×
Mobilā versija
Brīdinājums +18.8°C
Emīls, Egita, Monvīds
Ceturtdiena, 21. jūnijs, 2018
11. marts, 2018
Drukāt

“Sprūda lieta”: par Ķīšezera zemes afēru apsūdz arī bijušo TM amatpersonu Lūsi (6)

Foto LETAFoto LETA

Bijušajam maksātnespējas administratoram Mārim Sprūdam, kas nesen atbrīvots no apcietinājuma pret 0,5 miljonu eiro drošības naudu, neilgi pirms tam celta apsūdzība arī par pārkāpumiem uzņēmumu “Dzimtā sēta” un “Peltes īpašumi” maksātnespējas procesos. Šī krimināllieta tagad ir apvienota ar “Trasta komercbankas” (TKB) likvidācijas lietu, jo centrālais varonis abās ir Māris Sprūds, vēsta Latvijas Televīzijas raidījums “de facto”.

Apvienotajā kriminālprocesā kopā apsūdzētas ir 11 personas, starp tām arī publiski atpazīstamas. Piemēram, bijušais Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs, tagad Nacionālās apvienības (NA) ierindas biedrs un ziedotājs Aigars Lūsis.

Rīgā Sužu apkaimē, Jaunciema gatvē aiz iespaidīga žoga atrodas nekustamais īpašums, par kura piesavināšanos šobrīd tiek apsūdzēts bijušais maksātnespējas administrators Sprūds. Īpašums šobrīd pieder akciju sabiedrībai “Sužu pussala”, kas apsūdzības ieskatā bija fikcija, lai Sprūds varētu zemesgabalu piesavināties.

Vairāk nekā 40 hektāru zemes pašā Ķīšezera krastā, tieši blakus Sužu ciemam pie Rīgas un Garkalnes novada robežas. Savulaik te atradās Sužu muiža ar parku, vēlāk – padomju armijas pilsētiņa. Tagadējie īpašnieki – AS “Sužu pussala” te iecerējuši veidot ekskluzīvu dzīvojamo rajonu. Šobrīd gan pussalā nekādi būvdarbi nenotiek, jo ar prokurora lēmumu īpašumam uzlikts arests, tomēr teritorijā aktīvi rosās apsargi.

Īpašums agrāk piederēja SIA “Peltes īpašumi”, kurai 2011.gadā tika pasludināta maksātnespēja. Par procesa administratoru kļuva Sprūds. Sarežģītas shēmas rezultātā, kurā figurē arī 3,2 miljonu eiro maksājums no cita Sprūda administrēta uzņēmuma “Dzimtā sēta” konta, zeme nonāca AS “Sužu pussala” īpašumā – Sprūds to pārdeva bez izsoles.

Apsūdzības ieskatā, viss notikušais bija vērsts uz vienu mērķi – Sprūdam zemesgabalu iegūt sev. Bijušo administratoru tagad apsūdz par piesavināšanos lielā apmērā, pilnvaru ļaunprātīgu izmantošanu mantkārīgā nolūkā un naudas atmazgāšanu organizētā grupā.

Grupā bijuši vēl pieci cilvēki, kuri apsūdzēti arī par to, ka atbalstījuši piesavināšanos. Starp atbalstītājiem ir arī Aigars Lūsis – advokāts un bijušais maksātnespējas administrators, kura prakses vieta atradās blakus Sprūda birojam. Lūsis 2011.gada vasarā no Kipras uzņēmuma “Velven” par jau minētajiem 3,2 miljoniem eiro nopirka tiesības uz “Peltes īpašumu” parādsaistībām. Gadu vēlāk Lūsis kļuva par Tieslietu ministrijas parlamentāro sekretāru, taču savās amatpersonas deklarācijās nebija norādījis tālākos saistītos darījumus, par ko Valsts ieņēmumu dienests vēlāk sāka kriminālprocesu.

2014.gada rudenī Lūsis intervijā “de facto” uzsvēra: “Tie ir absolūti pilnīgi meli, jo es deklarācijās esmu norādījis pilnīgi visu, kam ir jābūt bijis norādītam. Absolūti un pilnīgi! Un deklarācija ir aizpildīta perfekti un pareizi.” Arī šī Finanšu policijas izmeklētā lieta nu ir pievienota lielajam kriminālprocesam, jo likums patiešām neparedz pienākumu deklarēt noziedzīgi iegūtu mantu.

