Mobilā versija
Brīdinājums +5.8°C
Lūcija, Veldze
Otrdiena, 12. decembris, 2017
5. janvāris, 2017
Drukāt

Šprotes uz Krieviju daudz necer (9)

Foto - Dainis BušmanisFoto - Dainis Bušmanis

Lai arī pērn novembrī parādījās cerība par iespējamo Krievijas tirgus atvēršanu zivju konservu ražotājiem, joprojām tā nav piepildījusies.

Jaunais gads jau sācies, bet zivju nozarei pozitīvu ziņu vēl nav. “LA” vēl pagājušā gada nogalē nosūtīja jautājumus par iespējamo tirgus atvēšanu Krievijas atbildīgajam dienestam “Rosseļhoznadzor”, taču atbildes joprojām neesam saņēmuši.

Arī Pārtikas un veterinārajā dienestā uzzinājām, ka nekāda oficiāla apstiprinājuma no atbildīgajiem dienestiem nav.

 

Apjomi saruka

Zivrūpniecības a/s “Brīvais vilnis” valdes priekšsēdētājs Arnolds Babris atklāj, ka šobrīd ir pilnīgi neprognozējama situācija. Proti, Krievijas tirgu var atvērt vienam ražotājam, visiem vai arī nevienam. “Cerība ir, bet neviens neko nevar garantēt,” teica Babris. Pēc Krievijas tirgus aizvēršanās “Brīvais vilnis” tāpat kā citi pašmāju zivju konservu ražotāji strādā pie jaunu noieta tirgu apgūšanas un esošo paplašināšanas. Tomēr šis process nav viegls un vienkāršs. Kad aizvēries Krievijas tirgus, arī Baltkrievijas un Kazahstānas tirgi bijuši ciet, jo, kā zināms, visas trīs valstis veido kopīgu Muitas savienību. Tāpat samazinājusies šo valstu iedzīvotāju pirktspēja un sarucis patēriņš. Babris vērtē, ka šobrīd situācija zivju nozarē ir dramatiska, jo lielai daļai zivrūpnieku apjomi katastrofāli kritušies. “Brīvajam vilnim” zaudējumi nav tik lieli kā citiem, tomēr, kā lēš Babris, pazaudēti aptuveni 15% realizācijas apjoma, kas līdz Krievijas tirgus slēgšanai šajā valstī bija 30%. Runājot par nozari kopumā, “Brīvā viļņa” valdes priekšsēdētājs domā, ka “ne visi pārziemos un būs maksātnespējas”, ar to domājot, ka daļa uzņēmumu var neizdzīvot šajos apstākļos.

To, ka uzņēmumiem neklājas viegli, apliecina arī citu zivju konservu ražotāju teiktais. SIA “Kolumbija Ltd” valdes priekšsēdētājs Igors Krupņiks jau iepriekš sacīja, ka līdz krīzei Krievijas tirgus aizņēma 40 – 60% no realizācijas, ko tagad ražotājs mēģina aizstāt ar citu valstu tirgiem. Krupņiks gan izteicās, ka to izdarīt vēl nav izdevies, jo citu valstu tirgi lēni nāk. Viņš gan brīdina – ja Krievijas tirgus tiks atvērts, apjomi vairs nebūs tādi kā iepriekš, jo tur pieaudzis pašražotās produkcijas daudzums, turklāt iedzīvotāju pirktspēja ir krietni vien samazinājusies. Arī citi zivrūpnieki vairs neliek lielas cerības uz Krievijas tirgus atvēršanu, jo veikalu plauktus jau iekarojuši citi ražotāji un var nākties pielikt lielas pūles, lai atkal tos atgūtu. Arnolds Babris gan domā, ka Latvijas šprotes Krievijā labi kotējas, tās pazīstamas ar labu kvalitāti, ko nevar teikt par Krievijas ražotājiem, kas nevar nodrošināt kvalitatīvu izejvielu.

