Aivars Krūze
Aivars Krūze
Foto no personiskā arhīva

Aivars Krūze pusgada laikā nometa 33 kilogramus. Sportojot laiks rit atpakaļgaitā 0

No 23. līdz 30. septembrim jau ceturto gadu pēc kārtas Latvijā noritēs Eiropas Sporta nedēļa ar gandrīz 1000 dažādiem pasākumiem. Viens no Eiropas Sporta nedēļas vēstnešiem šogad ir Aivars Krūze (66) – sporta entuziasts no Jūrmalas, kurš pirms 11 gadiem nolēma kardināli mainīt savu dzīvesveidu – pusgada laikā nometa 33 kilogramus un pievērsās peldēšanai un skriešanai. Šo gadu laikā jūrmalnieks noskrējis ap 30 000 kilometriem, startējot maratonos un citās sacensībās.

Reklāma
Reklāma

Paskatīties no malas

Kokteilis
“Man ir lauzta kāja un deguns, pārsista piere, pamatīgs smadzeņu satricinājums…” Horens Stalbe Dobelē nežēlīgi piekauts 33
Mājas
12 senlatviešu ticējumi par Jurģu dienu: kāda šī diena, tāda visa vasara? 25
Putinam draud briesmas, par kurām pagaidām zina tikai nedaudzi 15
Lasīt citas ziņas
Aivars Krūze pirms 11 gadiem.
Foto no personiskā arhīva

Pirms gada Eiropas Sporta nedēļas laikā veikta pētījuma rezultāti liecina: gandrīz katrs trešais Latvijas iedzīvotājs (ap 28%) ikdienā nesporto, turklāt gandrīz puse no viņiem to nav darījuši kopš skolas laikiem. Lai gan A. Krūze nodarbojies ar sportu arī pēc skolas beigšanas un kādu laiku pat strādājis par treneri, pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas viņš tam pielicis treknu punktu.

CITI ŠOBRĪD LASA

Gājuši gadi. Birojā, automašīnā un televizora priekšā pavadītais laiks kopā ar sātīgām maltītēm darījis savu – liekais svars audzis, turpretī fiziskais spēks un izturība mazinājusies. Punktu “ērtajam” dzīvesveidam pielicis kāds tūrisma brauciens. 55 gadus vecajam vīrietim, kāpjot augšup pa lēzenu kalnu taku, ik pēc simt metriem nācies apstāties, lai atvilktu elpu. Braucot ar vagoniņu lejup, viņš vērojis savus vienaudžus – svarā gandrīz uz pusi vieglākus, muskuļotus klinšu kāpējus.

“Salīdzināju šos vienaudžus ar sevi un domāju, cik es esmu nožēlojams!” atceras jūrmalnieks.

Pirmais solis uz pārmaiņām bijusi liekā svara zaudēšana. “Pusgadu no vietas pārtiku tikai no seleriju zupas. Tad jau biju zaudējis tik daudz kilogramu, ka varēju sākt peldēt. Paskriet gan vēl nevarēju. Lai gan dzīvoju tikai pārsimt metru attālumā no jūras, ar peldēšanos regulāri nodarbojos peldbaseinā, jo tai jābūt intensīvai – ātrā tempā jāpeld vismaz stunda. Kad svars nokritās līdz 80 kilogramiem, pakāpeniski pievērsos skriešanai, kas kļuva par manu jauno aizraušanos,” stāsta A. Krūze.

Toreiz vienā piegājienā noskrieti seši kilometri jau bija milzīgs sasniegums. Šopavasar izturības pārgājienā “Kolka – Dubulti” pieveiktie 136 kilometri pašam vairs nešķiet nekas ārkārtējs. Finišu sasniedzis pēc 23 stundām un 50 minūtēm, 40% no šī laika skrienot, bet 60% – soļojot ātrā tempā.

“Kontroles laiks šai distancei ir 55 stundas, tādēļ dalībniekiem, lai iekļautos šajā laikā, visu laiku nav jāskrien. Piemēram, pirms dažiem gadiem kāda 78 gadus veca kundze finišēja pēc 44 stundām. Soļos vai skriešus, taču šādai distancei pirms tam rūpīgi jāgatavojas,” uzskata skriešanas entuziasts, kurš, regulāri piedaloties dažādās sacensībās, saticis vismaz 100 sava vecuma un arī krietni vecākus skrējējus, turklāt ievērojis, ka šādu senioru skaitam ir tendence pieaugt.

Reklāma
Reklāma

“Nākamajā izturības pārgājienā plāno piedalīties arī mans tēvocis, kuram ir 72 gadi. No vienas puses, viņš ir mans dzinējspēks un paraugs, jo ir par mani stiprāks. Savos gados nobrauc 100 kilometrus ar laivu, ik pa brīdim gūst medaļas Eiropas līmeņa basketbola mačos.”

