Mobilā versija
+0.3°C
Aldis, Alfons, Aldris
Trešdiena, 22. novembris, 2017
1. oktobris, 2017
Drukāt

Spītējot cenzūrai un aizliegumiem

Ekrānuzņēmums no filmasEkrānuzņēmums no filmas

Grupas "Menuets" ģitārists Leons Sējāns strādā pie pagājušā gadsimta 70. gados tapušo pašu grupas dalībnieku dziesmu skanējuma restaurācijas.

Tikko notikusi dokumentālo filmu triloģijas “Savējie sapratīs” otrās filmas “Septiņdesmitie. Spožums un posts” pirmizrāde. Filmas veidotāji daudzus gadus dzinuši pēdas rokmūzikas pirmsākumiem Latvijā, tikušies ar sen pazudušu grupu dalībniekiem, lai atklātu pagājušā gadsimta 60. – 80. gadu latviešu rokmūziķu centienus. Spītējot cenzūrai un aizliegumiem, viņi savās dziesmās ievija tautas alkas pēc brīvības un neatkarības. Pirmā triloģijas filma “Sešdesmitie. Sākums” jau guvusi mūzikas kritiķu un skatītāju atzinību, drīz sekos arī pēdējā – “Astoņdesmitie. Jauna ēra”.

 

 

“Latviešu rokmūzikas vēsturē galvenokārt vērts ieskatīties radošā procesa dēļ. Tādējādi tapa tiem laikiem ļoti profesionāla, laba un sirdī izsāpēta mūzika. Padomju cenzūra norūdīja radošās personības, lika rūpīgāk izvēlēties muzikālās izteiksmes līdzekļus, iedziļināties tekstos, lai tie nepārkāptu pieņemtās morāles normas, bet vienlaikus nestu zemtekstā ieslēptu vēstījumu klausītājiem,” uzsver dokumentālās filmas radošās komandas pārstāvji.

Filmā “Septiņdesmitie. Spožums un posts” atklāta jaunās paaudzes rokmūziķu ienākšana pagājušā gadsimta 70. gadu Latvijas mūzikā. Iedvesmojušies no iepriekšējā gadu desmita pasaules mūzikas elkiem – Elvisa Preslija, Bila Heilija, “The Beatles”, “The Rolling Stones”, “The Beach Boys”, “Led Zeppelin” un pašmāju rokgrupām “Katedrāle”, “Eolika”, “2XBBM”, “Melody Makers”, “The Jockers” un citām, parādījās un strauji popularitāti guva jaunas grupas – “Menuets”, “Santa”, “Jolanta”, “Stroncijs 70”, mazliet vēlāk – arī “Līvi”, “Sīpoli” un “Modo”.

“Filma parāda, ka latviešu rokmūzikai un dziesmu tekstiem padomju okupācijas gados bija tikpat liela nozīme latviskās pašapziņas saglabāšanā kā Dziesmu svētkiem, teātrim un tautiskajām dejām,” teic filmas režisors Mareks Bērents. “Speciāli otrajai triloģijas filmai ar brāļu Jura un Leona Sējānu palīdzību ir restaurētas 70. gados radītās dziesmas no grupu “Menuets” un “Sīpoli” repertuāra. Kopumā vairāku stundu garumā uzfilmētas sarunas par dzīvi un mūziku ar aptuveni 60 mūziķu grupām, bet triloģijā parādīsies vien neliela daļa no katras tikšanās. Pārējais materiāls glabāsies mūsu arhīvā. Pamatscenāriju uzrakstīja mūzikas žurnāliste Daiga Mazvērsīte, taču, iedziļinoties rokmūzikas vēsturē, sapratām, ka vienā filmā to visu nav iespējams parādīt, un Daigas uzrakstītais ir apaudzēts ar blakuslietām, notikumiem, kuri uzradās sarunu laikā ar mūziķiem un par kuriem viņa, rakstot scenāriju, neko vēl nezināja. Otrajā triloģijas filmā daudzus, iespējams, pārsteigs grupas “Menuets” puišu oriģināldziesmu skanējums un grupas “Sīpoli” agrīnā daiļrade. Vairākums šo grupu saista ar komponista Mārtiņa Brauna vārdu, taču retais zina, ka dibinātāja gods pieder Vilnim Šmīdbergam un Mārtiņš tika pieaicināts vēlāk, dodams tagad labi pazīstamo nosaukumu.”

Rokmūzikas nopietno lomu septiņdesmitajos gados apliecina jauniešu pārpildītie rokgrupu koncerti un deju vakari, kuros viņi jutās tik brīvi, ka nereti atļāvās padomju cilvēkiem nepiedienīgu uzvedību. Padomju vara uz to atbildēja, liekot izņemt no grupu repertuāra kaitīgās dziesmas un cenzējot vārdus. Tika aizliegts “Liepājas dzintars” un “Mikrofona” dziesmu aptauja. Tomēr tas neapturēja mūziķu radošās izpausmes. Arī par rokmūziķu un tautas saprašanos stāsta filma “Septiņdesmitie. Spožums un posts”, kura jau no oktobra būs skatāma kinoteātros visā Latvijā. Veidotāji sola to demonstrēt arī vispārizglītojošajās un mūzikas skolās, bet televīzijas ekrānos redzēsim nākamā gada vidū.

