Latvijā
Kriminālziņas

Spriedums jāgaida 10 gadus. Kāpēc? 16


Kriminālprocesā aizturētie 2009. gada novembrī tiek konvojēti uz tiesas sēdi, kurā lēma par drošības līdzekli.
Kriminālprocesā aizturētie 2009. gada novembrī tiek konvojēti uz tiesas sēdi, kurā lēma par drošības līdzekli.
Foto – Lita Krone/LETA

Rīt, 30. janvārī, Rīgas Pārdaugavas tiesa atsāks skatīt Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS) kukuļošanas lietu, kura tiesai nodota 2011. gadā, bet iztiesāt sāka 2013. gadā. Process turpināsies ar apsūdzēto pratināšanu. Tiesnese šajā lietā ir Ilze Vanaga. Tiesa informē, ka līdz 2019. gada decembrim vēl ir paredzētas 50 sēdes. Visticamāk, spriedums gaidāms tikai 2020. gadā.

“Bērnu slimnīcas kukuļošanas lietu tiesa sāka skatīt tikai 2013. gadā. Māc bažas, vai lietai, kas ievilkusies tik ilgi, neiestāsies noilgums… Un čiks vien būs,” tā uzskata mūsu laikraksta lasītājs Gunārs Lauks. Atgādināšu, ka 2009. gadā Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) uzsāka kriminālprocesu par iespējamiem noziedzīgiem nodarījumiem, veicot publiskos iepirkumus Bērnu slimnīcā no 2007. līdz 2009. gadam. Kriminālprocesa laikā tika aizturētas piecas personas – divas par iepirkumiem atbildīgās Bērnu slimnīcas amatpersonas – slimnīcas valdes loceklis Arnis Kramzaks un saimnieciskais direktors Aivars Lisenko, kā arī trīs privātpersonas. Saistībā ar vairākiem būvdarbu iepirkumiem slimnīcas vajadzībām slimnīcas amatpersonas, ļaunprātīgi izmantojot dienesta stāvokli mantkārīgā nolūkā, pēc iepriekšējas vienošanās ar vairāku uzņēmumu atbildīgajām amatpersonām veikušas pretlikumīgas un krāpnieciskas darbības lielā apmērā attiecībā pret valsti, toreiz ziņoja KNAB. Vēlāk apsūdzība tika uzrādīta vēl trijām personām, tātad kopā ir astoņi apsūdzētie. Saskaņā ar apsūdzību šīs personas īstenoja shēmu, sadārdzinot projektus jeb uzpūšot tāmes un pēc tam sadalot izkrāpto naudu, kas saskaņā ar apsūdzību svārstījušās no dažiem simtiem līdz vairākiem desmitiem tūkstošu latu.

Sabiedrība ir neizpratnē, kā tas tā var būt? Prokuratūra ir saskatījusi pietiekami daudz pierādījumu, nosūtījusi uz tiesu, bet jau gandrīz desmit gadi apritējuši, bet tiesas sprieduma nav!

 

Stratēģija lietas novilcināšanai

Ģenerālprokuratūras Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurors Māris Leja, kurš uztur apsūdzību šajā kukuļošanas lietā, pastāstīja, ka 2011. gada 30. jūnijā tika pieņemts lēmums par lietas nodošanu tiesai. Līdz šim lieta neesot izskatīta pēc būtības. “Tagad esam nonākuši līdz apsūdzēto pratināšanai, un daļa jau sākusi liecināt. Tam, kas noticis dažādos laika posmos, bijuši dažādi iemesli.

Pagāja gandrīz gads, kamēr lietu nozīmēja uz pirmo tiesas sēdi. Tā lielā pauze bija tiesas noslodzes dēļ, jo krimināllietu skatīšanai ir ļoti ierobežots tiesnešu skaits.

