Sprūds: Vāciju pēc vēlēšanām sagaida smagi kompromisi 1
Vāciju pēc vēlēšanām sagaida smagi kompromisi, intervijā telekanāla LNT raidījumam “900 sekundes” atzina Latvijas Ārpolitikas institūta direktors Andris Sprūds.
Viņš norādīja, ka Vācijas kancleres Angelas Merkeles pārstāvētās Kristīgi sociālās savienības (CSU) rezultāti šajās vēlēšanās ir bijuši sliktāki, nekā iepriekšējās 2013.gada Bundestāga vēlēšanās. Taču CSU ir sasnieguši prognozētos rezultātus starp 30% un 40%. Sprūds piebilda, ka būs interesanti vērot, kā veidosies Vācijas valdības koalīcija.
Pozitīvais Vācijas parlamenta vēlēšanu rezultātos esot tas, ka, neraugoties uz parlamentā iekļuvušo partiju krāsainību, valdību, visticamāk, veidos eiropeiskas partijas.
Vācijas Bundestāga vēlēšanās uzvarējuši kancleres Merkeles vadītie konservatīvie, kas ieguvuši 33% balsu. Savukārt sociāldemokrāti (SPD) ieguva 20,5%.
Pret imigrāciju noskaņotā eiroskeptiķu partija “Alternatīva Vācijai” (AfD) saņēmusi 12,6% balsu un pirmo reizi iekļuvusi Bundestāgā.
Bundestāgā atgriezīsies Brīvo demokrātu partija (FDP), kas saņēmusi 10,75 balsu. Tikmēr kreiso ekstrēmistu partiju “Die Linke” (“Kreisie”) atbalstījuši 9,2% vēlētāju, bet “zaļos” – 8,9% balsstiesīgo vāciešu.
Sociāldemokrāti, kas ir tradicionālie CDU/CSU sāncenši, bet pašreizējie koalīcijas partneri, jau paziņojuši, ka tagad pāries opozīcijā.
Ja SPD nemainīs savas domas, tas nozīmēs, ka Merkelei, kurai CDU/CSU uzvara nodrošinājusi ceturto pilnvaru termiņu valdības vadītāja krēslā, būs tikai viena izvēle jaunās valdības veidošanā – sadarbība ar FDP un “zaļajiem” jeb tā dēvētā Jamaikas koalīcija.
Šāda trejsavienība Vācijā vēl nav pieredzēta, un tās izveidošana, ņemot vērā ievērojamās ideoloģiskās pretišķības, varētu prasīt dažus nopietnus kompromisus, un tāpēc koalīcijas sarunas varētu ievērojami ieilgt.