Tālāk no TV un ledusskapja

Foto no personiskā arhīva

A. Krūzes darba diena sākas ap četriem puspieciem no rīta. Vispirms viņš ar baudu iemalko kafiju, lasa avīzes un pārbauda e-pastu, pēc tam dodas skriet, veicot vidēji desmit kilometru distanci. Tad dodas uz darbu. “Esmu pasācis pēc iespējas retāk izmantot automašīnu, jo tas ir viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc cilvēks kļūst dūšīgs.

Ja vien nav kādas īpašas vajadzības, uz darbu braucu ar vilcienu, bet pa Rīgu staigāju kājām.

Tā ik dienu noeju astoņus vai desmit tūkstošus soļu. Gulēt eju ļoti agri – ap deviņiem vakarā. Televizoru, kas apēd ļoti daudz laika, neskatos jau gadus piecus. Neklausos arī radio, ja nu vienīgi mūziku,” viņš stāsta. Tāds dienas režīms ļauj ietaupīt laiku, ko veltīt aktīvam dzīvesveidam.

“Vecuma īpatnība ir tā, ka pie ātruma jāpiestrādā daudz vairāk, jo, gadiem ejot, tas zūd pats pirmais. Tāpēc šobrīd vairāk koncentrējos uz izturības, nevis ātruma sacensībām. Mērķis, kuram gatavojos katru dienu, ir 2042. gada Ņujorkas maratons, ” jūrmalnieks atklāj savus nākotnes plānus.

Tiem senioriem, kuri vēl tikai domā par izmaiņām dzīvesveidā, A. Krūze iesaka pēc iespējas mazāk uzturēties televizora un ledusskapja tuvumā. Izejot no mājām, šis vilinājums krasi samazinās. Skrējējs atgādina slavenā maratonista Gunāra Akerberga teikto: “Es katru dienu sev pasniedzu dāvanu – skrējienu. Un vai tiešām jums, kungi, nav piecpadsmit minūšu laika, ko sev uzdāvināt?” Šos vārdus var attiecināt uz jebkuru fiziskā aktivitātes veidu – soļošanu, nūjošanu, riteņbraukšanu, peldēšanu. Varbūt Eiropas Sporta nedēļa ir īstais brīdis, lai atrastu sev tīkamāko?

Daži Eiropas Sporta nedēļas pasākumi

20.09. plkst. 18 Rīgā, Lomonosova ielā 1, “Beisbols vieno paaudzes” – aktivitātes ar beisbola spēles elementiem, piedalās visu vecumu dalībnieki.

22.09. plkst. 10 Rīgā, Krišjāņa Barona ielā 116A, spēka diena Centra sporta kvartālā. Neatkarīgi no vecuma un fiziskās sagatavotības ikviens varēs notestēt sevi trīs disciplīnās – pietupšanās, pievilkšanās un plankā.

23.09. Rīgā, Centra sporta kvartālā, Eiropas Sporta nedēļas atklāšanas pasākums vienlaikus ar Pasaules čempionātu ielu vingrošanā.

24. – 28.09. plkst. 18 Cēsu Pils parkā skriešanas–nūjošanas seriāls “Cēsu apļi 2018”. Ikviens aicināts veikt pēc iespējas vairāk apļu (ejot, soļojot, nūjojot, skrienot), bet uzvarētāji tiks noteikti pēc nedēļas laikā veikto apļu kopsummas vecuma grupās.

25.09. plkst. 11 Jēkabpils Mežaparkā koptreniņš senioriem un citiem interesentiem “Kustību prieks”, kas vērsts uz lokanības, līdzsvara un kustību brīvības saglabāšanu.

26.09. plkst. 19.30 Rīgā, Biķernieku ielā 121H, bezmaksas atklātais kērlinga teniņš senioriem.

27.09. plkst. 18 Preiļos, Aglonas ielā 24, sākas nūjotāju pārgājiens “Pretī zelta rudenim”.

28.09. plkst. 14 Jaunolaines kultūras namā, Meža ielā 2, un plkst. 16 Olaines peldbaseinā, Stadiona ielā 2, pasākums “Seniors – fiziski aktīvs”.

28.09. plkst. 15 Limbažos, Jaunatnes ielā 4a, diena senioriem 50+. Vispirms sportisks pasākums telpās, bet plkst. 15.45 vingrošana ūdenī.

28.09. plkst. 20 Daugavpils Universitātes Sporta katedra organizē sporta pasākumu “Nakts spa – atjaunošanās ūdenī”.

29.09. plkst. 9 Līgatnē taku skrējiens “Stirnu buks”.

30.09. plkst. 11 Rēzeknes nūjošanas festivāls “Vāzoj vasals Rēzeknī!”. Kopīgs nūjotāju pārgājiens 10 km garā distancē.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.