Foto: LETA

Mežaparka estrādes spridzinātāju nav izdevies atrast 6

Dažas minūtes pirms Baltijas un ziemeļvalstu dziesmu svētku noslēguma koncerta 1995. gada 15. jūlijā Mežaparka estrādē sprāga spridzeklis. Par laimi, dzīvību neviens nezaudēja, bet cieta četri cilvēki. Kopš notikuma pagājuši 20 gadi, bet atbildes par to, kurš īsti sprādzienu rīkoja, aizvien vēl nav un, visticamāk, arī nebūs.

Reklāma
Reklāma
Veselam
8 veidi, kā bērnu izaudzināt par potenciālo psihoterapeita pacientu 13
NATO admirālis atklāj, vai ir pazīmes, ka Krievija tuvākajā laikā plāno iebrukt kādā no NATO valstīm
VIDEO. Kāpēc gurķus tin plēvē? Atbilde tevi pārsteigs
Lasīt citas ziņas

“Kopā ar tā laika kultūras ministru Jāni Dripi gaidījām uz svētku noslēguma koncertu ierodamies augstus viesus. Abi devāmies estrādes virzienā, bet līdz tai netikām, jo, pienākot pie estrādes gala, notika sprādziens. Bija pamatīgs aptumsums, logi no ēkas sprāga kā no izpūtēja. Trakākais, ka mums gandrīz uzgāzās virsū logu veidnes, bet Jānis pirms tam mani aiz piedurknes pavilka nedaudz nost no tās vietas,” sprādziena brīdi atceras tā laika AS “Mežaparks” prezidents Valdis Bernhards. “Es kopā ar ugunsdzēsējiem skrēju uz 4. stāvu. Redzējām, ka postaža ir diezgan liela. Sprādziens notika telpā, caur kuru varēja iziet uz estrādi.” Pasākuma organizatoriem bija jāpieņem atbildīgs lēmums par tālāko svētku norisi. V. Bernhards kategoriski iebildis pret pasākuma atlikšanu. Bet, lai nesāktos panika, apzināti tikušas palaistas baumas, ka neveiksmīgi uzsprāgusi salūta raķete. Koncertu neatcēla, un nekādi starpgadījumi vairs nenotika.

“Pēc tam bija liela meklēšana, bet tā nav mana kompetence, par to vairs neinteresējos. Nāca ļoti kompetenti un patīkami policijas darbinieki,” atminas V. Bernhards. Jautāts, vai sprādziens varēja ietekmēt arī estrādes konstrukciju stāvokli, tālaika “Mežaparka” prezidents atbild noliedzoši: “Paldies Dievam, telpā bija logi, kas ļāva eksplozijas spēkam mesties laukā, nevis ietekmēt konstrukciju. Tas šajā brīdī bija tas pozitīvais.”

CITI ŠOBRĪD LASA

Kā vakar estrādes apsekošanas laikā atminējās būv­inženieris Aigars Ūdris, sprādziens estrādes austrumu spārnā notika brīdī, kad koristi pa estrādes ejām kāpa augšup ieņemt savas vietas. Tikai laimīgas sagadīšanās dēļ koristu kolonna, kas virzījās uz estrādes austrumu spārnu, bija aizkavējusies, iespējams, pasargājot no lielāka sprādziena upuru skaita.

Valsts policija informē, ka sprādziens uzreiz tika klasificēts kā diversija un jau nākamajā dienā krimināllieta nodota Drošības policijas (DP) pārziņā. Kā pastāstīja DP, tika veikta sprādzientehniskā ekspertīze, kurā noskaidroja, ka spridzekļa pagatavošanā izmantots kilograms trotila. Izmeklēšanas gaitā nopratināti vairāki liecinieki, tomēr procesuālajās darbībās nav tikusi gūta informācija, kas ļautu noteikt sprādziena organizētāju. 2005. gada 28. jūlijā krimināllieta izbeigta noilguma dēļ.

Tā laika iekšlietu ministram Jānim Ādamsonam ir cits uzskats: “Pirmkārt, šis noziegums operatīvi tika atklāts, lai gan juridiski – ne. Nevēlos saukt uzvārdus, bet sprādziens notika, jo kāds ārvalstu firmas pārstāvis gribēja noslēgt kādu līgumu, kas viņam neizdevās. Tad viņš sarīkoja sprādzienu, lai parādītu, cik mēs esam bezspēcīgi tiesību aizsardzības jomā. Tas bija ārvalstu pilsonis, bet ne no austrumiem. Savukārt tiesāt vainīgo neizdevās, jo viņu vēlāk tepat Latvijā nogalināja.” J. Ādamsons piebilda, ka viņa informācija ir precīza. Drošības policija atsakās komentēt eksministra versiju, piebil­stot, ka tā publiski neizsaka pieņēmumus, ko nav iespējams pamatot ar konkrētiem faktiem. DP arī piebilst, ka iekšlietu ministra amata ieņemšana automātiski negarantē to, ka šī persona pārzina visas izmeklēšanas detaļas. DP veikto pirmstiesas izmeklēšanas procesu uzrauga prokuratūra, nevis iekšlietu ministrs.

Arī toreizējais Rīgas domes Kārtības un drošības komitejas priekšnieks Juris Dobelis atminas, ka sprādziena izmeklēšana nav bijusi sekmīga: “Acīmredzot izmeklēšanā nebija noteikta virziena, netika uztverts pavediens.” Pirms 20 gadiem, uzreiz pēc sprādziena, J. Dobelis paziņoja, ka noziegumu organizējuši Latvijai naidīgi spēki ar mērķi iedragāt sabiedrību un destabilizēt situāciju valstī.