Mobilā versija
+0.4°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
8. marts, 2012
Drukāt

Spoži, svinīgi, pārliecinoši


balva09_vs_9

Daudzi pedagogi žēlojas – labākie skolēni ekonomisku apsvērumu dēļ nereti neturpina mācības Mūzikas akadēmijā, mūzikas vidusskolās konkursi kļūst arvien mazāki… Latvijas kultūrai bīstamajā šovu, lētas izklaides un pārāk drudžainas steigas pilnajā laikā Lielās Mūzikas balvas nominantu izvirzīšana, ceremonijas pārraide televīzijā un radio apliecina – ir vērts censties kļūt par otru Elīnu Garanču vai Kristīni Opolais. 


Arī pati balvas pasniegšanas ceremonija bija izcili izdevusies – galveno vijoli spēlēja mūzika, kurai netraucēja ne pārlieki vārdu plūdi, ne apšaubāmas asprātības. Nacionālā teātra aktrise Dita Lūriņa un kordiriģents Ints Teterovskis ceremoniju vadīja svinīgi un sirsnīgi.

 

Mūža ieguldījums 
un debija

Balvu par mūža ieguldījumu vijolniekam, pedagogam, gandrīz 25 gadus Latvijas filharmonijas kamerorķestra mākslinieciskajam vadītājam Tovijam Livšicam, kurš nu jau sasniedzis 83 gadu slieksni un veselības dēļ ceremoniju vēroja televīzijā, vakar uz mājām aiznesa mūziķi, ar kuriem viņš strādājis kopš pirmās kamerorķestra dibināšanas dienas. Čellists Mārtiņš Grīnbergs atceras: “Tovijs Livšics kā diriģents bija maksimālists, skaņdarbus izstrādāja līdz pēdējam sīkumam.” Pasniedzēja Jāzepa Mediņa 1. mūzikas vidusskolā vijolniece Elizabete Goļikova par laureātu stāsta: “Pateicoties viņam, es iemīlēju kamermūziku, kas cilvēka dvēselē modina aizmirstas stīgas. Tovijam Livšicam nāktos nevis viena, bet daudzas balvas – par latviešu mūzikas atskaņošanu, par Rietumeiropas klasiķu atskaņojumiem, par instrumentāliem uzvedumiem… Tovijs pats gādāja notis no daudzām bibliotēkām, atrada līdz tam nezināmus skaņdarbus, daudzas notis tika pārfotografētas, man šķiet, par viņa personiskiem līdzekļiem. Nav neviena kamermūzikas skaņdarba, ko mēs savulaik nebūtu spēlējuši!”
Balva10_VS_9

“Gada debijas” laureāte vijolniece Paula Šūmane ir trīspadsmit starptautisku konkursu laureāte, koncertē Eiropā, Japānā, Āzijā, Latīņamerikā. Jau no bērna kājas radusi daudz ceļot un pirmoreiz skoloties uz Parīzi viena pati devusies piecpadsmit gadu vecumā.

Uz Balto namu saņemt balvu vijolniece bija ieradusies kopā ar tēvu Tomu Šūmani, kurš pats savulaik spēlējis vijoli un kādu brīdi dziedājis arī Valsts akadēmiskajā korī “Latvija”. Jautāts, kādēļ meita palaista pasaulē, viņš atteic – cik Paula ir vajadzīga Latvijā, tik viņa te arī ir. Maijā Paula Šūmane atskaņos Zigmara Liepiņa vijoļkoncertu komponista 60. dzimšanas dienas koncertā.

Paula Šūmane saņēma arī Lielās Mūzikas balvas sponsora “Hennessy” īpašo balvu – 2000 eiro muzikālās izglītības pilnveidošanai.

 

 

 

Žūrijas vērtējums

Žūrijas komisijas priekšsēdētājs muzikologs Orests Silabriedis neslēpj, ka viņa viedoklis par laureātiem sakritis sešos gadījumos no septiņiem aizklātajā balsojumā.

