Mobilā versija
+4.7°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
22. oktobris, 2013
Drukāt

Liepājas teātra izrādē “Sprīdītis” jūtams patoss 
par latviskās mentalitātes pamatiem
 (2)

Publicitātes fotoPublicitātes foto

Autores: Ilze Kļaviņa, Elita Dreimane

Grūtā sociālā tēma – prombraucēji no Latvijas ‒ Liepājas teātra jaunajā uzvedumā bērniem “Sprīdītis” risināta ar vizuāli spilgtu, horeogrāfiski interesantu, enerģētiski uzlādētu priekšnesumu bez lieka smaguma.

Vieglums iekodēts scenārijā, kurā režisors Valdis Lūriņš Annas Brigaderes bērnu lugā rūpīgi atlasījis tās klasiskās rindas, kas sasaucas ar šodienas ētiskajām izvēlēm. Savukārt Valdis Zilveris muzikālās drānās ietērpis Jāņa Petera dziesmu tekstus. Visam cauri slāņots dramaturģes, dzejnieces un rakstnieces filozofiskais kodols, atgādinājums par svēto trīsvienību “Dievs. Daba. Darbs”. Vēstījums ir blīvs, to caurvij krusta tēma, kas atspīd svēt-ozola zaru ornamentos, gājputnu lidojumā un visvairāk ‒ šķērsu šķērsiem vilktajos scenogrāfa Ivara Novika šūpoļu rakstos. Krusta gājiena paralēles var ieraudzīt Sprīdīša mājupceļā, kad, augstu pacelts citu rokās, aktiera ķermeņa plastikā izlasāms krusts.

Viegluma iespaidu rada izvēlētais atskaites punkts, vispārzināmajā ganuzēna stāstā akcentējot (gribas lietot vārdu “reklamējot”, tik tiešs ir izrādes uzrunas tonis) gūtās atziņas. Gandrīz ik epizodē ir aforismi, kā, piemēram, “ne viss ir zelts, kas spīd”, “dots devējam atdodas” un citi. Apbrīnojami, taču šie tautas gara mantas trafareti neizlec no izrādes plūduma kā tukši apgalvojumi, bet gan, cieši iepīti, iemežģīņoti dramatiskā darbībā, dažkārt izdejoti, izdziedāti, vizuāli ilustrēti, izaug acu priekšā kā gūtā pieredze. Sprīdīša daudzās tikšanās ar dabas parādībām, pasaku tēliem un cilvēkiem zēnu dara soli pa solim gudrāku. Briesmīgie Lutausis, Velns, Sīkstulis viens pa vienam tiek demistificēti, un katra ļaunā spēka pārvarēšana piešķir krietnu devu pašapziņas ne tikai galvenajam varonim, bet arī mazajiem skatītājiem.

Cauri izrādei kosmosā, ūdenī, pazemē, mežā, kas attēloti ar videomākslinieka Andra Vētras precīzu un izjustu darbu, Sprīdītim līdzi dodas papildus ieviestie Eņģelis un Velns. Sākotnēji šķiet – tie ir lieki tēli, bet izrādes gaitā to eksistence attaisnojas. Abi veido vēl kādu krustu ‒ izvēli, kas nozīmē iet pa labi vai pa kreisi – pēc būtības, to pašu, kas būt labam vai ļaunam. Eņģelis un Velns iejaucas Sprīdīša pārbaudījumos (īpaši aktīvi Sīkstuļa moku ainā) un, līdzīgi viduslaiku moralite alegoriskām spēlēm, veicot brīnumu aktus, personificē pārdabiskus spēkus. Žanru kokteilī šīs fantastikas detaļas veiksmīgi papildina citas pasakas burvestības ‒ svilpīti un nūjiņu.

Režisors bagātīgi izmanto savu līdzšinējo muzikālo izrāžu pieredzi un tik viegli spēlējas ar žanriem, kuros mijas dziesmu spēle, koncertuzvedums, rituāls, tieša uzruna skatītājiem, u. t. t., ka riskē paskriet garām saturam. Taču nepaskrien, raibajā izrādes raksta zemtekstā jūtama pietāte, patētika un, neiztrūkstot arī humora dzirkstij, patoss par latviskās mentalitātes pamatiem.

Jaunais aktieris Rolands Beķeris savā pirmajā titullomā un talanta mirdzumā pārliecina, ka tiešām ir sprīdi tuvāk debesīm, nevis sprīdi pastiepies no zemes. Lai vai kāds ir teiciena līdzšinējais lietojums, Sprīdīša sirds liepājnieka Beķera sniegumā tiešām ir kā dimanta oliņa, no kuras noskalots viss melnais. Artistisks, izteiksmīgs, precīzs un tiešs – pārliecinoši dabisks tēls, kurš savā naivumā nav lētticīgs, savā spītībā nav stūrgalvīgs, veiklībā nav paviršs un uzņēmībā nav pārcenties. Lai arī aktierim nav atvēlēts liels laiks niansēm un psiholoģiskā slodze kā plāna virskārta sedz muzikālo priekšnesumu dominanti, taču nenoliedzami, ka izrādes centrā dzīvo un organizē pilnvērtīgs pusaudža raksturs.

