Foto – Lauma Kalniņa

“Splendid Palace” 90 gadu jubilejā godina seniorus
 0

…”Jaunākās Ziņas”, “Jaunākās Ziņas” – avīžzēna balss aicināja iejusties pagājušā gadsimta iesākumā jeb 1923. gada 30. decembrī, kad ar filmu “Zem diviem karogiem” (“Under Two Flags” ASV, 1922. g., režisors Tods Braunings) svinīgi atklāja padomju gados par “Rīgu” pārdēvēto nu savu vārdu atguvušo kinoteātri “Splendid Palace”. 


Reklāma
Reklāma

 

TV24
Šoreiz “šefs” ir pielaidis kolosālu kļūdu. Vai Krievijas elite patiesībā gaida Putina nāvi? 41
RAKSTA REDAKTORS
“Šorīt viņi tur stāvēja vairāk nekā pusstundu, diskusijas bija skaļos toņos” – jautājam instruktoram, kuram no šoferiem šādā situācijā ir priekšroka 3
Veselam
8 veidi, kā bērnu izaudzināt par potenciālo psihoterapeita pacientu 18
Lasīt citas ziņas

Kad aizvakar īpaši svinīgā gaisotnē sapulcētai publikai vaicāja, kam par godu sarīkojums, pirmā roku cēla Valentina Jakubovska, kinomehāniķe, kura še nostrādājusi daudzus gadus. Tā kā atbilde – sarīkojums veltīts kinoteātra 90 gadu jubilejai, kuru atzīmēs 25. oktobrī, – bija pareiza, viņai tika sarīkojuma ģenerālsponsora īpašā balva: pasākuma vadītāja Dailes teātra aktiera Intara Rešetina skūpsts.

Kā savās atmiņās daloties stāsta Valentina Jakubovska, savulaik bijušas pirmās kategorijas filmas, kuras nav plīsušas nekad, un trešās kategorijas. Saturā lieliskas, taču lente, kā jau nolietojusies un savu laiku nokalpojusi, seansa laikā varēja trūkt piecas un pat desmit reizes. “Tu ierāmē, palaid no jauna, bet pēc mirkļa filma trūkst atkal, publika zālē svilpj, auro kā traka,” atceras mehāniķe, “man tādas situācijas bija īsta traģēdija.”

CITI ŠOBRĪD LASA

Aizvakar Versaļas zālē godināja vairākus desmitus esošo un bijušo kinoteātra darbinieku.

Klātesošos ar savu klātbūtni pagodināja Rīgas vicemērs Andris Ameriks: “Šī ēka ir daļa no Rīgas vēstures. Ir mainījušās daudzas varas, nākuši brīvvalsts laiki, padomju periods, atjaunotā neatkarība, bet, cienot vēsturi, mēs cienām arī cilvēkus, kuri šim kinoteātrim atdevuši daļu savas dzīves.

Atceros “Rīgu” kā mazs puika, kā še ēdu saldējumu, gāju skatīties filmas “Spartakā”, kā nobruka “Rīgas” jumts un paldies “Rīgas namiem”, kas to saveda kārtībā. Mēs esam lepni, ka saglabājām šo ēku un Rīgas domes vārdā apsolu – vienmēr turēsim to savās rokās.”

SIA “Rīgas nami” valdes priekšsēdētāja Vineta Verika sacīja, ka “Splendid Palace” dvēsele un saturs ir te strādājušie cilvēki. Tieši viņi palīdzējuši saglabāt kinoteātra vēsturisko šarmu.

Kino “Splendid Palace” ir vecākais joprojām darbojošais kinoteātris Baltijas valstīs, kas savulaik bija pirmais Ziemeļeiropā, kurā tika izrādītas skaņu filmas. Neskatoties uz tehnoloģiju attīstību un vairākkārt mainīto nosaukumu, 1923. gadā celtā kino ēka arī līdz mūsdienām spējusi saglabāt savu tā laika vēsturisko izskatu. Kopš 1994. gada kino “Splendid Palace” ir uzņemts Eiropas kino asociācijā “Europa Cinemas” un kopš 2007. gada – mākslas kinoteātru asociācijā “Art Cinema CICAE”. Ar īpašu lepnumu Vineta Verika uzsvēra, ka kino lepojas ar latviešu kinofilmu pirmizrādēm un šogad par trīsdesmit procentiem palielinājusies skatītāju apmeklētība.

Reklāma
Reklāma

Kinoteātra ilggadējā administratore Sarmīte Feldmane un viņas kolēģe Ilga Zemjatņina, direktores vietniece Ingrīda Lazdiņa, Latvijas valsts atmodas laikā un neatkarības gados kinoteātri vadījusī un divdesmit gadus še strādājusī direktore Terēzija Rubene un viņas vietniece Velta Eklone, kā arī ilggadējā grāmatvede Maija Lībiete saņēma īpašu dāvanu – “Splendid Palace” zelta karti, ar kuru kino “Splendid Palace” rādītās filmas un sarīkojumus turpmākos deviņdesmit gadus varēs apmeklēt par brīvu.

Pirmais cilvēks, ko satiek skatītājs, protams, ir kasiere un tad – biļešu kontrolieri. Vienai no viņiem, Irēnai Kraulei, vaicāju, vai kādreiz kāds apmeklētājs nav ielaists arī par zaķi. “Ko jūs!” viņa atteic, “gadu desmitiem man izstrādājies skats – vispirms metu acis uz biļetē norādīto datumu, tad seansa laiku, un cik biļetes un cik cilvēki ieradušies…”

Mazliet patērzējot, viņa tomēr atzīstas, ka divreiz mūžā noteikumus pārkāpusi. Reiz bez biļetes ielaidusi kinoteātrī dziedātāju Maiju Lūsēnu, tā sakot paldies par viņas skaisto dziedāšanu. Bet otru reizi izcilajai kordiriģentei Ausmai Derkēvicai ļoti gribējies noskatīties savulaik kinoteātrī “Spartaks” demonstrētās dokumentālās filmas par operu vēsturi. “Diriģentei vēl ienesu zālē savu krēslu un vēlāk šajā grēkā atzinos direktorei,” atminas Irēna Kraule.

Bet kurš gan neatceras leģendāro pagrabstāvu kinoteātrī? Kā saka ilggadējā bārmene Violeta Kalniņa, pirms filmas ir jauki iemalkot tasi kafijas, glāzi vīna, kas rada noskaņojumu filmas baudīšanai un nevienam roka vairs nesniedzas pēc čaukstošās zālē līdzņemamās popkorna tūtas…

Kinokritiķe Daira Āboliņa atminējās savulaik kinoteātra restaurācijas laikā izcilās latviešu kinoaktrises Veltas Līnes sacīto – krāsojiet, krāsojiet, bet neaizkrāsojiet mūsu dvēseļu darbu. Ieguldītā darba nospiedumi mūžam paliks šī kinoteātra sienās, ilggadējos darbiniekus suminot, apliecināja kinokritiķe.

 

Publikācija tapusi sadarbībā ar 
SIA “Rīgas nami”