Tagad par savu apsūdzību Lūsis runāt atsakās un, “de facto” sazvanīts, uz lūgumu pēc intevijas vien īsi attrauc: “Nevaru. Nepazīstu ne jūs, ne Latvijas Televīziju.”

Savulaik bijis NA ģenerālsekretārs, kopš pagājušās vasaras Lūsis ir atkāpies no visiem amatiem partijā, tomēr vēl pērn bija dāsns tās atbalstītājs. Lai gan no Māra Sprūda un viņa radinieku ziedojumiem NA pēdējos gados atsakās, Lūša gadījumā tā nebūs, saka partijas vadītājs un Lūša ģimenes draugs Raivis Dzintars: “Nē, mēs nenorobežosimies. Kā es teicu, Aigars Lūsis, atšķirībā no visiem pārējiem jūsu nosauktajiem cilvēkiem, ir bijis aktīvs NA biedrs, un, manuprāt, pierādījis sevi kā ļoti godīgs, kompetents cilvēks un ideoloģiski ļoti tuvu stāvošs NA. Līdz ar to nevainīguma prezumpcija joprojām ir spēkā, ka viņam ir tiesības aizstāvēt savu viedokli par profesionālo darbību, ko viņš ir veicis, kas nekādā veidā nav saistīta ar NA darbību.”

Apsūdzēta ir arī uzņēmēja, bijusī maksātnespējas administratore un Sprūda bērna māte Ilze Gulbe. Tāpat apsūdzības uzrādītas arī uzņēmuma “Sužu pussala” oficiālajiem līdzīpašniekiem vai amatpersonām. Tie ir nekustamo īpašumu uzņēmējs Vjačeslavs Holmins; bijusī Rīgas Latgales priekšpilsētas tiesas tiesnese Diāna Mašina, kas savulaik pati notiesāta par nelikumīga lēmuma taisīšanu; un Oskars Ercens, kurš savulaik bijis Sprūda darbinieks un „Peltes īpašumu” maksātnespējas procesa laikā ir rīkojies viņa vārdā kā pilnvarnieks.

Pret “Sužu pussalu” ir vērsts arī process par piespiedu ietekmēšanas līdzekļa piemērošanu juridiskajai personai. Apsūdzētais AS “Sužu pussala” valdes priekšsēdētājs Oskars Ercens telefonsarunā paziņo, ka viņam neesot nekādu komentāru, taču aicina jautājumus atsūtīt rakstiski: “Atsūtiet, tad mēs sazināsimies un nokonkretizēsim savu viedokli, savas atbildes, un nosūtīsim jums.” Savu solījumu Ercens gan nepildīja un nedēļas laikā “de facto” tā arī neatbildēja.

Publiski pirmais par Sprūda iespējamo atrašanos interešu konflikta situācijā runāt sāka bijušais “Peltes īpašumu” valdes loceklis Nīls Dženingss. Viņš tolaik arī lūdza Maksātnespējas administrācijai tiesā prasīt Sprūda atcelšanu no “Peltes īpašumu” administrēšanas – šis process uz dažiem gadiem ieslīga tiesvedībās.

Trešdien “de facto” izdevās sastapt Dženingsu Vidzemes priekšpilsētas tiesā mirkli pēc viņam labvēlīga sprieduma pasludināšanas, ko viņš komentēja šādi: “Tā bija kārtējā prasība pret mums no Māra [Sprūda], un mēs šodien vinnējām. Tas bija saistīts ar 12 gadus seniem notikumiem.” Vaicāts, vai, viņaprāt, vairums civilprasību, kas pret viņu celtas, ir saistītas ar Sprūdu, Dženingss atbildēja: “Man šķiet, ka visas lietas, ar kurām mēs ar [advokātu] Induli [Balmaku] cīnāmies, ir saistītas ar Māri [Sprūdu]. Ja nemaldos, mēs tiesā esam bijuši 26 reizes. Tas ir diezgan daudz vienam cilvēkam.”