Latvijā daudziem varbūt pārsteigumu sagādās tas, ka nominācijā “Par izcilu interpretāciju” slaveno vijolnieci Vinetu Sareiku un populāro pianistu Vestardu Šimku pārspēja Londonā muzicējošais Reinis Zariņš. Orests Silabriedis: “Reinis Zariņš uzvarēja ar spēles daudzveidību triju dažādu komponistu skaņdarbu atskaņojumā. “Seviljas bārddzinis” uzvarēja kā fundamentāls skatuves darbs, kas atklājis arī Latvijā diezgan neraksturīgu attieksmi pret operu. Ironijas pazīmes ir Viestura Kairiša režijā, bet Aiks Karapetjans (nupat ievērību guvušās filmas “Cilvēki tur” režisors. – V. K.) šo ironiju, sarkasmu novedis gandrīz līdz apogejai. Runājot par gada jaundarbiem – Arturam Maskatam ir brīnišķīgs dekadentisks skaņdarbs, taču man likās, ka arī Andra Dzenīša opuss “Duālisms” ir ļoti nozīmīgs. Arī Jura Karlsona skaņdarbs “Adoratio korim un orķestrim” izskanēja vienkārši satriecoši, taču komponists šoreiz bija ļoti personisks un tādēļ vienu žūrijas locekli tas varēja uzrunāt, bet otru ne tik ļoti. Pianiste Ilze Zariņa ir vienkārši dzimusi koncertmeistare, viņai piemīt šī amata dievišķā dzirksts.”

Komponists Pēteris Vasks, kuru saviļņojis gan pianista Reiņa Zariņa sniegums, gan Artūra Maskata skaņdarbs “Venēcijas rindas”, dalās arī šaubās – vai var salīdzināt jaundarbus tik dažādos žanros kā simfoniskā mūzika, kamermūzika, neliela pērle klavierēm? “Manuprāt, vajadzētu vēl kādu nomināciju komponistiem, jo citādi daudziem tiek nodarīts pāri…”

 

… un tūkstotis latu

Pēc vairāku gadu pārtraukuma Lielās Mūzikas balvas laureāti saņem ne vien suminājumus, publikas aplausus, Armanda Jēkabsona darināto sudraba statueti, bet arī naudas prēmiju. Šogad tie ir tūkstoš latu pirms nodokļu nomaksas. Vijolniecei Paulai Šūmanei balva nākot tieši laikā, jo kā jau studentei (viņa patlaban studē maģistrantūrā Grācas Mākslu universitātē. – V. K.) šad tad nākas savilkt jostu ciešāk. Tāpat vijolei jāmaina lociņi, stīgas, jāmaksā par kopmītni Grācā… Daļa no pianistes Ilzes Zariņas balvas tikšot viņai tuviem cilvēkiem, kam šādu palīdzību patlaban ļoti vajag. Arī pārējo netērēšot niekos, bet ieguldīšot tā, lai paliek atmiņai. Tā kā tuvojas pavasaris, Artūrs Maskats nolēmis ielūkoties ceļojumu piedāvājumos, bet kora “Latvija” direktors Māris Ošlejs neslēpj, ka balvu tērēs omulīgam visu dziedātāju kopīgam vakaram radošā gaisotnē.

 

Uzziņa

“Lielās Mūzikas balvas 2011” 
laureāti

Balva par mūža ieguldījumu piešķirta ilggadējam Latvijas filharmonijas kamerorķestra vadītājam Tovijam Livšicam.

Balva par spožiem starptautiskiem panākumiem – Valsts akadēmiskajam korim “Latvija” un tā mākslinieciskajam vadītājam Mārim Sirmajam.

 

Gada debija

Vijolniece Paula Šūmane – koncertā “Reiz francūzis Amerikā” 10. novembrī Spīķeru koncertzālē.

Gada jaundarbs

Arturs Maskats – par skaņdarbu “Venēcijas rindas” soprānam un klavieru kvartetam.

Gada koncerts

“Kančeli, Karlsons un Pērts Lielajā Piektdienā” (atskaņoja Ieva Parša, Latvijas Radio koris, “Sinfonietta Rīga” un diriģents Sigvards Kļava).

Gada uzvedums

“Džoakimo Rosīni opera “Seviljas bārdzinis” (A. Karapetjana režija) Latvijas Nacionālajā operā.

Par izcilu sniegumu

Operdziedātāja Kristīne Opolais solo koncertā 12. martā Latvijas Nacionālajā operā.

Par izcilu interpretāciju

Pianists Reinis Zariņš – solokoncerts 28. februārī Rīgas Stradiņa universitātes Lielajā aulā, solo V. A. Mocarta klavierkoncerta atskaņojumā 25. martā Lielajā ģildē, koncerts “Reiz francūzis Amerikā” 10. novembrī Spīķeru koncertzālē.

Par izcilu darbu ansamblī

Pianiste Ilze Zariņa – par izcilu koncertmeistares darbu Liepājas simfoniskajā orķestrī.

 

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+