Mobilā versija
+1.7°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
23. oktobris, 2016
Drukāt

Kāds ir pirmais iespaids par Kersti Kaljulaidu Igaunijas prezidentes amatā? (8)

Foto - AFP/LETAFoto - AFP/LETA

Šonedēļ iepazīšanās vizītē Latvijā ieradās jaunā Igaunijas prezidente Kersti Kaljulaida. Pirms šīs vizītes aptaujāju Igaunijā dzīvojošos latviešus par to, kādu pirmo iespaidu radījusi jaunā Igaunijas prezidente.

 

Elizabete, māksliniece Tallinā: “Iepriekš neko par Kersti Kaljulaidu nebiju dzirdējusi. Pirmais iespaids bija patīkams – viņa ir sievišķīga, gudra, ļoti spoža, ar stipru harismu. Tomēr esmu arī dzirdējusi pieņēmumus, ka viņu šim amatam ir sagatavojis kāds pelēkais kardināls, kurš nodrošinājies gadījumam, ja nu partijām neizdosies vienoties par pašu izvēlētajiem kandidātiem. Tomass Hendriks Ilvess izteikti bija igauņu tautas prezidents, kā to pats arī uzsvēris. Savukārt Kaljulaida ir izteikusies, ka viņa vēlas pārstāvēt arī šīs valsts mazākumtautības. Ļoti ceru, ka šī apņemšanās tiks īstenota dzīvē. Jo pašlaik es, būdama svešas tautas pārstāve, izjūtu, ka pirmajā vietā visur ir igauņi. Man ir bijis jābūt ļoti centīgai, lai saņemtu tādas pašas iespējas kā igauņu māksliniekiem. Tomēr, iespējams, varbūt tas ir normāli, jo Igaunija galu galā ir igauņu valsts.”

 

Kristīne Lipiņa, maģistrantūras studente Tartu universitātē: “Jaunā prezidente šķiet ļoti mierīga, patīkama un strādīga persona. Protams, ļoti jauki redzēt šādā svarīgā amatā sievieti. Šķiet, ka nevienam T. H. Ilvesa pēctecim nepiemitīs tieši tāda pati harisma, kas ļāva Igauniju gan veiksmīgi mobilizēt digitalizācijai, gan veicināt Igaunijas atpazīstamību ārvalstīs. Tomēr uzskatu, ka Kaljulaidai ar savu atšķirīgo dzīves un profesionālo pieredzi, kā arī esot vēl jaunos gados, noteikti izveidosies pašai savs īpašs valsts vadīšanas stils.”

 

Katrīna Kalniņa, Tartu universitātes absolvente, dzīvo Tartu: “Prieks, ka arī Igaunijai tagad sieviete ir valsts vadītāja. Ziņa par K. Kaljulaidas ievēlēšanu pārsteidza. Iespaids par jaunievēlēto Igaunijas prezidenti ir pozitīvs – atvērta, lakoniska un guvusi starptautisku pieredzi. Kā Igaunijas vēsturē jaunākā prezidente un pirmā sieviete augstajā amatā viņa jau ir autoritāte un paraugs daudziem. Dzirdēts viedoklis, ka tiek sagaidīta aktīvāka prezidenta iesaistīšanās iekšpolitikā, nekā tas bija no T. H. Ilvesa puses.”

 

Bruno Javoišs, vēstures skolotājs Tartu: “Man šī nosvērtā, gudrā un izcili inteliģentā ekonompolitiķe ļoti patīk. Galvenais – viņa neizskatās pēc tukšvārdes. Ilvess latviešiem patika ar savu konkrēto nacionālpatriotisko nostāju, bet Kaljulaida tver plašāk – viņa noteikti veicinās patriotismu arī neigauņos. Ņemot vērā viņas vienkāršību, kas lieliski sader ar augsta līmeņa erudīciju, viņa atšķirībā no Ilvesa var to panākt. Nu Igaunijas partiju vadošajiem politiķiem vismaz gadu būs jāsamierinās ar faktu, ka nevis viņi komandē prezidentu, bet prezidents kontrolē viņus. Vēlāk viss var mainīties, taču, ievērojot jaunās prezidentes personību, maz ticams, ka mainīsies.”

