Mobilā versija
+0.5°C
Niklāvs, Nikola, Nikolajs, Niks
Otrdiena, 6. decembris, 2016
13. marts, 2014
Drukāt

Sportiskais grēks

Foto - Scapinx/ReutersFoto - Scapinx/Reuters

Latvijā aizliegto vielu lietošanā ik gadu tiek pieķerti 1 – 4 sportisti. Tas ir tikpat daudz, cik Skandināvijas valstīs, veicot desmit reižu lielāku analīžu skaitu.

Hokejistu lietas izskan skaļāk


Latvijas vārds olimpisko spēļu laikā saistībā ar pozitīvām dopinga analīzēm nebija izskanējis 14 gadus. Februārī Soču olimpiskajās spēlēs uzpeldēja uzreiz divi gadījumi un abi hokeja izlasē, valsts lepnumā. Vitālija Pavlova lietā vainu publiski atzinis hokeja kluba Rīgas “Dinamo” ārsts Āris Aivars – neesot nokontrolējis, ka nesakrīt uzraksti uz sportistam iedotā uztura bagātinātāja pudelītes un pievienotajiem dokumentiem. Otra uzvārds vēl oficiāli nav paziņots, bet, visticamāk, tas ir Ralfs Freibergs. Pirmdien LTV raidījumā “Sporta studija” valstsvienības ārsts Jānis Kvēps un Latvijas olimpiskās vienības galvenā ārste Līga Cīrule apstiprinājuši, ka runa ir par R. Freibergu. Abi speciālisti neminēja, kādas vielas lietošanā Freibergs pieķerts, vien atklājot, ka preparāts esot “ļoti nopietns”.

Latvijas Hokeja federācijas prezidents Kirovs Lipmans vakar “LA” norādīja, ka oficiāla informācija par šo dopinga lietu būšot 4. aprīlī. Viņš ir pārliecināts, ka izlasei nedraud olimpisko spēļu rezultāta anulēšana. Kā zināms, Latvija Sočos izcīnīja visu laiku augstāko vietu – astoto.

“Hokejistu lietas izskanēja daudz skaļāk tāpēc, ka notika olimpiskajās spēlēs, bet līdzīgi gadījumi mums ir visu laiku,” “LA” teic Valsts sporta medicīnas centra antidopinga nodaļas vadītāja vietas izpildītājs Gatis Berķis.

Lielākie grēkotāji esot nevis augstas klases sportisti, bet gan neprofesionāļi. “Latvijā gandrīz visi pozitīvie gadījumi bijuši sportistiem, kuri trenējas brīvajā laikā un sportu apvieno ar darbu. Augsta līmeņa sportā daudz rūpīgāk skatās, kādas vielas un uztura bagātinātājus lieto, viņi ir sporta ārstu uzraudzībā,” norāda Berķis.

Dārgas analīzes


Viena no dopinga kontrolētāju lielākajām pro­blēmām esot nepietiekamais finansējums – par valsts naudu pērn veiktas 150 analīzes. Ņemot vērā, ka viņu redzeslokā ir aptuveni 40 sporta veidi, gadā katrā sporta veidā var veikt trīs četras analīzes.

Amatieri mēdz iekrist, jo apzināti lieto aizliegtas vielas, nedomājot, ka viņi kādreiz varētu tikt pārbaudīti. Tiesības pasūtīt dopinga kontroli ir jebkurai nacionālajai sporta federācijai. Interese esot ļoti liela – zvana, prasa, bet process apstājas, uzzinot cenas – viena analīžu veikšana sacensību laikā maksā 349 eiro, ārpus sacensībām – 268 eiro. Padārgi, jo analīzes jāsūta uz laboratorijām ārzemēs. Brīvprātīgi neviena federācija nav aicinājusi dopinga kontrolierus, bet tas ir jādara, organizējot starptautiskas sacensības – pasaules, Eiropas čempionātus.

Jaunieši 
neapzinās sekas


Domājot par tautas sportu, viens no lielākajiem pelēkajiem punktiem ir trenažieru zāles, kur vīri sparīgi cilā svaru stieņus un audzē muskuļus, bet, lai efektu panāktu ātrāk, nekautrējas turpat ģērbtuvē iejaukt kokteilīšus. Ir arī gadījumi, kad ķeras pie ampulām. Bieži vien tie ir jauni cilvēki, kas īsti neapzinās rīcības sekas.

