Sprūdžs: dažiem mēriem ir bail no saviem iedzīvotājiem 0
Latvijas Lielo pilsētu apvienības (LLPA) neapmierinātība nav vienota ar citām pašvaldībām, un pašvaldību vadītāju un deputātu nostāja atšķiras. LLPA asā reakcija uz plānotajām reformām liecina, ka dažiem mēriem ir bail no saviem iedzīvotājiem. Tā vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs (RP, attēlā) vakar pēc AS “Spodrība” jaunās produktu līnijas atklāšanas komentēja LLPA pieprasījumu pēc ministra demisijas.
Sprūdžs skaidroja, ka ministrijas sadarbībā ar pašvaldībām nepastāv vienota konfrontācija un ministrs nav nonācis konfliktā ar visām pašvaldībām. Ļoti daudzu pašvaldību vadītāji un deputāti izteikuši atbalstu Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) iecerētajām reformām.
Sprūdžs secinājis, ka pašvaldības uz šīm lietām skatās caur savu prizmu un, protams, dažas no tām saskata, ka reformu rezultātā tā vai citādi cietīs to intereses.
Daudzas pašvaldības faktiski nodarbojoties ar uzņēmējdarbību, un tādā veidā tām ir vieglāk iegūt līdzekļus nekā strādājot, lai veicinātu uzņēmējdarbības vidi un rezultātā iekasētu vairāk līdzekļu nodokļos. “Viņi saskata draudus tajā, ka būs spiesti vairāk atskaitīties iedzīvotājiem,” pauda ministrs.
Viņš skaidroja, ka vairākiem mēriem nepatīk, ka reformu rezultātā iedzīvotājiem tiktu dota iespēja iejaukties pašvaldību lēmumos. “Dažiem mēriem ir bail no saviem iedzīvotājiem,” secinājis Sprūdžs.
Ministrs raksturoja, ka šāda nostāja rada aizdomas, ka daļa pašvaldību tiek vadītas līdzīgi privātam uzņēmumam, turklāt tās nevis demonstrējot piemēru, kā ievērot likuma garu, bet gan rīkojoties pretēji, pašas meklēdamas caurumus likumos, kaut arī vienlaikus pašas ir daļa no valsts pārvaldes.
Tāpat pašvaldību viedokļi daloties jautājumā par lēmējvaras un izpildvaras nodalīšanu pašvaldībās, lai gan daļa pašvaldību vadītāju tam pauduši atbalstu. “Tas nav pieņemami, ka pašvaldības struktūrvienības vadītājs atskaitās pats sev kā deputātam, tāpat nav pieņemami, ka vadītājs, vienlaikus būdams deputāts, ir pakļauts politikai, nevis normatīviem,” skaidroja Sprūdžs, atgādinot, ka Lietuvā un Igaunijā šāda varas nodalīšana pašvaldībās esot atrisināta un tikai Latvijā tas nav izdarīts.
Piektdien, 7.septembrī, Sprūdžs paziņoja, ka demisijas pieprasījumam no LLPA puses vienīgais patiesais iemesls, viņaprāt, esot nevēlēšanās strādāt pašvaldību saimnieku interesēs un atsevišķu pašvaldību vadītājiem neērtās reformas. Šī iemesla dēļ ministru apvienības gatavība prasīt viņa demisiju nepārsteidzot.
“No pirmās dienas vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra amatā esmu strādājis Latvijas iedzīvotāju, nevis atsevišķu grupējumu interesēs. Virzot grozījumus it kā līdz šim neaizskaramajā atkritumu apsaimniekošanas jautājumā, kā arī virzot iniciatīvu par pašvaldību referendumiem, esmu aizskāris ļoti apjomīgas saimnieciskas intereses, aiz kurām stāv “lielsaimnieki”,” savā paziņojumā vērtē Sprūdžs.
Viņš norāda, ka tas ir daudzu miljonu bizness, kas iepriekš “kalpojis kā atsevišķu partiju un to sponsoru barotava”.
Pēc viņa domām, valsts naudas izsaimniekotāji, ko “ārkārtas Saeimas vēlēšanas patrieca no valdības”, patlaban koncentrējušies atsevišķās pašvaldībās.
“Svarīgi atzīmēt, ka vairāki šo pilsētu mēri manas neilgās darbības laikā ir bijuši spiesti saskarties ar ministrijas rīcību gan gadījumos, kad šo rīcību ir prasījis Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs, Valsts kontrole, gan arī sabiedrības spiediena rezultātā. Tās ir gan skaļās lietas – saistībā ar [Ventspils domes priekšsēdētāju Aivaru] Lembergu, gan Valsts kontroles revīzijas atklājumi Jelgavā, gan arī jocīgā situācija ar mēra dārgo amata ķēdi Jūrmalā. Iespējams, ja te būtu cits ministrs, šīs lietas nemaz netiktu tālāk virzītas, kamēr es uzskatu, ka šādu lietu novēršanā joprojām esmu izdarījis pārāk maz. Un šajā apvienības publiskajā retorikā es saskatu neslēptu aizvainojumu,” vēsta Sprūdžs.
Ministrs pauda prieku, ka starp lielo pilsētu mēriem nav vienprātības. Arī viņu vidū ir tādi, kas atbalsta visas vai arī daļu no Sprūdža piedāvātajām reformām. Ministrs katru dienu ar vairākiem mēriem tiekoties vai runājot telefoniski.
Ministrs piekrita, ka šī situācija var tikt izmantota valdības “šūpošanai”, taču patlaban nav pamata domāt, ka tas varētu izdoties. Sprūdžs uzskata, ka nav pamata prasīt viņa demisiju, vēl vairāk – koalīcijas partneri atbalsta piedāvātās reformas – atkritumu apsaimniekošanas tirgus liberalizāciju, pašvaldību deputātu skaita samazināšanu, interešu konflikta novēršanu pašvaldībās, Nacionālo attīstības plānu.
Sprūdžs pauda izbrīnu par kritiskajiem Valsts prezidenta Andra Bērziņa izteikumiem, tomēr sīkākus komentārus nesniedza, jo 13.septembrī plānota abu tikšanās, kad arī varētu tikt pārrunāti aktuālie jautājumi.
Kā ziņots, LLPA paziņoja, ka ir gatava prasīt ministra demisiju, ja tuvākajā laikā nebūs redzamas reālas viņa darbības. Apvienības pārstāvji tikās ar Valsts prezidentu Andri Bērziņu un arī viņam pauduši savas bažas par nozares ministra darbību un par to, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija ignorē pašvaldību argumentus problēmu risināšanā, kā arī virza neracionālas reformas, kas tendētas uz valsts attīstības bremzēšanu.
