Spožas gaviles korim
 0

Tuvojoties Dziesmu svētkiem, atkal un atkal gribas izcelt spožākos kormūzikas albumus. Šoreiz manas uzmanības centrā – divi izcili koru ieskaņojumi. 


Reklāma
Reklāma

 

Veselam
8 veidi, kā bērnu izaudzināt par potenciālo psihoterapeita pacientu 18
Jau rīt Krievijas raķetes var lidot uz jebkuru valsti. Zelenskis par iespējamiem draudiem Eiropai 188
TV24
Šoreiz “šefs” ir pielaidis kolosālu kļūdu. Vai Krievijas elite patiesībā gaida Putina nāvi? 41
Lasīt citas ziņas

Viens no tiem – Rīgas Doma meiteņu kora un diriģentes (arī Vispārējo dziesmu svētku virsdiriģentes) Airas Birziņas “Jubilatio” – gaviļu noskaņās tapušais slavinājums Visaugstākajam. Doma kora skolas meiteņu korim šis ir jau otrais albums, un tajā ietverta ļoti pārdomāta, organiski veidota un tajā pašā laikā – visai daudzveidīga programma, kas aptver laika amplitūdu no Gijoma Difē “Ave Regina caelorum” (15. gs.), protestantiski askētiskā Mihaela Pretoriusa “Ecce Maria” (16. gs.), angļu baroka zvaigznes Henrija Pērsela “Sound the Trumpet” (odas fragments, 1694) un Fēliksa Mendelszona svētceļnieku psalma (fragments no oratorijas “Elija”, 1846) līdz pat laikmetīgiem Rietumu mūzikas paraugiem – britu, basku, ungāru, dāņu, lietuviešu skaņražu un latviešu komponistu meistardarbiem. To vidū – arī Ērika Ešenvalda un Riharda Dubras opusi, kā arī divu meiteņu – Austriņas un Ievas Alenčikas – dzīvespriecīgs jaunrades mēģinājums sakrālajā mūzikā. Ieraksta dramaturģijā un Doma velvju akustiskajā noskaņā labi iekļaujas Paula Dambja “Toccata alla Fantasia” (1993) ērģelnieces Vitas Kalnciemas solosniegumā, pašā albuma noslēgumā ērģelēm gavilējot kopā ar kori R. Dubras mesā – “Missa de Spiritu Sancto” (2001). Stilistiski albums ved ceļojumā no Nīderlandes stingrā stila polifonijas, renesanses, baroka stilistikas un klasicisma līdz pat mūsu laiku jaunajai vienkāršībai.

Līdzās tādām profesionālām kvalitātēm kā korekta interpretācija, meiteņu kora koncertsastāva tehniskā meistarība, spožais ansamblis noteikti izceļama arī iejūta un emocionālais atdevīgums, snieguma dinamika, kora tembrālais šarms un individualitāte, kas vispirms ir diriģentes nopelns. Galu galā tas ir arī Doma kora skolas ilgstošā darba panākums – 1994. gadā uz E. Dārziņa mūzikas vidusskolas bāzes veidotās mācību iestādes apliecinājums kormuzicēšanas tradīcijas nepārtrauktībai un profesionālai attīstībai, jo no 
skolas absolventiem top jaunas kormūzikas diriģentu un interpretu paaudzes. “Jubilatio” tiešām ir brīnišķīgas gaviles – svētku maize mūzikas gardēžiem un dzīvinošs ūdens malks garīguma meklētājiem.

 

CITI ŠOBRĪD LASA

 

Kora “Kamēr…” Mēness dziesmu cikls ir sava veida turpinājums jau 2006. gadā aizsāktajam Saules dziesmu projektam (“Latvija – Saules zeme”). Tā ietvaros toreizējais kora vadītājs Māris Sirmais rosināja izcilus mūsdienu komponistus no visiem pasaules kontinentiem radīt Saulei veltītus darbus. Mēness dziesmu ciklā ietverti latviešu autoru jaundarbi kora jaunā diriģenta Jāņa Liepiņa interpretācijā. Autoru vidū ir gan profesionāli vecmeistari, gan debitanti kormūzikā. Programma – daudzveidīga, stilistiski raiba. Tajā parādās gan izsmalcināta, galējos reģistros un galējās iespējās balstīta mūzika ar neparastu vokālo paņēmienu un balsu instrumentalizācijas izmantojumu, gan arī deju žanru stilizācijas, džeza, ambientās mūzikas pieskārieni, galu galā nonākot pat līdz draiskai O. Vācieša pasakas interpretācijai (Andra Sējāna versija par mēnesskodēju Šlopsteru-Klopsteru). Krāsains arī nedaudzo instrumentu izmantojums – Kaspara Zemīša ģitāra, Raimonda Tigula meditatīvais šveiciešu hang vai gluži kosmiskais Ērika Ešenvalda eksperiments ar ūdensglāzēm, kuru sanoņa iekustina vēl nebijušas izjūtas. Izrādās, ka Mēness ir tik dažāds, agrāk neredzēts, neprognozējams! Tāpat kā mūsdienu kormūzika, kurā joprojām iespējami jaunatklājumi.