“Cenšamies runāt ar sporta federācijām, rīkot izglītojošus pasākumus. Gribētu, lai būtu lielāka atsaucība. Esam gatavi organizēt seminārus, bet bieži dzirdam, ka viņiem ir grūtības sapulcināt cilvēkus vienkopus,” stāsta Berķis. Viņš ar kolēģiem dodas informēt atlētus uz dažādām sacensībām. Cieša sadarbība izvērtusies ar Latvijas Pauerliftinga federāciju, kas aicina teju uz katriem mačiem. Iemesls vienkāršs – šā sporta veida pārstāvji ir vieni no lielākajiem “ēdājiem”.

Pagājušajā gadā Latvijā pozitīvas analīzes bijušas četriem sportistiem, un Berķis uzskata, ka tas ir ievērojams skaits. Piemēram, Skandināvijas valstīs ir tikpat pozitīvi gadījumi uz aptuveni desmitreiz lielāku veikto analīžu skaitu. Patiesībā Latvijas sportistu skaits, kam uzrādītas analīzes, ir vēl lielāks, jo Antidopinga nodaļa neapkopo gadījumus, kad mūsu sportisti tiek pieķerti ārzemēs. Pērn tā iznāca, piemēram, motokrosistam Laurim Daideram.

Par sportistam piemērojamajām sankcijām lemj attiecīgā sporta veida nacionālā vai starptautiskā federācija. Atkarībā no atrastās aizliegtās vielas tiek piemērotas sankcijas – divu gadu diskvalifikācija, bet par atsevišķām vielām var arī piemērot mazākas sankcijas, pat tikai brīdinājumu.

Par dopingu tiek atzītas arī narkotiskās vielas. Latvijā skaļākā bija basketbolista Kaspara Kambalas lieta – 2007. gadā viņš par kokaīna lietošanu saņēma divu gadu diskvalifikāciju.

Sports kļūst tīrāks


Pēdējā laikā par milzu problēmu Latvijā kļuvušas legālās narkotikas. Arī sportā var runāt par sava veida legālo dopingu. Organisma spēju izturēt slodzes var vairot dažādiem veidiem, piemēram, lietojot uztura bagātinātājus vai trenējoties augstkalnē. Pēc Soču olimpiskajām spēlēm vācieši sāka žēloties, ka krievu sportisti rezultātu uzlabošanai izmantojuši jaunu metodi – cēlgāzes ksenona inhalācijas. Ir pieļāvums, ka tā palielina eritrocītu līmeni asinīs, kas arī veicina izturības spējas, bet, kamēr tas nav pierādīts, tikmēr šī metode nav aizliegta.

“Vienmēr pa priekšu iet tie, kas izdomā jaunas metodes un vielas, kā šmaukties. Nevar izdomāt, kā pierādīt, ja nav zināms, ko vajag atklāt. Taču domāju, ka sportisti visā pasaulē ļoti baidās izmantot jaunākās vielas, jo paraugi var tikt saglabāti gadiem. Kad Pasaules antidopinga aģentūra atklāj jaunas metodes kādas vielas atklāšanai, paraugus var vēlreiz analizēt,” spriež Berķis. Viņš uzskata, ka sports pasaulē kļūst tīrāks, noteikumi – stingrāki. Īpaši liels solis progresa virzienā bija līdz ar Pasaules antidopinga kodeksa pieņemšanu un izstrādājot noteikumus, kad sportistiem ir jāziņo sava atrašanās vieta jeb ADAMS sistēma. Tā nosaka, ka sportistiem jānorāda viena stunda dienā, kur viņi būs sastopami. Respektīvi – dopinga kontrolieri jebkurā dienā var ierasties un paņemt analīzes. Ja sportists norādītajā vietā un laikā nav sastopams, tā tiek uzskatīta par izvairīšanos no dopinga kontroles.

“2007. gadā parādījās sportistu bioloģiskās pases, asins profili, un tas bija ļoti nozīmīgi. Piemēram, Lenss Ārmstrongs, viens no visu laiku slavenākajiem dopingotājiem, atzinis, ka riteņbraukšana joprojām būtu gadsimtu mijas līmenī, ja nebūtu ieviests ADAMS un asins profili. Šobrīd pasaulē strādā pie steroīdu profilu izveides, un tas varētu būt liels solis uz priekšu spēka sporta veidu kontrolēšanā,” rezumē G. Berķis.

