Ekonomika
Bizness

Spītējot laika apstākļiem, LDz atzīmē simtgadi ar krāšņiem dārza svētkiem1


LDz dārza svētku mirklis.
LDz dārza svētku mirklis.
Foto: F64

Izglītojošas lekcijas par dzelzceļu kino, arhitektūrā un mākslā, muzikālās performances tādu mākslinieku kā Vestards Šimkus, Elizabete Balčus, “Rīgas Modes”, “Ezeri”, Maija un Reinis Sējāni, klavieru kvartets “Quadra” izpildījumā – to visu apmeklētāji Dzelzceļa muzejā 8.augusta vakarā varēja baudīt par godu VAS “Latvijas dzelzceļš” (LDz) simtgadei.

Simtgades svinību ietvaros LDz ikvienam interesentam dāvāja muzikāli intelektuālu desertu dvēselei – vienas dienas dārza svētkus pašā pilsētas vidū.

Apmeklētājiem bija iespēja iepazīt dzelzceļa lomu kino, arhitektūrā un mākslā. Kinokritiķe Dita Rietuma un režisors Jānis Putniņš klausītājus priecēja ar stāstījumu “Vilcienvakte”, iepazīstinot ar dzelzceļu un vilcieniem kino industrijā – no Hičkoka līdz Skorsēzem; arhitekts Uldis Lukševics un kultūras fenomenu kritiķis Vents Vīnbergs iepazīstināja ar aizraujošiem faktiem par dzelzceļa pirmsākumiem Latvijas teritorijā un dzelzceļa arhitektūras piemēriem.

Savukārt Latvijas Nacionālā mākslas muzeja laikmetīgās mākslas kolekcijas glabātāja, mākslas zinātniece Astrīda Rogule un multimediālā māksliniece Rasa Šmite lasīja lekciju par dzelzceļu mākslā – no industriālās revolūcijas līdz informācijas laikmetam.

LDz prezidents, valdes priekšsēdētājs Edvīns Bērziņš uzsver: “LDz ir mūsu valsts vienaudzis, kas bijis liecinieks gan labiem, gan ne tik labiem laikiem. Atjaunojot valstisko neatkarību, arī LDz darbiniekiem bija jāiegulda liels darbs, lai izveidotu uzņēmumu tādu, kāds tas ir šodien – spēcīgs, konkurētspējīgs, labi pārvaldīts un starptautiski atpazīstams uzņēmums. Tas viss bijis iespējams, pateicoties profesionāliem un patriotiskiem dzelzceļniekiem. Dzelzceļš nav nodalāms no mūsu ikdienas. Nebaidos pat apgalvot – dzelzceļš, dzelzceļa nozare ievelk. Un man ir prieks, ka cilvēki lepojas ar to, ka ir kaut kādā veidā saistīti ar dzelzceļu, ar to, ka strādā “Latvijas dzelzceļā” un ka ir dzelzceļnieki.”

Uz divām skatuvēm bija iespēja dzirdēt arī vairāku mākslinieku izpildījumu – uzstājās Vestards Šimkus, Elizabete Balčus, “Rīgas Modes”, “Ezeri”, Maija un Reinis Sējāni, klavieru kvartets “Quadra”, DJ Platons Buravickis.

Vestards Šimkus uzstājās ar koncertprogrammu, kurā paša veidotās klavieru versijās skanēja kino mūzika, kuru komponējuši Džons Viljamss, Jans Tīrsens, Hanss Cimmers, Mikis Teodorakis un arī pats Šimkus. Tika atskaņotas pazīstamas melodijas no kinofilmām “Harijs Poters un Filozofu akmens”, “Amēlija”, “Neiespējamā misija 2” un “Grieķis Zorba”, kā arī tika izpildīta tēma no oriģinālmūzikas lietuviešu kinofilmai “Elpa marmorā”, par kuru Vestards Šimkus pērn saņēmis “Lielo Kristapu”.

