Spriedums karavīra lietā – jūlija vidū 0
Administratīvās rajona tiesas spriedums bijušā karavīra Rūdolfa Freimaņa prasībā pret Aizsardzības ministriju un armiju par viņa atvaļināšanas apstākļiem, morālo un ārstniecības izdevumu kompensāciju gaidāms šā gada 13. jūlijā.
“LA” jau rakstīja (“Armijā sabeidza sirdi”; 13. jūnija “LA”), ka dienesta laikā Godasardzes rotas karavīram tika atklāta iedzimta sirdskaite, kura iepriekš nebija izpaudusies, turklāt, stājoties dienestā 2010. gadā, viņa veselība novērtēta ar augstāko kategoriju A6. Vakar tiesnese Līga Biksiniece-Martinova lietu iztiesāja pēc būtības. Procesā piedalījās prasītājs – 25 gadus vecais R. Freimanis ar savu advokātu Edgaru Štālu, kā arī NBS jurists, virsleitnants Lauris Bočs un arī NBS Centrālās medicīniskās ekspertīzes komisijas (CMEK) ārsts Rolands Zemmers, kā arī Aizsardzības ministrijas pārstāve un eksperti no Veselības ministrijas. Abas tiesvedībā iesaistītās puses palika pie sava viedokļa. R. Freimanis – ka viņš iepriekš nav zinājis par iedzimto sirdskaiti un tā sākusi izpausties dienesta laikā, tāpēc vēlāk ticis atvaļināts no dienesta. Tikmēr Aizsardzības ministrijas pārstāve tiesā uzsvēra, ka NBS CMEK atzinumi ministrijas ieskatā nav uzskatāmi par juridiski apstrīdamiem dokumentiem tiesā. R. Zemmers uzsvēra, ka CMEK rīcībā neesot dokumentālu pierādījumu, ka dienests armijā varētu būt ietekmējis R. Freimaņa iedzimto sirdskaiti. Kaut arī R. Freimanis pat bija palicis armijā pēc viņam piešķirtās trešās invaliditātes grupas un dienēja, pildot mazāk aktīvus pienākumus nekā Godasardzes rotā, no R. Zemmera tiesā izskanēja viedoklis, ka R. Freimanis nevar savienot dienestu ar veselības stāvokli, jo viņam visu mūžu būs jālieto zāles, kuras šķīdina asinis.