Viedokļi 


Einars Fogelis, Latvijas Olimpiskās vienības prezidents: “Dopinga problēma ir pietiekami aktuāla kā Latvijā, tā visā pasaulē. Izglītošanā jāpiedalās gan sporta veidu federācijām, gan Izglītības un zinātnes ministrijai, gan Veselības ministrijai. Īpaši prasītos palielināt finansējumu, lai var palielināt kontroļu skaitu. Daudzi jautājumi prasītos pēc revīzijas. Latvijā, ja sportists “ēd”, viņam nekas vairāk par diskvalifikāciju nav. Piemēram, Vācijā pieķertajam sportistam jāatmaksā arī viņā ieguldītā nauda.”

Martins Dukurs, divkārtējais olimpiskais vicečempions skeletonā: “Mani uz dopinga pārbaudēm ir aicinājuši desmitām reižu, šosezon Pasaules kausa posmā Kalgari vien bija divas pārbaudes. Es lietoju tikai Latvijas olimpiskās vienības ārstu iedotos uztura bagātinātājus un medikamentus. Pat ja uznākušas iesnas, ar viņiem jākonsultējas, kādas zāles drīkstu lietot. Uzskatu, ka vienībā strādā ļoti profesionāli speciālisti, kuriem var uzticēties.”

Rinalds Dimiņš, Latvijas Pauerliftinga federācijas prezidents: “Spēka sporta veidos dopinga problēma vēsturiski bijusi liela, bet pauerliftings strādā pie tā, lai iekļūtu olimpisko spēļu programmā, līdz ar to no Starptautiskās olimpiskās komitejas ir uzdevums iekļauties noteiktā pozitīvo analīžu limitā. Tāpēc arī mums Latvijā ir aktivizēts izskaidrojošais darbs. Agrāk situācija bija ļoti slikta, bet pēdējā laikā tā uzlabojas, jo izveidojusies virkne sportistu grupu, kas pierāda, ka arī bez aizliegtajām vielām var sasniegt rezultātus. Mūsu pozitīvais piemērs ir Mārtiņš Krūze, kurš izcīnīja pasaules vicečempiona titulu. Mēs informējam pašvaldības, lai nepiešķirtu finansējumu sportistiem, kas lieto aizliegtas vielas un tāpēc startē alternatīvajos čempionātos, kur netiek veiktas pārbaudes.”

Uzziņa 


Kādēļ dopings ir aizliegts?


Ētiskie apsvērumi. Dopinga izmantošana sportā ir tieši tāds pats noteikumu pārkāpums kā sestā spēlētāja iznākšana uz laukuma hokejā vai brauciens ar mašīnu maratonskrējiena distances laikā. Dopings sportā ir aizliegts tādēļ, lai nodrošinātu visiem vienādi godīgas sacensības.

Medicīniskie apsvērumi. Nepamatota medicīnisko preparātu un dopinga metožu lietošana var būt bīstama sportista veselībai. Aizliegto vielu un metožu sarakstā ir arī tādas vielas, kuru bīstamie blakus efekti nav pilnībā izpētīti, kā arī zāles, kuras parasti izmanto saaukstēšanās un drudža gadījumā, un kuras ir pieejamas bez receptēm. Tas īpaši ir jāņem vērā sportistiem, kuri paši iegādājas medikamentus. Tādā gadījumā viņiem ir jāpārliecinās, ka tie nesatur dopinga vielas.

Fakti


Pozitīvas dopinga analīzes bijušas vairākiem desmitiem Latvijas sportistu. Daži plašu rezonansi ieguvušie gadījumi (gads, sportists, sporta veids, uzrādītā viela, diskvalifikācijas ilgums):

2000. g. – Andris Reinholds, airēšana, nandrolons, mūža diskvalifikācija

2001. g. – Staņislavs Olijars, vieglatlētika, nandrolons, attaisnots

2001. g. – Viktors Ščerbatihs, svarcelšana, anaboliskie steroīdi, 2 gadi

2007. g. – Kaspars Kambala, basketbols, kokaīns, 2 gadi

2014. g. – Vitālijs Pavlovs, hokejs, metilheksanamīns, lēmums vēl nav paziņots

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+