Mobilā versija
-3.1°C
Baiba, Barbara, Barba
Svētdiena, 4. decembris, 2016
27. marts, 2012
Drukāt

Sprūdžs: jāpaplašina iespējas palīdzēt uzņēmējdarbībai reģionos

sprudzs1_vs_10

Apes novada Radošo ideju ielā (tautas namā) uz kopīgu sarunu ar vides un reģionālās attīstības ministru Edmundu Sprūdžu par uzņēmējdarbības atbalstu reģioniem piektdien sanāca ap 40 uzņēmēju un interesentu. Izvērtās spraiga, bet savstarpēji ieinteresēta un konstruktīva diskusija divu stundu garumā, no kuras še lasāms vien izvilkums no taujātā un teiktā.

Šeit iespējams apskatīt un lejupielādēt foto no “LA” dienas Apē.

– Pirms 16 gadiem – 1996. gada 23. janvārī – “LA” pirmajās dienās Apē mēnesi pēc stāšanās premjera amatā un pēc drūmākās Jaungada uzrunas Latvijas vēsturē Apes iedzīvotājus uzrunāja Andris Šķēle. Jau toreiz viņš akcentēja reģionālo politiku: “Ja kaut kas ir jāsilda, tad to vietu vajag sildīt speciāli.” Pirmās stratēģijas tapa pāris gadu vēlāk, tās bija vairākas, nez kāpēc neviens tās neatceras. Tagad izstrādā jaunu Nacionālās attīstības plānu (NAP). Sprūdža kungs, ko valdība tagad darīs tādu, lai reģionu attīstības plāni atkal nepaliktu tikai uz papīra?

E. Sprūdžs: – Interesanti, ka 2012. gadā esam turpat, kur 2004. gadā… Kāpēc plāni saguļ atvilktnē? Esmu saskaitījis kādus 150, kas ir par daudz mūsu mazajai valstij. Veco nerealizēto plānu vietā jaunus rakstīja tāpēc, ka tie nebija saistīti ar budžetu. Tomēr kvalitātē kaut kas ir mainījies, jo no neveiksmēm esam mācījušies. Vieniem ir jāpamēģina, lai tie nākamie redz, kas nedarbojas, un pamēģinātu citādi. Valsts ir liels kuģis, kas tā viegli nestūrējas – tas var pagriezties tikai vairāku gadu laikā. Šī valdība neatkāpsies no pozīcijas, ka NAP jābūt saistītam ar budžetu, ar investīciju resursiem. Ceru, ka mēs būsim pirmā valdība, kas saliks kopā plānošanu ar finansēšanu.

– Jāatzīst, viens punkts no vecajiem plāniem tomēr ir izpildīts – administratīvi teritoriālā reforma. Garajā piespiedu brīvprātīgās novadu veidošanas gaitā galvenais arguments “par” bija ekonomiskais izdevīgums – gan mazāka administrācija, gan lielākas iespējas līdzekļu piesaistei investīcijām. Vai reforma palīdzējusi reģionu attīstībai?

– Ir pagājuši četri gadi, un mēs šogad analizēsim reformas rezultātus. 31. augusts ir termiņš ziņojuma sagatavošanai. Uzreiz varu pateikt, ka piespiedu atdalīšanas vai apvienošanas iespējas ir izsmeltas.

– Jā, bet jūs savukārt ņemiet vērā, ka uzņēmējs vēl pēdējiem spēkiem uztur valsti, bet drīz vairs nevarēs pavilkt. Nodokļu slogs jāsamazina. Administratīvais aparāts nestrādā mūsu labā, tas ir neefektīvs.

E. Sprūdžs: – Es eju uz darbu katru dienu un to redzu.

– Tad dariet kaut ko!

– Daru. Pārmaiņas valsts pārvaldē veikt ir sarežģīti, jo ļoti samezglots normatīvo aktu ietvars. Tāpēc esam piedāvājuši likvidēt Civildienestu, jo Civildienesta likums praktiski neļauj no darba atbrīvot nevienu ierēdni, tikai pārvietot. Civildienests ir ierēdņu pašaizsardzības sistēma, un viņi paši sev kāju negrauzīs. Esošo kārtību mainīt ātri nav iespējams.

 

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā (VARAM) sākta reorganizācija: jau “mainās cepure” – izsludinām konkursus jauniem augstākā līmeņa vadītājiem, kuri spētu īstenot pārmaiņas savos departamentos.