Viens no pašmāju uzņēmumiem, kas pēdējo gadu laikā spējis pārorientēties no Krievijas uz citu valstu tirgiem, ir pazīstamā zīmola “Kaija” īpašniece SIA “Karavela”. Šā uzņēmuma veiksmes stāsts slēpjas apstāklī, ka pirms vairākiem gadiem tā īpašnieki ieguldīja daudzmiljonu investīcijas jaunā ražotnē un sāka iekarot rietumvalstu tirgus, piedāvājot turienes patērētājam konkurētspējīgu produkciju. “Karavelas” līdzīpašnieks Jānis Endele teic – labi būtu, ja Krievijas tirgus tiktu atvērts. Taču “Karavelai” šis tirgus neesot vairs tik svarīgs, jo pašlaik pamatdarbība notiek citu valstu tirgos. Lielākais tirgus ir Zviedrija, kur visos lielveikalos var nopirkt “Karavelas” produktus, un faktiski kompānija aizņem 75 – 80% no Zviedrijas skumbriju tirgus. Otra lielākā eksporta valsts ir Dānija, kam seko ASV, Vācija un Japāna. Lai arī “Karavelas” konkurenti ir ar senu vēsturi un spēcīgiem partneriem, Latvijas uzņēmumam izdevies veiksmīgi iekarot šos tirgus. “Karavela” ir vienīgais uzņēmums, kam nav dramatiska ieņēmumu krituma, un pagājušo gadu tas pabeidzis ar peļņu. “Ja Krievijas tirgus būs vaļā, strādāsim, jo mums tur ir labi partneri un mūs tur labi pazīst. Taču pagaidām neko neplānojam,” tā par šo tirgu saka Endele.

 

Jauni tirgi izejvielai

Kamēr pārstrādātāji meklē jaunus tirgus, arī zvejnieki rīkojas ar līdzīgu mērķi, jo, samazinoties pārstrādes apjomiem, sarucis pieprasījums pēc izejvielas. Zemkopības ministrijas (ZM) Zivsaimniecības departamenta rīcībā esošie dati rāda, ka zvejnieki spējuši atrast jaunus tirgus izejvielas noietam. Tā 2016. gada deviņos mēnešos salīdzinājumā ar 2015. gada attiecīgo periodu zivju produkcijas eksporta apjoms palielinājās par 84,5% un sasniedza 84,3 tūkst. t. Taču sliktāk klājies ar zivju konserviem – to eksporta apjoms samazinājās par 42% un bija tikai 18,1 tūkst. t. Salīdzinājumam – laikā pirms Krievijas embargo, piemēram, 2013. gadā pavisam tika eksportētas 64 181 t sagatavotu vai konservētu zivju. Lielais citas produkcijas – ne konservu – pieaugums (84,5%) ir saistīts ar ievērojamo tāljūras zvejas pieaugumu Mauritānijā un Marokā, jo no šīs zvejas nāk uz kuģiem saldētā zivju produkcija, skaidro ZM Zivsaimniecības departamenta direktors Normunds Riekstiņš. Savukārt zivis no Baltijas jūras un Rīgas līča, kas nenonāk konservu ražošanā, tiek zvejotas tikpat daudz kā pērn, taču realizētas citādā veidā – saldētas un eksportētas, kā arī daļa no tām nonāk zivju miltu ražošanā. Jāatgādina, ka biedrība “Nacionālā zvejniecības ražotāju organizācija” Puzes pagastā grib būvēt vairākus miljonus vērtu zivju miltu un eļļas rūpnīcu, bet pagaidām projekta realizācija bremzējas birokrātisku procedūru dēļ. Proti, būtu nepieciešams pārdalīt naudu starp EJZF pasākumiem, taču tas vēl nav noticis. Kā izrādās, pārdales veikšanai jāsaņem EK akcepts un, tiklīdz tas būs saņemts, nauda tiks pārdalīta. Latvijā jau darbojas zivju miltu rūpnīca Alsungā.

Riekstiņš vēl piebilda, ka zivju nozveja Baltijas jūrā un Rīgas līcī pagājušā gada 11 mēnešos bija 55,8 tūkst. t, kas ir 98,2% salīdzinājumā ar 2015. gadu, turklāt tāljūrā Latvijas zvejnieki nozvejoja 48,7 tūkstošus tonnu zivju un tas ir par 347,9% vairāk salīdzinājumā ar 2015. gadu.