 

Ilze Salnāja-Verva, gide Tartu: “Simpātiska šķiet jaunās prezidentes vienkāršība. Mazliet vēl pietrūkst “īsta prezidenta” stājas. Patīk viņas runāšanas stils – lēns, toties apdomīgs un pārdomāts. Iepriekšējam prezidentam patika būt sabiedrības uzmanības centrā, bet Kaljulaidai laikam drīzāk patīk izvairīties no starmešu gaismas un fokusēt uzmanību uz darbiem. Cik var spriest no viņas pirmās runas jaunajā prezidentes amatā un no vēlākiem komentāriem, viņa sevišķi lielu vērību pievērsīs politiķu ētikai un tam, kā politiķi komunicē ar Igaunijas iedzīvotājiem. Domājams, ka tik nopietnu uzmanību, kādu sadarbībai ar Latviju pievērsa Ilvess, no jaunās prezidentes diezin vai sagaidīsim.”

 

 

Uzziņa

* Pirmajā ārvalstu vizītē Kersti Kaljulaida dodas uz Somiju, pēc tam apmeklēs Rīgu, bet 26. oktobrī viesosies Lietuvā. Latvijas apmeklējuma laikā Igaunijas prezidentei paredzēta tikšanās ar Valsts prezidentu Raimondu Vējoni un Saeimas priekšsēdētāju Ināru Mūrnieci.

* “Paturot prātā izaicinājumus, ar ko saskaras Eiropa, aizvien lielāku nozīmi iegūst cieša reģionālā sadarbība starp ziemeļvalstīm un Baltijas valstīm. “Mūsu galvenās sabiedrotās ir valstis, kas atrodas mums vistuvāk,” pirms gaidāmajām iepazīšanās vizītēm uzsvērusi Kaljulaida.

Pievienot komentāru

Komentāri (8)

  1. Nožēlojami…. Neapzinās, ko ar savu rīcību tā atņem savai tautai…

  2. Ļoti cerīgi! Šķiet gudra un godīga, ko arī apliecina viņas līdzšinējie darbi, un vienkāršs cilvēks ar savu pārliecību un nostāju – rets īpašibu salikums mūsdienu politiķiem. Un pie tam bioloģe – gan jau arī vides lietas pietiekami respektē 🙂

  3. Tas ir tikai apsveicami un normāli, ka nejaucas ar baznīcu; kāda daļa ir baznīcai ar valsts lietām???
    likums paredz noškirtību…
    Tas ir divas dažādas lietas -nevajag ķīseli ar salātiem sajaukt-neēdams..
    Laiks būtu ari Latvijā apdomāt, kas ar ko iet kopā..

  4. humoriņš jau baigais !!! Atbildēt

    Titulnācijai jācenšas iekarot mazākumtautības cieņu !!! 🙂
    Nemanāmi te mūs zombē pakļauties kremlim ??
    —-
    Kā tur bija ar to “draugu” ar savādu identifikātoru – it kā vīrs neesot ?
    (ja man aplama info – palabojiet,lūdzu)

  5. ĻOTI PATĪKAMA UN SIMPĀTISKA LIEKAS JAUNĀ IGAUNIJAS PREZIDENTE! DOMĀJU, KA IGAUŅIEM VEICIES!!! VĒLU VISU LABU PREZIDENTEI SAVAS VALSTS TĀLĀKĀ ATTĪSTĪBĀ UN IZAUGSMĒ!!!

  6. Briesmīgs dusmu izvirdums no krievijas,jo izrādās ka Kersti vectēvs karojis 19 . divīzijā un apbalvots ar diviem dzelzs krustiem.

  7. Ko tur ziileet, laiks raadiis. Un Igaunji pashi pateiks, kaada ir vinju prezidente

Gata Šļūkas zīmējums
Gatis Šļūka. Tu nonāksi ellē!

Šonedēļ Latvijā ļoti mainīgi laika apstākļi, kad sals mijas ar atkusni un sniegs ar lietu.

Juris Ulmanis: Zaļais pūķis krievholisms (45)Parasti zaļo pūķi asociē ar alkoholismu. Situācija ar pāriešanu uz krievu valodu man atgādina klasisku atkarības modeli, kurā alkohola vietā lietojam krievu valodu. Tātad esam līdzatkarīgie. 
Lasītāju aptauja
Izlasot interviju ar vēsturnieci, jutu aizvainojumu senču vietā... (13)“Latvijas Avīze” novembrī publicēja sarunu ar vēsturnieci Inetu Lipšu “Latvieši nezināja, nevis negribēja”. Tā izraisījis rezonansi. Savas pārdomas ir atrakstījusi Brigita Blite.
Kā vērtējat izglītības kvalitāti Latvijā?
Draugiem Facebook Twitter Google+