Kad lietas skatīšana kļuva raitāka, aizstāvības stratēģija arvien vairāk virzījās tā, lai lietu novilcinātu. Jo lieta tuvāk virzās debatēm, jo tas kļūst izteiktāk. Piemēram, 2016. gada nogalē viens no advokātiem man pieteica noraidījumu, un tiesa ar šo jautājumu nodarbojās pusgadu. Noraidījuma pamatojums bija tas, ka es tiesas sēdes pārtraukumā esot runājis ar ekspertu. Advokāts bija ierakstījis šo sarunu un lūdza nozīmēt ekspertīzi, jo, viņaprāt, prokurors esot ietekmējis ekspertu, mēģinot ietekmēt viņa liecības,” stāsta prokurors Leja. “Ekspertīze bija nozīmēta, bet ieraksta kvalitāte mūsu sarunai bija ļoti slikta. Advokāts bija neapmierināts, ka sarunas atšifrējums esot sliktāks, nekā viņš spējot saklausīt. Mani beidza pārbaudīt, bet turpinājumā sāka pārbaudīt eksperta rīcību. Ekspertu pratināja, lai noskaidrotu, cik liela ir viņa pieredze atzinumu rakstīšanā. Pieteica lūgumu nozīmēt vēl vienu ekspertīzi, bet to noraidīja, un tā šī jautājuma skatīšana ilga pusgadu. Tiesa tomēr 2017. gada aprīlī beidzot pieņēma lēmumu nenoraidīt prokuroru.

Paskaidrošu, ja prokurors tiesas pārtraukuma laikā sarunājas ar ekspertu, lai izskaidrotu viņa tiesības tiesas izmeklēšanas laikā, tas nevar būt prokurora noraidījuma pamatojums.” Aizvadītā gada rudenī tiesa uzsāka apsūdzēto pratināšanu. Daļa ir krieviski runājošie, tāpēc ir iesaistīts tulks. Jau pirmajā dienā, kad sākās tiesas process, advokātiem nepatika, ka tulko katru teikumu, viņi lūdza, lai vispirms lasa vienā valodā, pēc tam otrā. Tad sākušās pretenzijas pret tulku, skaidro prokurors. Jebkurš procesuālais it kā sīkais jautājums, ņemot vērā, ka ir desmit advokāti un astoņi apsūdzētie un katram tiek prasīts viedoklis, aizņemot pāris stundas.

 

“Norautās” tiesas sēdes

Prokurors pastāstīja, ka pēdējā pusgadā tika atlikta gandrīz puse tiesas sēžu, neraugoties uz to, ka sēžu datumi ar iesaistītajām pusēm tika saskaņoti 2017. gada sākumā. Tad viens, tad otrs advokāts nevarējis piedalīties, un neesot jau iespējams paredzēt visu to izdomas bagātību, ko advokāts var izspēlēt.

Ja advokāts regulāri kavē tiesas sēdes objektīvu iemeslu dēļ, likums ļauj viņu nomainīt. Taču, kā skaidroja Leja, to var izdarīt mazās lietās, kur ir viens vai divi sējumi. Bet, kamēr jaunais advokāts iepazīsies ar ļoti apjomīgu lietu, jau tā ieilgušais tiesas process tiks vēl vairāk bremzēts. Ja kavēšana notiek ļaunprātīgi, tad tiesneša vai prokurora pienākums ir par to ziņot Latvijas Advokātu padomei, kura var pieņemt lēmumu konkrētā advokāta rīcību izskatīt disciplinārkolēģijā.

Arī Latvijas Tiesnešu biedrības prezidents Juris Siliņš uzskata, ka nav vienkārši apjomīgās lietās nomainīt advokātu, jo viņam ir jāiepazīstas ar lietu. Viņš gan nepiekrīt, ka pēdējos gados būtu parādījusies tendence, ka advokāti vilcina tiesas procesus. “Advokāts ir cilvēks un var saslimt,” viņš secina.

Apsūdzētā A. Kramzaka advokāte Ieva Ramiņa bija pārsteigta, ka akmens par ieilgušo tiesas procesu tiek mests advokātu dārziņā. Viņa uzskata, ka sēdes notiekot raiti, ka viņas kolēģi esot ļoti apzinīgi. Viņa neesot piedalījusies tikai vienu reizi objektīva iemesla dēļ – bijis jāpiedalās citā tiesas procesā. Līdzīgs viedoklis ir arī advokātam Saulvedim Vārpiņam. Viņš esot laikus brīdinājis tiesu, ka būšot atvaļinājumā un varbūt vienu sēdi šī iemesla dēļ esot nokavējis.