 

Viedokļi 

Grupas ''Menuets'' dalībnieks Juris Sējāns. Foto - LETAGrupas ''Menuets'' dalībnieks Juris Sējāns. Foto - LETA

Juris Sējāns, filmas varonis, grupas “Menuets” dalībnieks: “Filmas nosaukumā “spožumu” uztveru kā ļoti lielu mūziķu radošumu, bet “postu” kā cenzūru, kurai daudzas radošās idejas negāja cauri. Padomju funkcionāri pat neklausījās mūziku – aizliedza vārdu dēļ vien, un māksliniekiem tas bija spēcīgs trieciens. Veidojot filmu, savā ierakstu studijā restaurējām vairākas to laiku dziesmas – pirmajā sērijā divas “Katedrāles” kompozīcijas, jo biju šīs grupas fans un visu viņu repertuāru zināju no galvas, bet šajā sērijā – agrīno “Sīpolu” (Viļņa Šmīdberga) dziesmu un vienu no savām pirmajām kompozīcijām “Balāde par Lielo Grēcinieku”, rakstītu 1969. gadā. Tas bija ļoti interesants process, kurā pats sev atklāju, ka šajā dziesmā apvienojas jaunības maksimālisms ar šodienas iespējām un pieredzi. Nu piepildījies mans jaunības sapnis, un dziesma skan tā, kā es to biju iedomājies pirms gandrīz piecdesmit gadiem – kā “Bītliem”.”

 

Uldis Rudaks. Foto - LETAUldis Rudaks. Foto - LETA

Uldis Rudaks, žurnālists, mūzikas kritiķis: “Noskatoties pirmo filmu “Sešdesmitie. Sākums”, tās beigās tika parādīti nelieli fragmenti no nākamās, kur redzēju, ka radošā grupa paspējusi nofilmēt Jāni Grodumu, Niku Matvejevu, Aivaru Brīzi, Pitu Andersonu – mūziķus, kurus vairs nevar satikt šajā saulē un palūgt dalīties atmiņās. Vēsturiskajos ieskaņojumos var dzirdēt daudz labu lietu, kas nav ierakstītas tik perfekti, kā būtu gribējies, un nav izdevies arī nospēlēt tā, kā Rietumu paraugos, bet tā ir mūsu rokmūzikas vēsture, kas jāciena. Triloģija “Savējie sapratīs” ir stimuls mūsdienās dokumentēt visu, kas notiek, un saglabāt to nākotnei. Filmas režisors Mareks Bērents atzinās: šīs dokumentālās filmas sācis uzņemt, pateicoties man, jo reiz viņam izstāstīju, ka gribu uzrakstīt grāmatu par grupu, kas nekad nav pastāvējusi, bet kuras dzīvesstāstā parādītos reālās dzīves notikumi. Viņš teica: uzraksti, un es uzņemšu filmu, – bet es neuzrakstīju. Varbūt nākotnē kāds saņemsies un uzņems arī kādu jaunu aktierfilmu par mūziķiem Latvijā.”

 

Ieva PitrukaIeva Pitruka

Ieva Pitruka, LKS kino projektu vadītāja: “Filmā “Septiņdesmitie. Spožums un posts” mani uzrunāja autoru ļoti personiskā attieksme pret mūziķiem. Filma ir veidota ar lielu mīlestību, ko jūt katrā kadrā. Mūziķi atklāti, asprātīgi un interesanti stāsta savas atmiņas, radot filmā ārkārtīgi labestīgu gaisotni. Lieliski, ka filmas autori nav centušies nedz pārlieku slavināt aizgājušos laikus, nedz norobežoties no pagātnes mantojuma, jo daudzi 70. gadu rokmūziķi darbojas arī mūsdienās. Manuprāt, šī filma ir labs veids, kā jauno paaudzi iepazīstināt gan ar Latvijas mūzikas dzīvi, gan vēsturi. Tā ir lieliska reklāma visai mūzikas nozarei, jo filmā redzam, ka cilvēki, kuri nopietni nodarbojas ar mūziku, sirdī un dvēselē ir mūžam jauni, radoši un meklējoši. Tas ļoti iedvesmo.”

 

FILMAS VAROŅI

Zigismunds Lorencs (“Eolika”), rokenrola mūziķi Pits Andersons un Valerijs “Seiskis” Saifudinovs, blūza mūziķis Jānis Vanadziņš, Adrians Kukuvass, Juris un Leons Sējāni, Raimonds Bartaševičs, Andris Kronbergs (“Menuets”), komponisti Imants Kalniņš, Raimonds Pauls, Zigmars Liepiņš, Mārtiņš Brauns un Vilnis Šmīdbergs, Vladimirs Smirnovs, Viktors Lapčenoks, Vjačeslavs Mitrohins (“Modo”), Niks Matvejevs (“Sīpoli”), Juris Pavītols, Jānis Grodums (“Līvi”), Valdis Skujiņš (“Credo”), mūziķi Igo un Aivars Hermanis, Ausma Groduma, Linards Muciņš, Dace Grundmane (“Liepājas dzintars”), John McEuen (“Nitty Gritty Dirt Band”; ASV), Rein Laaneorg, Allan Ladvas (“Polyphon”; Igaunija) un citi.

 

Režisori – Mareks Bērents un Kristians Luhaers, operatori Krists un Kristians Luhaeri, Uldis Jancis, Valdis Celmiņš, Aleksandrs Grebņevs, skaņu režisors Andris Barons.

Producenti Kristians Luhaers (“CLC ONE”), Mareks Bērents (“TUMSA MUSIC”) un Arta Ģiga (“RED DOT MEDIA”).

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+