Latvijas Ārpolitikas institūta direktors Andris Sprūds.
Latvijas Ārpolitikas institūta direktors Andris Sprūds.
Foto-LETA

Sprūds: nav pieļaujama milzīgu un neviena nekontrolētu bēgļu masu ieplūšana Eiropā 9

Lai arī patlaban Eiropas Savienības (ES) vadītāji sola stāties pretī apdraudējumam ar visiem nepieciešamajiem līdzekļiem, tomēr būs visai grūti atrast efektīvus instrumentus lai risinātu terorisma problēmu, šādu viedokli aģentūrai LETA pauda Latvijas Ārpolitikas institūta direktors Andris Sprūds.

Reklāma
Reklāma
Krievija uzbrūk Ukrainai ar “brīnumieroci”. Ar to varētu tikt galā tikai F-16 144
TV24
“Viņi ir gatavi uz visādām neģēlībām.” Kas mudinātu Putinu pieņemt lēmumu uzbrukt NATO?
Krimināls
VIDEO. “Bēdz prom!” Kārsavā iereibusi kompānija bēg no policijas un smejas par vadītāja nonākšanu policijas rokās 43
Lasīt citas ziņas

“Terora akti Parīzē izraisīja šoku un satraukumu, tāpēc pirmajās dienās tiek nākts klajā ar skaļiem paziņojumiem. Tomēr turpmāk būs grūti rast instrumentus, lai risinātu problēmas, kas saistās ar terorisma radīto apdraudējumu,” sacīja Sprūds.

Viņš norādīja, ka jāsaprot – terorisms ir uz palikšanu, jo pasaule ir ļoti cieši saistīta, turklāt jaunākās tehnoloģijas un komunikācijas līdzekļi ļauj teroristiem ātri panākt savus mērķus – parādīt savus terora aktus un sēt bailes sabiedrībā.

CITI ŠOBRĪD LASA

“Grūti ir arī cīnīties ar radikālo domāšanu, jo radikālismu nevar sabombardēt un tam nevar uzlikt roku dzelžus,” sacīja Sprūds.

Jautāts, kādai rīcībai tagad vajadzētu sekot, Sprūds sacīja, ka pirmkārt ES ir aktīvāk jāiesaistās Tuvo Austrumu krīzes risināšanā un jāatrod kāda iespējamā miera formula. “Tas būs grūti, taču zināmas iestrādnes ES jau ir, piemēram, arī Irānas miera sarunu iniciatīva sākotnēji nāca no Eiropas, tāpēc ir jāmēģina rast risinājumus,” skaidroja Sprūds.

Otrkārt, visā ES jābūt vienādi bargai likumdošanai pret radikālām organizācijām, norādīja Ārpolitikas institūta direktors. Piemēram, Vācijā un Lielbritānijā pret radikālām organizācijām vērstie likumi ir visai bargi, taču Francijā tie līdz šim tādi nebija.

“Treškārt, ir jārisina bēgļu jautājums, kas saglabās savu aktualitāti un kā Damokla zobens karājas virs ES. Būs nepieciešama daudz lielāka saskaņotība un daudz rūpīgākas patvēruma meklētāju pārbaudes. Turpmāk nebūtu pieļaujama milzīgu un neviena nekontrolētu bēgļu masu ieplūšana Eiropā,” sacīja Sprūds.

Jautāts, vai ir atbalstāmi jau izskanējušie aicinājumi atjaunot robežkontroli starp ES valstīm, Sprūds sacīja, ka tas nebūtu jādara, jo brīva ceļošana bez robežām ir viena no galvenajām ES pievilcībām. “Tomēr viena robeža ir jākontrolē un tā ir ES ārējā robeža. Neaicinu uz sienu būvēšanu starp valstīm, taču uz ārējās robežas kontrolei ir jābūt, lai nenotiktu milzīgu masu nekontrolēta pārvietošanās pāri robežai,” sacīja Sprūds.

Jau vēstīts, ka teroraktos Parīzē naktī uz sestdienu tika nogalināti 129 cilvēki un vairāk nekā 300 ievainoti. Atbildību par terora aktiem uzņēmies teroristiskais grupējums “Islāma valsts”.