Savukārt tiesnese Ilze Vanaga ar Rīgas Pārdaugavas tiesas priekšsēdētājas palīdzes Jeļenas Tretjakovas starpniecību apstiprināja, ka prokuroram esot taisnība – piecas sēdes ir atliktas tieši tādēļ, ka neierodas advokāti. Advokātes Ramiņas dēļ izskatīšana atlikta trīs reizes, jo viņai bija jāpiedalās citos procesos, savukārt advokāts Vārpiņš neesot ieradies divas reizes, jo atradies ārpus Latvijas.

Ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers norādīja, ka viens no legālajiem procesa novilcināšanas rīkiem ir tas, ka advokāti rindas kārtībā slimojot. “Tomēr ir bijuši gadījumi, kad tiesas uzdod to pārbaudīt un, izrādās, darba nespēja ir nosacīta, pat fiktīva,” viņš stāsta.

 

Lorem ipsum
FOTO: Leta

Bezjēdzīgā lasīšana

Objektīvi jārēķinās, ka viena divu sējumu krimināllieta tiks izskatīta daudz ātrāk nekā lietas, kur ir 20 – 30 sējumi. Apsūdzības uzrādītājs Bērnu slimnīcas kukuļošanas lietā uz tiesu nosūtīja 27 sējumus. Prokurors pirms apsūdzēto pratināšanas grozīja apsūdzību, jo bija pieņemtas izmaiņas Krimināllikumā, un tagad tiesā ir jau 36 sējumi.

Smagākais pants, ko prokurors šajā lietā piemērojis, ir krāpšana lielā apmērā, par ko draud brīvības atņemšana līdz pat 10 gadiem. Četriem apsūdzētajiem ir uzlikts arests nekustamajiem īpašumiem un naudas līdzekļiem.

Prokurors Leja uzskata, lai tiesas procesi nebūtu smagnēji, beidzot no likuma ir jāizmet nosacījums, ka tiesas sēdē atļauts lasīt krimināllietas materiālus, ar piebildi, ja to lūdz. Tas, kurš gribēšot novilcināt tiesas procesu, palūgs, lai tiesnesis lasa.

“Apsūdzības lasīšana tiesas zālē manā skatījumā ir pilnīgi bezjēdzīga. Tiesnesis pirms tiesas procesa uzsākšanas to ir izlasījis, materiāli ir izsniegti apsūdzētajiem. Arguments šādai rīcībai esot tas, ka tiesnesis, lūk, tad labāk iepazīstoties ar lietu. Tam nevaru piekrist, jo, lasot skaļā balsī, uztver sliktāk nekā tad, ja lasa klusu pie sevis,” secina prokurors.

Arī Tiesnešu biedrības prezidents J. Siliņš ir pārliecināts, ka “šāda visiem zināmu dokumentu atkārtota vai vairākkārtēja lasīšana tiesas sēdēs būtu apsverama, lai to izslēgtu, jo apjomīgās lietās, kur iesaistīts daudz personu, tādā veidā būtiski tiek paildzināta tiesvedības procedūra”. Savukārt Ē. Kalnmeiers uzskata, ka tādā gadījumā sabiedrībai, kurai ir tiesības piedalīties kriminālprocesa norisē, nebūšot priekšstata par to, kas notiek.

 

Grūti, ja tiesnesis nav arī psihologs

Prokurors Leja uzsvēra, ka būtiska problēma prokuroriem un tiesnešiem ir arī tā, ka mūsu valstī jo­projām neesot izstrādāti Kriminālprocesa likuma komentāri. “Citās valstīs šie komentāri ir biezās grāmatās. Ja man rodas pro­blēma, esmu gandrīz pārliecināts, ka man pašreizējos novecojošos komentāros nav ko meklēt, jo tur nebūs atbildes. Tiesneši ir līdzīgā situācijā. Tad nu ir tā – kā nu kurš izdomā, tā arī sanāk. Problēma ir tajā, ka to Kriminālprocesa likuma grozījumu ir tik daudz, ka, sākot rakstīt apsūdzību, jau piecas reizes daudz kas ir pamainījies. Arī Krimināllikumā netrūkst grozījumu, īpaši par sankcijām – tās gan samazina, gan palielina. Ņemot vērā to, ka tiesai krimināllietās jānosaka sods pēc labvēlīgākā likuma, pamatot, pēc kura likuma piemērojams sods, ir vesela ķīniešu ābece.”