Savukārt Elizabete Balčus ar dažādu elektronisku un akustisku instrumentu palīdzību priecēja klausītājus ar īpašu performanci, vedot uz nepieredzētu, psihodēliski avangardisku paralēlo pasauli un liekot aizdomāties par to, ko ar acīm nevar saredzēt.

Urbāno dārza svētku apmeklētājiem bija sarūpētas arī tādas radošas aktivitātes kā sietspiedes un eksperimentu darbnīcas. Par godu LDz 100 gadu jubilejai īpašu sietspiedes dizainu izveidojusi māksliniece Kristīne Luīze Avotiņa, kuras mākslas darbu dažādās krāsu variācijās bija iespēja izmantot sietspiedes darbnīcā, lai izdaiļotu auduma maisiņus, kreklus un citus apģērba gabalus.

Savukārt uz laboratorijas cienīgām aktivitātēm aicināja LDz radītās mājas lapas STEaMup.lv darbnīca, kur sadarbībā ar Zinoo bija iespēja nodoties eksperimentu maģijai.

Svētku ietvaros tika atklāta arī izstāde par dzelzceļu ēku un līniju dzīvi. Lai iemūžinātu Latvijas dzelzceļa līniju un staciju stāstus grāmatā, kas tiks izdota šī gada rudenī, antropoloģes Elīna Kursīte un Liene Millere pagājušā gada izskaņā aizsāka ekspedīcijas “Nākamā pietura – MĀJAS”. Ekspedīciju laikā Elīna fotogrāfijās, bet Liene stāstos dokumentēja dzelzceļa ēku, līniju un to cilvēku dzīvi, kuri šīs stacijas sauc arī par savām mājām.

VAS “Latvijas dzelzceļš” (LDz) ir publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs un koncerna “Latvijas dzelzceļš” valdošais uzņēmums. Koncernā ietilpst arī sešas meitas sabiedrības – AS “LatRailNet”, kas veic infrastruktūras maksas noteikšanu un dzelzceļa infrastruktūras jaudas sadali, SIA “LDZ CARGO”, kas nodrošina dzelzceļa kravu pārvadājumus un starptautiskos pasažieru pārvadājumus, infrastruktūras būvniecības un uzturēšanas uzņēmums SIA “LDZ infrastruktūra”, ritošā sastāva remonta un uzturēšanas uzņēmums SIA “LDZ ritošā sastāva serviss”, apsardzes uzņēmums SIA “LDZ apsardze”, kā arī loģistikas uzņēmums SIA “LDZ Loģistika”. LDz ir saņēmis Ilgtspējas indeksa Platīna novērtējumu, ka arī ierindojas starp pieciem vērtīgākajiem un vislabāk pārvaldītajiem Latvijas uzņēmumiem “Prudentia” un “Nasdaq Riga” ik gadu veidotajā sarakstā.

LA.lv
LA
LA.LV
Ekonomika
FOTO: “airBaltic” saņem 20. “Airbus A220-300” lidmašīnu
1 diena
LA
LA.LV
Ekonomika
FOTO: Kā izskatās jaunajā “Palms Beach Club”
1 diena
LE
LETA
Ekonomika
Latvijas koka mēbeles iecienījuši dāņi
1 diena

Lasītākie raksti

Par svarīgo

LA
LA.LV
Dabā
Dzērienu iepakojuma depozīta projektu mēģina “saplosīt” pirms galīgā lasījuma
2 stundas
SK
Skaties.lv
Latvijā
VIDEO: Dreiliņos atgriezies dedzinātājs, ko policija pirms gada nogādājusi psihiatriskajā slimnīcā
3 stundas
LA
LA.LV
Latvijā
Viens no jaunās hokeja halles būvniekiem apsūdzēts par Savisāra kukuļošanu
2 stundas
LA
LA.LV
Ekonomika
RNP “PNB bankas” kontā palikuši 6 miljoni eiro iedzīvotāju naudas
2 stundas
LA
LA.LV
Latvijā
Dzelzceļa stacijas būvniecība sadārdzinājusies par vairāk nekā 230 miljoniem eiro
2 stundas