 

Nākamais solis: katrā departamentā ar kvalitātes vadības sistēmu veiksim efektivitātes auditu. Mans redzējums – par 30% samazināt resursus pašreizējo funkciju izpildei. Tas nenozīmē, ka visus 30% vajag atlaist – ir daudzas lietas, ko neveicam vai kam nepievēršam vajadzīgo uzmanību.

– Vai tas, ka ministrs Ķīlis noīsinās ceturto daļu “neatlaižamo” ierēdņu, bet jūs – trešo daļu, nozīmē, ka Civildienests tos pārvietos uz citām ministrijām?

– Varbūt neieiesim tik dziļi tehniskās lietās.

– Varbūt to var izdarīt kā Valsts meža dienestā – ar eksāmeniem? Ja neatbilst – atlaiž!

– Struktūras reorganizācija arī ir kadru pārskatīšanas veids…

– Jūs minējāt, ka visi mācāmies no savām kļūdām. Uzņēmēji par savām kļūdām maksā ar savu naudu. Ierosinu, lai atbildīgais ierēdnis maksā ar savu naudu vai vismaz ar darba vietu, ja viņa sagatavotais lēmums radījis zaudējumus.

– Tas var būt tikai tiesas jautājums. Valsts pārvalde ir unikāla, jo esam viena no retajām valstīm, kur ministram ar savu parakstu nav tiesību izdot saistošus noteikumus. Šī kārtība, manuprāt, ir absurda. Es labprāt uzņemtos atbildību par savu nozari. Mums ir diskusija koalīcijā par šo jautājumu.

– Tā jau nav, ka nevarat atcelt pašvaldību lēmumus…

– Jā, bet tikai nelikumīgus.

– Tā tikai vēl trūktu, lai varētu atcelt likumīgus pašvaldību lēmumus.

– Attiecībās ar pašvaldībām ministrijai jāiejaucas tikai ārkārtas situācijās, bet, ja jūs, uzņēmēji, pie manis atnāktu ar savu problēmu, tad es kā ministrs to nevaru atrisināt – šādas iespējas Latvijā nav. Man jānes dokumenti uz Ministru kabinetu.

– Holandieši bija ļoti pārsteigti, redzot, ka mūsu ierēdniecība ir radīta, lai uzraudzītu un sodītu.

 

– Vienā no pirmajām tikšanās reizēm Valsts vides dienestam devu savu uzdevumu: no policejiskas institūcijas kļūt par sadarbīgu un skaidrojošu institūciju. Apzinos, ka ierēdniecība ir radījusi sodīšanas un ķeršanas likumus. Vairāk drosmes, un likums ir maināms.

 

– Ne jau likums vien nosaka prasību līmeni. Valsts ieņēmumu dienests pēdējā laikā mainījis attieksmi pret uzņēmējiem, kaut likumi nav mainījušies.

– Attiecībā uz attieksmes maiņu, kvalitātes vadība piespiež saprast, kas ir ierēdņu klients. Nevis pārbaudāmais vai kontrolējamais, bet klients…

– … kas viņu uztur!

– Jā, un tad varam runāt par klienta servisa kvalitāti.

– Salīdzinu ogu novākšanas izmaksas ar Poliju un konstatēju, ka tās ir vienādas. Bet ar nodokļu piemērošanu sākas “šķēres”: Polijā ienākuma nodoklis sezonas strādniekam ir 15% un tikai ogu cenai nakts tirgū PVN ir 0% (veikalā 5%). Galarezultātā poļu ogas ir par 48% lētākas nekā Latvijā audzētās. Kā konkurēt? Latvijā individuālie ogu lasītāji nopelnīto neuzrāda – skaitās, ka visas apēd paši. Un nodoklis vispār paiet valsts kasei garām.

– Nespēja pavilkt nodokļus ir iepriekšēju lēmumu sekas. Dzenot uz augšu darbaspēka nodokļus laikā, kad uzņēmējiem apgrozījums un peļņa samazinās, mēs vismaz 40% esam iedzinuši ēnu ekonomikā. Latvijā darbaspēka nodokļi ir nesalīdzināmi augstāki nekā Zviedrijā, Dānijā, Vācijā, Igaunijā un Lietuvā. Naivi iedomāties, ka ar tādu likmi dabūsim uzņēmējus ārā no ēnu ekonomikas. Tāpēc mēs pirms vēlēšanām skaidri pateicām, ka nākamo trīs gadu laikā darbaspēka nodokļi jāsamazina par 9 procenta punktiem.

