Foto – Anda Krauze

“Sprīdis labākai dzīvei”: Nobalso par 2. kārtas projektiem! 1

Rietumu Bankas labdarības fonda (RBLF) un “Latvijas Avīzes” kopīgi rīkotā konkursa “Sprīdis labākai dzīvei” žūrija izvērtēja šā gada konkursa otrajā kārtā iesniegtos projektus. No 85 labām iecerēm sabiedrības balsojumam ir izvirzītas 14.


Reklāma
Reklāma
“Zaļais kurss jau tepat pie sliekšņa,” plāno aizliegt malkas, brikešu un granulu apkuri 69
RAKSTA REDAKTORS
“Šis nav pirmais signāls, ka mūsu valstī kaut kas nav kārtībā” – Horens Stalbe atklāti par sajūtām pēc piedzīvotā uzbrukuma benzīntankā 80
Māte ar šausmām atklāj, ka jaundzimušais bērns, par kuru viņa rūpējās slimnīcā, nav viņas bērns 19
Lasīt citas ziņas

Uzzināt vairāk par 2. kārtas projektiem un nobalsot par savu favrītu iespējams šeit.

Žūrijas locekļiem jau bija nojauta, ka konkursa otrajā kārtā tiks iesniegts vairāk projektu nekā pirmajā. Nojauta balstījās gan uz labi saprotamo cilvēcisko vēlmi – visu atlikt uz vēlāku laiku, gan arī uz iepriekšējo gadu pieredzi. Bet, ka projektu būs gandrīz trīs reizes vairāk nekā pirmajā kārtā, to nu neviens nevarēja paredzēt. Labā ziņa – 85 projektu autoriem rūp, lai dzīve viņu ciemos un pilsētās uzlabotos. Ne tik labā ziņa – ja projektu ir daudz, konkurence nokļūt sabiedrības balsojumam izvirzīto sarakstā pieaug. Par to vērts padomāt, laikus iesniedzot projektus nākamā gada konkursam.

CITI ŠOBRĪD LASA

Jau trešo gadu lēmumu, kurus projektus RBLF atbalstīs, pieņem sabiedrība – balsojot. Kad katrs ir nobalsojis par, viņaprāt, visvērtīgāko projektu, top skaidrs, cik daudziem cilvēkiem projektā izteiktā vēlme patiesi ir vajadzīga.

Balsojums arī rāda, kurās Latvijas vietās cilvēki ir dedzīgāki un saliedētāki, kur projekta aizstāvjiem ir izdevusies gan mutvārdu aģitācija savā skolā, pagastā, pilsētā, gan bijis laiks un vēlēšanās internetā sazināties ar draugiem, radiem, paziņām. Kad taps zināmi balsojuma rezultāti, cik gan liels būs prieks balsotājiem, apzinoties – arī mana balss ir bijusi no svara!

Projektu iesniedzēji galvenokārt ir domājuši par bērniem un jauniešiem, lai tie augtu veseli un stipri, un gudri, lai savu brīvo laiku neizniekotu, bet gan pavadītu sportiskās nodarbēs vai apgūstot kādas noderīgas prasmes. Tāpat daudziem nav vienaldzīgs vecu un vientuļu ļaužu liktenis, nepilngadīgo māmiņu nākotne, dzīves uzlabošana cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Paldies visiem 85 projektu autoriem!

Visvairāk projektu nāk no pašvaldību iestādēm – bērnudārziem, skolām, internātskolām, kultūras namiem. Šoreiz tika iesniegti daudzi projekti par bērnu rotaļu laukumu ierīkošanu vai atjaunošanu. Žūrijas pārstāve Līga Liepa no “Latvijas Avīzes” skumji secināja, ka pašvaldību iestādēm trūkst līdzekļu, lai visus iecerētos uzlabojumus varētu atbalstīt. Toties iepriecina, ka cilvēki tāpēc nenolaiž rokas – raksta projektus, piesaista arī vietējos spēkus, kas varētu palīdzēt ar naudu vai darbu. Konkursa žūrijai gribētos atbalstīt un arī balsošanai izvirzīt vēl vairāk projektu, tomēr finansējums un iespējas nav neierobežotas. Neskatoties uz to, ir prieks, ka vismaz dažās vietās atkal varēsim sniegt palīdzīgu roku, un nu jau septiņu gadu garumā, kopš notiek šis konkurss, ir palīdzēts visiem Latvijas nostūriem. Līga Liepa pastāstīja, ka konkursa otrās kārtas projektu kaudzē ir parādījies jaunums – ielu vingrotāju laukumi. Tas liecina gan par pašreizējo aktualitāti, gan jauniešu vēlmi kustēties, būt aktīviem, būt kopā ar draugiem.

Reklāma
Reklāma

Šā gada konkursa “Sprīdis labākai dzīvei” žūrijā pirmo reizi piedalījās populārais mūziķis un televīzijas personība Jānis Auzāns:

“Sākumā bija ļoti grūti ieiet vērtēšanas režīmā. Cilvēcīgi vēlētos palīdzēt visiem, ja reiz cilvēki lūdz – viņiem tas ir vajadzīgs. Bet, kad iedziļinies, sāc vērtēt no vairākiem skatpunktiem. No vienas puses, mēģini saprast to vietu un tos cilvēkus, kas prasa palīdzību. Es ļoti cienu projektu autoru iniciatīvu, vēlmi brīvprātīgi un nesavtīgi darīt labu citiem cilvēkiem.

Viņi pulcina līdzīgi domājošos, “izsit” no pašvaldības kaut kādu naudiņu un raksta projektu savas ieceres turpmākam finansiālam atbalstam. No otras puses – kā izvērtēt, kam vairāk vajag? Jādomā par tiem, kuri nevar sevi aizstāvēt – bērniem, pensionāriem, cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, un vēl – lai projekts, kad būs īstenots dzīvē, sniegtu labumu pēc iespējas lielākam ļaužu lokam un turklāt bez maksas. Lēmuma pieņemšana noteikti nav viegls uzdevums. Bet, ja šādā veidā varu kādam palīdzēt, tā ir ļoti laba sajūta. Uzstājoties esmu bijis ikvienā Latvijas vietā, kur notiek kultūras dzīve. Lasot projektus, es uzburu atmiņā šo vietu un aktīvos cilvēkus. Kultūras un izglītības darbinieki jau bieži vien ir tie aktīvākie. Paldies viņiem!”

Uzzināt vairāk par 2. kārtas projektiem un nobalsot par savu favrītu iespējams šeit.

 

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.