Dženingss prasības pret sevi saista tieši ar nekustamo īpašumu Sužos. Piemēram, lai gan pēdējā prāvā pieteicējs bija ar “Peltes īpašumiem” nesaistīta SIA “Aizkraukles biznesa centrs”, kuras valdē Dženingss sen atpakaļ darbojies, firmas likvidatoru iecēla iepriekš par kreditoru kļuvušais Sprūds.

Advokāts Indulis Balmaks pārstāvēja Dženingsu tiesā gan šoreiz, gan arī iepriekš divās tieši Sprūda kā “Peltes īpašumu” administratora celtajās prasībās kopumā par gandrīz pusotra miljona eiro piedziņu. Abās jau stājušies spēkā Dženingsam labvēlīgi spriedumi: prasības pilnībā noraidītas.

“Sākot strādāt pie šīs “Peltes īpašumu” lietas, aizstāvot manu klientu Dženingsu, man no paša sākuma bija skaidrs, ka īsti labi šī lieta nebeigsies, ja tā varētu teikt, negodprātīgajiem prasītājiem. Jo, sākot meklēt pierādījumus, atradās aizvien vairāk un aizvien lielāki faktiski skandaloza apmēra pat ne nelikumības, bet vienkārši beztiesiskums, kāds valdīja vienā konkrētā un, iespējams, pat vairākos maksātnespējas procesos. Un tas ir tas, kas atklājās, sākot strādāt pie šīs lietas,” komentē Balmaks.

“Dzimtās sētas” un “Peltes īpašumu” zemes lieta šobrīd ir apvienota ar kriminālprocesu par TKB likvidācijas procesu, jo abās centrālā persona bija Māris Sprūds. “de facto” jau vēstīja, ka TKB lietā Sprūds ir apsūdzēts par izspiešanu organizētā grupā un naudas atmazgāšanu. Tādas pat apsūdzības ir finansistam Jorenam Raitumam un uzņēmējiem Mārtiņam Krūmam un Guntaram Slišānam.

Savukārt vēl diviem apsūdzētajiem apsūdzības šobrīd ir vieglākas nekā lūdza uzrādīt policija. Īrijas pilsoni Timotiju Džozefu Kelliju, kurš ir viens no lielākajiem zemes īpašniekiem Latvijā, vairs neapsūdz par izspiešanu, bet tikai par naudas atmazgāšanu. “de facto” pirms dažām nedēļām Kelliju nejauši sastapa prokuratūrā, kur viņš bija ieradies kopā ar savu advokātu Saulvedi Vārpiņu – visticamāk, tieši saistībā ar šo lietu. Savukārt bijušais TKB likvidators Ilmārs Krūms tagad tiek apsūdzēts vien par nolaidību. Iemeslus Krūms joprojām neskaidro, kārtējo reizi uzsvērdams: “”Nu nebūs no manas puses nekādu komentāru!”

Sprūds kopš iznākšanas no cietuma uz “de facto” mēģinājumiem sazināties nav reaģējis. Arī šonedēļ viņš ar advokāta starpniecību norādīja, ka runāt nevēlas.

“de facto” zināms, ka, lai gan par TKB likvidāciju vēl turpinās izmeklēšana policijā, konkrēto kriminālprocesu ar jaunām epizodēm papildināt nav plānots, jo lietā jau tagad ir vairāk nekā 100 sējumu. Līdz ar to jau pavasarī lieta varētu nonākt tiesā, taču vispirms jāsagaida, lai visi apsūdzētie pauž savu attieksmi pret apsūdzību. Piemēram, Aigars Lūsis apņēmies to izdarīt līdz 16.martam.

Pievienot komentāru

Komentāri (6)

  1. NA rullē! Bet kur lai dabū jaunu Ulmani?

  2. Kamēr pie varas būs NA,nekas nenotiks,lieta tiks bezgalīgi vilkta garumā.

  3. Man liekas, ka NA un TM darbība daudzos aspektos ir krimināla. Vai tad tā nav taisnība?

  4. Par sitiem bankrotu specialistiem lai lemj tiesa. Bet tas tomer izskatas ,ka vini ir nomesti saplosisanai ,lai piesegtu istos virinus ,kuri bankas noveda lidz bankrotam un izlaupija un mazgaja netiro naudu. Nabaga tauta par to visu samaksas . Cik tas ir vienkarss teatris .

Draugiem Facebook Twitter Google+