Pievienot komentāru

Komentāri (9)

  1. LAIPNI LŪGTI MAGRET JAMES FINANCE aizdevumu pakalpojumus ………. Vai esat biznesa vīrietis vai sieviete? Vai jums nekādu finansiālu haoss vai jums ir nepieciešams līdzekļus, lai uzsāktu savu biznesu? Vai jums ir nepieciešams kredīts, lai sāktu jauku mazajām un vidējo biznesu? Vai jums ir zems kredīta score, un jums ir atrast ir grūti iegūt kapitālu aizdevumu no vietējām bankām un citām finanšu iestādēm ?. Mūsu aizdevumi ir arī apdrošināts maksimālu drošību ir mūsu prioritāte, mūsu vadošais mērķis ir palīdzēt jums pakalpojumu jūs pelnījuši, mūsu programma ir ātrākais veids, kā iegūt to, kas jums ir nepieciešams vienā mirklī. Samaziniet savus maksājumus, lai atvieglotu spriedzi jūsu ikmēneša izdevumus. Iegūt elastīgumu, ar kuru jūs varat izmantot jebkādiem mērķiem – no brīvdienas, izglītībai, lai unikāliem pirkumiem Mēs piedāvājam plašu finanšu pakalpojumu klāstu, kas ietver: Biznesa plānošana, tirdzniecības un attīstības finanses, Properties un nekustamajiem īpašumiem, parādu konsolidācijai aizdevumi, uzņēmuma aizņēmumiem, Privātie aizdevumi, mājas refinansēšanas aizdevumi ar zemu procentu likmi 2% gadā vismaz atcelt attiecībā uz privātpersonām, uzņēmumiem. Mēs piedāvājam visa veida aizdevumus, PIETEIKTIES šodien pieejamiem aizdevumiem. Lūdzu, sazinieties ar mums pa e-pastu, lai iegūtu vairāk informācijas: (MAGRETJAMES321@GMAIL.COM)

  2. Iz "Ontūna Mazpusāna© arChīva" Atbildēt


    “Jo vairāk (lumpen)sabiedrība attālinās no patiesības, jo vairāk (un lopiski trulāk) tā neieredz tos (normālos cilvēkus), kuri to vēsta.”
    / apt.cit.aut. – Džordžs Orvels /

    =======

    Ir sacīts: “Tautai, kura nezina vai pat ignorē savu pagātni, NAV nākotnes.”

    Un, arī: “Politikai un šajā “LUMPENbiznesā” iesaistītajiem “politiķiem” (kā arī šo SILES “vienlīdzīgĀKo” cūklopu “īpašo vajadzību” apkalpotājiem u.c. taml. “pie SILES pietuvinātajiem” sīklopiņiem) nekas NAV un NEVAR BŪT “traumējošāks” un arī reāli bīstamāks par “godam” nopelnītu izsmieklu”. 😉

    =======

    Mediju ziņa (2008. gads): Eiropas Savienības (ES) “lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomē” esot “starp šī eirokopienas augstā varas orgāna locekļiem panākta politiska vienošanās par pasākumiem, lai veicinātu ekonomiskās krīzes skartās Eiropas zvejas flotes pārstrukturēšanu”. Sanāksmes diskusijās par zivsaimniecības ekonomiskās krīzes risinājuma iespējam piedalījies arī zemkopības ministrs M. Roze ( ZZS jeb “hūtes naftaspāķi” )…
    —–
    .
    “Par prieku ‘Jevro’-“politikai”…”
    ( O.M.© “Hroniskais pjedestāls” – 22.07.2008., Nr.6. )
    .
    Spriež ‘Jevro-kolChozs’, “politiski”:
    “Būs jāfiksē ‘uz vietām’ “riski”,
    Un ‘jāpieņem kaut kādi mēri’ ~
    Lai nekauc “latv(ĀŅ)i”, kā zvēri!…”