Ap Sprīdīti raiti darbojas aktieru ansamblis, no kura augstāko muzikāli emocionālo sniegumu sasniedz Everitas Pjatas mirušās māmiņas dziesma. Savukārt nepārspētā sulīgumā priecē aktrise Inese Jurjāne Pamātes un Galma dāmas lomās. Plastiski spoža ir četru Vēju saspēle, kurā Armands Kaušelis, Marģers Eglinskis, Pēteris Lapiņš un Mārtiņš Kalita vispilnīgāk iedzīvina horeogrāfa Alberta Kivlenieka skaidro un ietilpīgo (pārsteidz dejisko ornamentu daudzveidība izrādes garumā) kustību partitūru. Kostīmu mākslinieces Zigrīdas Atāles smalkā garša vistrāpīgāk īstenota Princeses Zeltītes un Galma dāmas cepuru debesskrāpjos, taču saskaņota un viegla ir visu izrādes tērpu parāde.

“Sprīdītis” noteikti visupirms uzrunās zēnus, kurus enerģiskais centrālais tēls aicināt aicina doties viņa pēdās ‒ ne tikai pasaulē, bet arī neatpalikt drosmē un uzņēmībā. Viņiem režisors sniedz ceļa maizi, pasaulē parādot labo un ļauno. Lai arī nepārprotami polarizēta melnbaltās krāsās, liepājnieku izrāde ir tik atklāti didaktiska, ka pārmest to būtu apstrīdēt pašu ieceri. Izrāde novēl veiksmi, lūdz un aicina uz pozitīvo, kāpēc gan tam nepiekrist?

Ar ietilpīgo un īso (nedaudz pāri stundai) izrādi (atcerēsimies, ātri izlolota un deviņās dienās uzrakstīta pati luga “Sprīdītis”) tiek pasniegts košs rudenīgs apsveikuma pušķis A. Brigaderei, kuras talanta cienītājiem nāves gadskārtas apaļais skaitlis šogad ir zīmīgs datums literārajā kalendārā.

Liepājas teātra jaunuzvedums “Sprīdītis” 


Muzikāla izrāde bērniem vienā cēlienā pēc Annas Brigaderes lugas motīviem

Režisors Valdis Lūriņš, komponists Valdis Zilveris, scenogrāfs Ivars Noviks. Kostīmu māksliniece Zigrīda Atāle.

Lomās: Rolands Beķeris, Laura Jeruma, Inese Jurjāne, Everita Pjata, Anda Albuže, Sigita Jevgļevska u. c.

Tuvākās izrādes: 22. oktobrī, 2. un 21. novembrī.

Viedokļi



SOLVITA AIGARE, skolotāja: “Izrāde ļoti patika. Tā saistīta ar mūsdienu realitāti, ar bērnu izpratni par mūsdienīgām problēmām. Skartas daudzas aktuālas tēmas, ko uztver gan bērni, gan pieaugušie. Galvenās lomas tēlotājs Rolands Beķeris ārkārtīgi lielo vokālo un fizisko slodzi iztur godam. Bija daudz interesantu tēlu, piemēram, Sīkstuļu pāris un citi. Bērniem vislabāk patika, ka velns palika bez biksēm. Man gan tas likās nedaudz mulsinoši, bet skolēniem patika. Izrādei interesanta scenogrāfija, liela nozīme vietas un noskaņas iezīmēšanā fonā redzamajām videoprojekcijām.”

ANNIJA EGLĪTE, 1. klases skolniece: “Man patika pašā sākumā, kad pamāte lika visiem mutes aiztaisīt, kā viņi taisīja skaņu ar rokām. Un arī, kad Sprīdītim iedeva svilpi, viņš visu laiku svilpa, un ka velns dejoja putniņdeju. Vēl man patika Vēja māte, jo viņa iedeva Sprīdītim svilpi. Un pats Sprīdītis patika.”

Pievienot komentāru

Komentāri (2)

  1. fussball trikot shop 枚sterreich Atbildēt

    The subject matter that your site offers with demands masses of analysis.This variety of site constantly useful for weblog visitors,
    fussball trikot shop 枚sterreich http://fussball-trikot-set.greatbyeight.net

Latvijas simtgades svinības kopumā izmaksās 60 miljonus eiro (2)Kopējais Latvijas simtgades svinību pasākumu finansējums 2017.-2021. gadā indikatīvi varētu sasniegt 59 075 947 eiro, liecina Kultūras ministrijas (KM) informatīvais ziņojums par Latvijas simtgades svinību pasākumu plānu 2017.-2021. gadam, kuru nākamnedēļ izskatīs valdībā.
Draugiem Facebook Twitter Google+