Prokurors sacīja, ka, vērojot situāciju tiesas zālē, advokāti nereti ļoti labi jūtot, cik organizēts ir tiesnesis. Tiklīdz mana, ka tiesnesis ir vadāms, ka nespēj procesu stingri turēt savos grožos un, ja vēl advokātam esot mērķis novilcināt procesu, tad viņš to lieliski izmantojot.

M. Leja: “Ja lietu iztiesā tikai viens tiesnesis, bet viņam pretī ir desmit advokāti un astoņi apsūdzētie, process ir grūti vadāms. Lai spētu rīkoties sarežģītās situācijās, ir nepieciešamas zināšanas psiholoģijā, bet augstskolu tiesību zinātņu programmās to nemāca. Ja ir desmit advokāti un astoņi apsūdzētie, tad rodas jautājums, vai pēc tam, kad šie astoņpadsmit cilvēki būs procesa laikā savu pateikuši, kas paliks atmiņā no tā, ko sākumā ir sacījis prokurors?”

Tiesas procesa laikā no aizstāvības puses tiek izvirzīti argumenti, ka Bērnu klīniskajai universitātes slimnīcai nav nodarīts mantisks zaudējums un līdz ar to krāpšanas neesot.

Prokurors informēja, ka saskaņā ar likumu, ja apsūdzība ir celta un izsniegta apsūdzētajiem, noilgums vairs nevar iestāties. Taču kriminālprocesa ilgums gadījumā, ja tiesa atzīs apsūdzēto vainu, noteikti var atspoguļoties piespriestajos sodos un tie var būt vieglāki nekā tad, ja kriminālprocess būtu pabeigts savlaikus.

 

Uzziņa

Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas krimināllieta

Apsūdzētie

Kopumā tika celtas apsūdzības deviņām personām. Pret vienu no privātpersonām kriminālprocess tika izdalīts, un notiesājošs spriedums jau ir stājies spēkā. Līdz ar to patlaban izskatāmajā kriminālprocesā ir palikuši astoņi apsūdzētie:

Arnis Kramzaks, BKUS valdes loceklis, iepirkumu komisijas vadītājs;

Aivars Lisenko, slimnīcas saimniecības direktors;

Raitis Muižnieks, būvuzraugs, SIA “Projektu vadības un attīstības birojs” valdes loceklis;

Juris Šmits, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta vecākais inspektors;

Aleksandrs Kreicers, firmas “Pamats” valdes loceklis;

Sergejs Kravcovs, privātpersona;

Georgijs Pimenovs, privātpersona;

Mihails Kreicers, privātpersona.

 

Lietas hronoloģija

2009. gada 22. oktobris – KNAB sāk kriminālprocesu par iespējamiem noziedzīgiem nodarījumiem laika posmā no 2007. līdz 2009. gadam saistībā ar publiskajiem iepirkumiem BKUS vajadzībām.

2011. gada 30. jūnijs – tiesai nodod kriminālprocesu par kukuļošanas noziegumiem un krāpšanu organizētā grupā no Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas un nodibinājuma “Bērnu slimnīcas fonds”.

2012. gada 7. marts – sākotnēji paredzēta pirmā tiesas sēde, taču neilgi pirms tam lietu noņem no izskatīšanas. Par nākamās tiesas sēdes datumu tika noteikts 28. aprīlis, taču todien uz lietas izskatīšanu slimības dēļ nebija ieradusies advokāte Inga Lauce. Iztiesāšanu atliek līdz 4. oktobrim. Tomēr arī tā tiek atlikta (jo prioritāra ir citu to krimināllietu izskatīšana, kurās kāds no apsūdzētajiem atrodas apcietinājumā) uz 2013. gada 14. janvāri. Šajā datumā vēl nesāk lietas izskatīšanu pēc būtības.

2013. gada 5. februāris – tiesa beidzot sāk skatīt krimināllietu, prokurors iepazīstina ar apsūdzības rakstu, apsūdzētie norāda, ka vainu neatzīst.

LA.lv