    Par Dzintarjūru – diskusijas:
    “Rau – ‘atmaucis’ no Latv(ĀN)ijas,
    Ir ‘biedrs’ ciemos – ‘naftas pāķis’ ~
    Šis ‘noklārēs’, kur esot ‘(br)āķis’!…”
    .
    Kāpj Floksis tribīnē un stostās:
    “Drīz, ‘biedri’, Muļķu Zemes ostās,
    Vairs nejutīs pat… reņģes smaku!
    (Ja ‘Jevro-kolChozs’ “pavērs maku”…):
    .
    Mēs solām subsīdijas “vaukšķiem”,
    (‘Uz galviņu’ – pa pāris ‘taukšķiem’…)
    Par to, lai zāģē laivas malkā,
    Bet kuģus – “noenkuro” ‘svalkā’.
    .
    Mums “valstī” lielā daļa flotes,
    Vairs ‘nekāš’ Dzintarjūrā šprotes,
    Bet zvejnieki – strebj (krastā) šņabi,
    Un piekož ‘falšu’ sojas krabi…
    .
    Viss SILĒ ‘shēmots ekselenti’:
    Drīz Muļķu Zemes konkurenti,
    Vairs netraucēs (jums) ‘izkāst doršas’,
    Un citas ‘fišas’ selgā, foršas…
    .
    Par prieku ‘Jevro’-“politikai” ~
    Būs Dzintarjūra JŪSU, tikai:
    Mums – muzejā pa kādai laivai,
    Un – tautas dziesma tīklu saivai:
    .
    Ne “jūriņ’ smalku tīklu prasīs”,
    No tiem, kas ‘Jevro-piķi kasīs’,
    Ne – “laiviņ’ baltu zēģelīti” ~
    Viss SILES “valstī” ‘rullēs’ “glīti”!
    .
    Nu, dabiski – priekš reklām-‘špāses’,
    Nav “valstī” ‘jānoņem no štrāses’,
    Un ‘jānoraksta’ “copes” tēma ~
    Par to jau ‘biedri’ (šodien) lēma:
    .
    Tiks dažiem (“savējiem”) dots ‘piķis’,
    (Šiem solījos – kā “politiķis”!…):
    Lai paplunčājas vēl (gar krastu),
    Līdz – “sausu” ‘šanci’ neatrastu…
    .
    Priekš šitā – “regulu” jūs ‘taisiet’,
    Un “reņģu bendēm” ‘fišku maisiet’:
    Lai ‘Jevro-kolChozu’ var slavēt!
    (Līdz… bada maizē nāksies ‘gavēt’…)”

    Pu(r)kšķ ‘lohi’ Brjukselē, iekš krēsliem,
    Un mīcās kā pa… (jūras mēsliem):
    Ar vienu “regulu” – ‘žmiedz’ tautu,
    Lai nākamā – ‘čut’ elpot ļautu…

    =====

    MUĻĶU, totāli nozombētu lumpeņu, patoloģiski defektīvu “SILEI pietuvinātu lielāko kretīnu”, bezcerīgi aprobežotu “lojālpatrEJotu”, derdzīgi glumu “(p)(ie)līdēju” un nožēlojami gļēvu “kluso mīzēju” u.c. taml. “biogaļas izstrādājumu” zeme SILES “valsts” “eurolatv(ĀN)ija”, XXI gadsimts.

    P.S. Visi “O.M.© arChīvā” fiksētie notikumi ir ienākušies vienīgi Lielp!sānu Pilsoniski Suverēnajā Republikā (LPSR), Ontūna Mazpusāna jurisdikcijā. Visas tēmas, pieminētie personāži, apstākļi u.t.t. ir visīstākie izdomājumi. Interesentiem (t.sk. – privāti) & lietišķai saziņai: ontuns.mazpusans@inbox. lv .

  3. Nu kad beidzot mūsējie beigs raudāt, sen jau ir jāaizmirst Krievija. Jāmeklē jau sen citi tirgi.

    • Nu kad beidzot latvāņu lojālpatrEJoti beigs murgot par to, ka esot “jāmeklē citi pasaules tirgi” – ja būtu ko meklēt, sen jau būtu sameklēti.

  4. Nav jau ko sūtīt uz krieviju, visas šprotes aprij grāpists..

  5. Citas valstis nosit importa cenas ar konkurences pielietošanu, bet lv maksā poļu andelmaņiem tik,
    cik tie paprasa…

  6. Mazāk tiem krančiem augšā vajag riet uz Krieviju,tad ne tikai šprotes būs kur likt.

Draugiem Facebook Twitter Google+