parlamenta Informācijas biroja Latvijā pārstāve Marta Rībele norāda, ka saskaņā ar ES pamatlīgumiem nacionālās veselības politikas veidošana, veselības aprūpes pakalpojumu organizēšana un sniegšana, kā arī sociālais budžets ir ikvienas dalībvalsts “ekskluzīvā kompetence”, kas nozīmē – ES šajās jomās nav pilnvaru, arodbiedrības līderis tam nepiekrīt.

“Tā gluži nav tiesa, jo, piemēram, līguma par ES darbību 6. pants paredz, ka tās kompetencē ir veikt darbības, lai atbalstītu, koordinētu vai papildinātu dalībvalstu darbības, tajā skaitā arī veselības aprūpē. Padome uzklausījusi arī divus ziņojumus par veselības aprūpes jautājumiem. Tas pierāda, ka pēdējo gadu laikā arī EP ar to nodarbojas visai aktīvi, taču deputāti, kas pārstāv mūsu valsti, tam nepievērš uzmanību. Tā turpināt nedrīkst,” viņas argumentus atspēko V. Keris.

Tādēļ nav nejaušība, ka sociālā kampaņa sākta tieši pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām. Mediķu arodbiedrība uzskata, ka šī ES institūcija var ļoti daudz darīt, lai dalībvalstis ievērotu savas apņemšanās.

Uz viena no kampaņas plakātiem attēlots mediķis un pacients. Uz līmlentes, ar kuru tiem aizlīmētas mutes, redzams ES karogs. Plakāts vēsta: “Neļausim ignorēt mūsu cilvēktiesības uz veselības aprūpi!” Otru plakātu rotā uzraksts: “Eiropas Savienība apliecina, ka tās galvenās rūpes ir par cilvēkiem, kas dzīvo dalībvalstīs – arī Latvijā. Taču pašreizējie Eiroparlamenta deputāti laikam uzskata, ka tas ir joks. Parādi viņiem, ka ar šādām lietām nejoko!”, bet trešo: “Augsta līmeņa veselības aprūpe ir mūsu cilvēktiesības ES Pamattiesību hartā. Vēlētāj, prasi rīcību no Eiroparlamenta deputātu kandidātiem!”

Sociālajā kampaņā izveidots īss skaidrojošs videoklips, kas tulkots arī franču valodā un ievietots portālā “YouTube”.

Viedoklis 


Roberts Zīle, Eiropas Parlamenta deputāts un deputāta kandidāts (Nacionālā apvienība): “Nekad nepiedalītos šādā Latviju nomelnojošā kampaņā visas Eiropas priekšā. Protams, Latvijas veselības nozarē ir daudz problēmu, un tai objektīvi ir nepieciešams lielāks finansējums, taču atbilstoši ES Lisabonas līgumam tas ir jārisina Latvijas, nevis ES līmenī. Veselības aizsardzība ir un būs Latvijas valdības un Saeimas kompetencē! Nacionālā apvienība atšķirībā no dažām Eiropas Parlamentā līdz šim nepārstāvētām partijām veselības aprūpi nepiemin savā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu programmā, jo tas būtu tīrs populisms.”

Uzziņa


Veselības aprūpes jautājumi partiju priekšvēlēšanu programmās:

* Sociāldemokrātiskā partija “Saskaņa”: panākt stingrāku ES normatīvo aktu izstrādi sociālajā jomā, ieskaitot veselības aprūpes pieejamību un kvalitāti.

* Politiskā partija “Alternative”: panākt ievērojamu palielinājumu apropriāciju medicīniskajā izglītībā; Ievērojami palielināt algas medmāsām. Panākt, lai valdība saprastu un apzinātos, ka katra slēgtā slimnīca, poliklīnika noved pie Latvijas iedzīvotāju izzušanas. Ar ES sociālo projektu palīdzību nodrošināt pensionārus ar medikamentiem par pieņemamām, ievērojami samazinātām cenām.

* Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija: tikai sasniedzot finansējumu ne mazāku par 4,6% plānoto 3% vietā no IKP, var plānot reformas veselības nozarē, rūpīgi izvērtējot pašreizējo situāciju un iedzīvotāju vajadzības.

* Latvijas Atdzimšanas partija: visiem pieejama veselības aprūpe neatkarīgi no materiālā stāvokļa. Jaunu poliklīniku un slimnīcu izveide Latvijā. Ārstu, medmāsu algas ES attīstīto valstu līmenī.

* Zaļo un zemnieku savienība: raudzīsimies, lai Latvijas valdība pildītu Pasaules veselības organizācijas (PVO) rekomendācijas par nacionālā finansējuma apjoma palielināšanu veselības aizsardzībai. Atbalstīsim ES struktūrfondu apjoma palielināšanu ar veselības aprūpi saistītiem projektiem.

* Latvijas Sociālistiskā partija: medicīnas pamatpakalpojumu bezmaksas pieejamības panākšana un medikamentu cenu regulējums visā ES teritorijā.

Nav pieminēti Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”/­”Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK, “Par prezidentālu republiku”, Kristīgi demokrātiskās savienības, “SUVERENITĀTE”, Latvijas Reģionu apvienības, partijas “VIENOTĪBA”, Latvijas Krievu savienības, “Latvijas attīstībai” programmās.

Pievienot komentāru

Komentāri (3)

  1. Nu ko te var piebilst-bēdīgi. Un arvien bēdīgak..

  2. EP deputātu mērķis – saņemt cilvēka cienīgu algu īstenojas, jo viņi paklausīgi sēž mīkstajos krēslos un nevienu, Latvijai svarīgu lēmumu īstenošanu patiesībā negrasās panākt. Sak`,”Mazie cilvēciņi”, lai kaut kā mēģina izdzīvot. Tāds ir mans iespaids. Zīlem, kā nacinālās apvienības pārstāvim, būtu ik pārdienu jākliedz par savas tautas mokošu izmiršanu, taču viņam esot kauns nomelnot savu valsti. Bet varbūt bail zaudēt krēslu? Jā, EP radījis direktīvas, regulas, ieteikumus, kas sociālo drošību noteicis katrai dalībvalstij, toties prasības vienādas kā bagātām, tā nabadzīgām valstīm. Nemaz nerunājot par konkurenci. Sen bija ši netaisnība jānovērš, bet nav jau kam. Man kauns par Zīli un viņam līdzīgiem.

Aukstums šoziem paņēmis jau 29 cilvēku dzīvības; sestdien stindzinās pat -16 grādu salsAukstums šoziem paņēmis jau 29 cilvēku dzīvības, bet vēl vairāki simti ar ķermeņa atdzišanu nonākuši slimnīcā, piektdien vēstīja raidījums “LNT Ziņas”.
Draugiem Facebook Twitter Google+