«Spirta jūra» tagad arī latviski 0
Dzirdēts, ka no Latvijas netālajā Kihnu salā aizgājušā gadsimta 20. – 30. gados praktiski katra zvejnieka mājas pagrabā bijusi slēptuve kontrabandas spirtam. Tomēr lielākie nelegālā degvīna noņēmēji tolaik bija meklējami ne Latvijā, bet Somijā.
Par to arī stāsta nule kā apgādā “Zinātne” sagatavotā grāmata “Spirta jūra. Kontrabanda Baltijas jūrā starp diviem kariem”.
Pagājis tikai gads, kopš šī grāmata iznāca Igaunijā. Aizvadītajā nedēļā jau notika tās latviski tulkotās versijas atvēršanas svētki. Arhīvu lietās un preses ziņās balstītā grāmata lasāma reizē gan kā interesanta literatūra, gan kā nopietns vēsturisks darbs. Autori ir tēvs un dēls – igauņu vēsturnieks Raimo Pullats un kriminologs, Igaunijas policijas pulkvežleitnants Risto Pullats. Latviešu lasītājam tiek piedāvāts tulkotājas Renātes Blumbergas saīsināts igauņu variants, kam pievienota nodaļa par spirta kontrabandas situāciju starpkaru Latvijā. Tās autors ir Bauskas Novadpētniecības un mākslas muzeja vēsturnieks Aigars Urtāns.
Darbs apskata 20. – 30. gadu spirta kontrabandu Baltijas jūrā: kas, kāpēc un kā veda; kā vedēji tika tvarstīti. Grāmatā turklāt ir daudz interesantu fotogrāfiju, un tā stāsta arī par Igaunijas, Somijas un Latvijas robežsardzes un muitnieku darbu. Tas bija laiks, kad veikli darboņi savu kabatu piepildīšanai iemanījās izmantot “sausā likuma” pastāvēšanu Somijā un atšķirības degvīna cenās dažādās valstīs.
Spirta braucieni nesa lielisku pelņu – igauņu kontrabandists vienā reisā varēja nopelnīt summu, kas līdzinājās trīs mēnešu strādnieka algai. Tajā pašā laikā kontrabandas problēma atstāja politiskas sekas, jo bija regulārs Somijas – Igaunijas starpvalstu sarunu jautājums.
Aprēķināts, ka attiecīgajā laikā spirta kontrabanda un viss ar to saistītais bijis ienākumu avots ap 100 tūkstošiem cilvēku. Kaut gan ap šo nodarbi vijas romantiska avantūrisma aura, grāmatas autori uzsver: par romantiku te runas nav, bet par starptautisku organizētās noziedzības tīklu Baltijas jūras telpā gan.
Veiksmīgai piegāžu, izplatīšanas un darījumu piesegšanas sistēmai bija nepieciešama sadarbība starp somu, igauņu, poļu, vāciešu un arī latviešu “uzņēmējiem”. Šī sadarbība turpinājās praktiski līdz pat 1940. gadam. Galu galā spirta kontrabandisti pat nospēlēju pozitīvu lomu Igaunijas vēsturē, jo Otrā pasaules kara beigās viņu ātrās motorlaivas veda uz Zviedriju igauņu bēgļus. Latvijā spirta kontrabanda nezēla tik ļoti kā uz Igaunijas un Somijas robežas, tomēr ar to piepelnījās ne viens vien Kurzemes piekrastes zvejnieks.
Jāpiebilst, ka līdz 22. oktobrim Akadēmiskās bibliotēkas telpās Rūpniecības ielā 10 apskatāma Igaunijas Jūrmalnieku muzeja (Tallina) veidotā izstāde “Spirta kontrabandisti”, kas vēsta par kontrabandas spirta uzvaras gājienu pagājušā gadsimta 20. gados.
