Mobilā versija
+2.0°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Pirmdiena, 5. decembris, 2016
4. marts, 2014
Drukāt

Spilgti dzeltenā pavasara vēstnese forsītija – mēneša augs martā

Foto - Fotolia.comFoto - Fotolia.com

Kādam pirmais pavasara vēstnesis ir baltais sniegpulkstenītes ziediņš piemājas saulītē, kādam citam – krokuss vai pirmais atlidojušais strazds, bet vēl kādam citam tā būs dzelteniem zvanveida ziediem ziedošā forsītija – neparastais košumkrūms, kam ziedi zaros saplaukst vēl pirms lapām, spītējot pat agra pavasara sabiedrotajām salnām, vēsta portāls “darznica.lv”.

Mazprasīgais vasarzaļais vai daļēji mūžzaļais košumkrūms, kas augstumā sasniedz 1,5 -3 metrus, uz Eiropu sākotnēji atceļojis no Ķīnas, vēlāk no Japānas un iedzīvojies dārzos un parkos uz palikšanu gandrīz visā pasaulē.

Tā kā forsītijas (Forsythia x intermedia) ir mazprasīgas, ziemcietīgas un labi piemērojas pilsētas apstākļiem, tās ir gandrīz vai ideāls košumaugs, kas gan dārzā, gan apstādījumos ienes košu akcentu jau tad, kad pārējie augi vēl guļ ziemas miegā. Iegādājoties forsītijas, var izvēlēties krūmus ar dažādu dzelteno ziedu nokrāsu un katra vajadzībām atbilstošāko augstumu. Tā kā īpaši koši un efektīvi izskatās forsītiju dzīvžogi, augstām sētām derēs tādas šķirnes kā “Lynwood” un “Freja”, savukārt tiem, kuri vēlas miniatūrus krūmiņus, jāiegādājas “Nana” vai olveida forsītijas šķirnes, kas sasniegs apmēram metra augstumu. Protams, forsītijas izskatās iespaidīgi, ne tikai dēstītas grupās vai kā dzīvžogs, bet arī kā atsevišķs solitēraugs – košs akcents dārzā. Jāpiebilst, ka to var dēstīt arī kublos.

Lai katru pavasari sagaidītu forsītijas košo ziedu rotu, tai jāizvēlas saulaina vai daļēji apēnota vieta. Vēlams, lai saule krūmu apspīdētu vismaz sešas stundas dienā. Augsnes ziņā šis košumkrūms ir gana pieticīgs – piemērota būs parasta dārza augsne, kuras sastāvā gan nevajadzētu būt pārāk daudz kaļķa un slāpekļa. Forsītijas krūms augs kupls un bagātīgi ziedēs, ja būs gana daudz saules gaismas un mitruma. To vislabāk palīdz nodrošināt mulčas kārta, kā arī laistīšana īpaši sausos periodos.
Forsītijas ir ziemcietīgas, tomēr īpaši bargas ziemas krūms var arī neizturēt un apsalt, bojā var iet arī ziedpumpuri, tādēļ bagātīgāku forsītijas ziedēšanu varam sagaidīt pēc maigas ziemas. Pavasarī, par spīti salnām, spilgtais ziedu dzeltenums ir pamanāms jau iztālēm – sākot ar martu, līdz pat maijam, kad krūmam sāk plaukt lapas.

Krūms ik gadu priecēs ar košu ziedu „ražu“, ja ik pēc diviem trim gadiem izgriezīsim tā vecos zarus. Kad krūms ir noziedējis, pie pamatnes tam jāizgriež apmēram viena trešā daļa veco zaru. Lai nodrošinātu vēl bagātīgāku ziedēšanu, noziedējušos jaunos zarus var saīsināt. Nogrieztos zaru galus uzglabājot mitrā augsnē podiņā, nākamajā pavasarī būsim ieguvuši spraudeņus jauniem krūmiem, jo forsītijas ir ļoti ātraudzīgas. Un, ja vien tām ļautu, katrs pie zemes nolīkušais zars iesakņotos, tā ka drīz vien forsītijas pārņemtu pusi dārza.Taču, apgriežot krūma zarus, ielāgojiet – neizgrieziet visus jaunos dzinumus, jo tieši uz tiem nākamajā gadā veidosies ziedi!

Interesanti, ka forsītijas zari ir izmantojami līdzīgi kā grieztie ziedi. Lai jau ziemas aukstumā mājās ienestu pavasarīgu noskaņojumu, pietiek nogriezt forsītijas pumpuroto zaru un ienest istabas siltumā. Pumpuri raisīsies viens pēc otra. Ja zari pēc nogriešanas līdz ielikšanai vāzē ir ilgāku laiku jāuzglabā, pirms likšanas ūdenī tiem jānogriež galiņi un tad jāieliek karstā ūdenī, lai ūdens tiktu labāk uzsūkts.

Vai jūs zinājāt, ka

– senajā Ķīnā forsītiju izmantoja medicīnā, proti, izmantoja tās augļus, kas gan ir tik mazi un necili, ka tos pēc krāšņās ziedēšanas pat grūti pamanīt;
– uz Eiropu forsītija atceļoja tikai 19. gadsimtā.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+