Mobilā versija
+2.1°C
Niklāvs, Nikola, Nikolajs, Niks
Otrdiena, 6. decembris, 2016
12. marts, 2014
Drukāt

Spriež par sodiem Krievijai
 (2)

Foto - AFP/LETAFoto - AFP/LETA

Vakar Krimas apgabala parlamenta deputāti pieņēma apgabala neatkarības deklarāciju, atbalstot reģiona atdalīšanos no pārējās Ukrainas. Apgabala neatkarības deklarāciju atbalstīja 78 no klātesošā 81 Krimas parlamenta deputāta.

Nākamais solis Krimas aneksijas procesā, kā to nodēvējuši virkne starptautisko apskatnieku, gaidāms 16. martā, kad apgabalā notiks referendums par pievienošanos Krievijas Federācijai. “Krimas republika, būdama neatkarīga un suverēna valsts, apstiprinošu referenduma rezultātu gadījumā vērsīsies pie Krievijas ar piedāvājumu uzņemt Krimu Krievijas Federācijas sastāvā,” teikts pieņemtajā ziņojumā, ko Krimas parlamenta deputāti nosaukuši par neatkarības deklarāciju.

Nedēļas nogalē ieplānoto referendumu gan Ukrainas jaunā valdība, gan rietumvalstis atzinušas par pretlikumīgu. Bet Ukrainas valdības vadītājs Arsēnijs Jaceņuks Krimas apgabala deputātus nodēvējis par “Maskavas atbal­stītu noziedznieku grupējumu” un viņu lēmumu par apgabala neatkarību kā “pretlikumīgu”. Viņš arī aicināja Krimas iedzīvotājus nepiedalīties svētdien gaidāmajā referendumā.

Pēc ilgāka klusēšanas brīža sabiedrības priekšā vakar atkal iznāca gāztais Ukrainas prezidents Viktors Janukovičs. Nelielā uzrunā presei, kas notika Krievijas pilsētā Rostovā pie Donas, viņš paziņoja, ka ir dzīvs, sevi uzskata par leģitīmo Ukrainas prezidentu, kā arī solīja atgriezties Kijevā. Viņš arī Ukrainas jauno valdību nodēvēja par “fašistiem”, bet 25. maijā paredzētās prezidenta vēlēšanas – par pretlikumīgām. Dažu minūšu laikā no lapas nolasījis savu sakāmo un atteicies atbildēt uz žurnālistu jautājumiem, Janukovičs pameta preses konferenci.

Krievijas īstenotās agresijas dēļ Krimā ASV valsts sekretārs Džons Kerijs atteicies situāciju pārrunāt ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu un ārlietu ministru Sergeju Lavrovu. Kerijs norāda, ka Krievijas armijas iebrukums Krimā “sarunas padara ārkārtīgi grūtas”, informē raidsabiedrība “BBC”. Tikmēr ASV prezidenta Baraka Obamas pārstāvis Džejs Kārnijs apstiprinājis, ka Krievija, visticamākais, tiks izslēgta no G8 valstu grupas. “Svētdien iecerētais referendums būtu pretrunā Ukrainas konstitūcijai, un tāpēc ne ASV, ne starptautiskā sabiedrība to nevar pieņemt,” paziņojis Kārnijs. Britu laikraksts “The Guardian” norāda, ka referendums varētu iezīmēt “bīstamu pagrieziena punktu”, kas ļautu Putinam aizvien palielināt Krievijas armijas militāro klātbūtni pussalā.

“No Krievijas puses nav nekādas pazīmes, ka tā vēlētos mazināt spriedzi, tāpēc Eiropas Savienībai nav citas izvēles kā nekavējoties ieviest ceļošanas aizliegumus, iesaldēt kontus un atcelt ES un Krievijas samitu,” interneta vietnei “euractiv.com” sacīja kāds vārdā neminēts ES diplomāts. Tiesa, eiropieši vēl gatavi dot Krievijai teju nedēļu, lai tā tomēr sāktu dialogu ar Ukrainas jauno valdību, ko Krievijas amatpersonas nodēvējušas par “fašistiem”. Vakar Londonā tikās vairāku valstu vadītāju pārstāvji, kuri izstrādāja sarakstu ar 18 Putinam pietuvinātām personām, pret kurām nākamnedēļ varētu noteikt sankcijas – iesaldēt viņu banku kontus un liegt ieceļošanu ES. Šo cilvēku vārdi gan netiek atklāti, informē britu prese. Vienlaikus Briselē tiek gatavoti tirdzniecības līgumi ar Ukrainu, pēc kuriem ukraiņu uzņēmējiem tiktu samazinātas vai pat pilnībā likvidētas muitas nodevas. Tas Ukrainas uzņēmējiem ļautu ietaupīt aptuveni 487 miljonus eiro gadā un vēl vairāk satuvinātu ES un Ukrainu, raksta britu laikraksts “The Financial Times”.

Pievienot komentāru

Komentāri (2)

  1. Krievija par savām aktivitātēm Ukrainā ir jāsoda tā, lai nekad principā vairs nebūtu spējīga jaukties kādas kaimiņvalsts iekšejās darīšanās.

  2. Okupanti nesnauzh Atbildēt

    Veelaak Krimaa pa kluso uz Eiropu ved kokaiina vai heroiina tranziita koridors un arii nelegaaliem imigrantiem.Kapeec ne…Buus vairaak tumshaas puses nekaa pati Ukrainaa.

Pēc sakāves referendumā no amata atkāpjas Itālijas premjers RenciItālijas premjerministrs Mateo Renci paziņojis par atkāpšanos no amata, kas seko pēc tam, kad svētdien notikušajā referendumā tika noraidītas viņa vadītās valdības
Draugiem Facebook Twitter Google+