– Pamēģiniet to! Jūs jau tos nodokļus tik vai tā nesaņemat…

 

– No 2013. gada varētu pamēģināt samazināt par pāris procenta punktiem, bet konkrētu ciparu tagad vēl nevaru nosaukt. Bet tas vēl neglābs valsti – kad par ceturto daļu samazināsim ienākuma nodokli, jāpiegriež skrūves, lai būtu grūtāk izvairīties no nodokļu nemaksāšanas, un, cerams, nodokļi būs par 25% klāt.

 

– Kā pašnodarbinātais maksāju 5% nodokli, bet tad mani piespieda nodibināt mikrouzņēmumu, kam jāmaksā jau 9% un kas tā apkrauts ar prasībām, ka sāku domāt, vai nestrādāt tāpat…

– Esmu zviedru skolas uzņēmējs, kam melnās algas nav iedomājamas. Ir nozares, kur uzņēmēju īpatsvars pelēkajā sektorā ir tik liels, ka baltais zvirbulis ir konkurētnespējīgs. Diez vai to vienā dienā nobuldozerēsim. Šī sistēma pa ķieģelim ir uzbūvēta, nāksies to pa ķieģelim demontēt.

– Vai ar nodokļiem domāts veicināt uzņēmējdarbību attālajos reģionos?

– Mēs esam pētījuši: ar to nebūs līdzēts. Uzņēmējam nav tik daudz svarīga nodokļu likmes atšķirība, cik darbaspēka pieejamība ar atbilstošām prasmēm, infrastruktūra, atbalstoša pašvaldība un valsts institūciju atbalsts.

– Bet vai ar nodokļu pārdali par labu pašvaldībai var ieinteresēt pašvaldību piesaistīt investīcijas? Piemēram, ar uzņēmuma ienākuma nodokļa daļu.

– Pašvaldību ienākumu bāze, kas veidojas no nekustamā īpašuma nodokļa un iedzīvotāju ienākuma nodokļa plus kāda pašvaldības nodeva, nav pietiekams motivators piesaistīt investīcijas.

 

Šodienas ražotne visbiežāk ir angārs ar vienu cilvēku pie ieejas un otru pie izejas, un četri cilvēki birojā. To dažu darba algu dēļ pašvaldība necenšas. Diez vai vajadzētu uzņēmuma ienākuma nodokļa daļu mehāniski atdot pašvaldībai, tad Rīga un lielās pilsētas saņemtu lauvastiesu. Jāizstrādā kāds cits mehānisms.

 

Kontraversālākais priekšlikums ir pašas pašvaldības ieviests nodoklis, kuru pašvaldība iegulda konkrētos objektos, piemēram, skolas jumtā. Par šiem priekšlikumiem diskutējam gan ar Latvijas Pašvaldību savienību, gan ar Finanšu ministriju.

– Somijā Seinajoki atpalikušajā reģionā “Valio” uzbūvēja rūpnīcu, ap kuru saradās ogu audzētāji un citi zemnieki, un divdesmit gadu laikā reģions atplauka.

– Jādibina jauni uzņēmumi. Tas nekas, ka daudzi bankrotē – tā jābūt: divreiz bankrotē, trešoreiz sanāk. Ir vajadzīgs jauno uzņēmēju grozs, no kura atsijāsies veiksmīgākie. Valstij jāsniedz atbalsts, kādu to sniedz privātie investori – biznesa eņģeļi. Plus atbalsts ar prasmēm – biznesa aukles jeb uzņēmējdarbības konsultantus katrā novadā. Pie biznesa konsultanta institūcijas izveides jau ris darbs, pārskatot lauku konsultantu funkcijas, tos pārceļot no Pierīgas uz tālākiem reģioniem. Tāpat jādara ar aģentūrām, kas sēž Rīgā.

– Vai tas nozīmē, ka Valsts reģionālās attīstības aģentūra (VRAA) pārcelsies ārpus Rīgas?

– Jā, tai jāsadalās un jāpārceļas uz četrām vietām. Vienu VRAA sadalīt nav pietiekami, jāskatās, kādām struktūrām vēl būtu vieta tajā pašā mājā.

– Vai biznesa inkubatorus, krājaizdevu sabiedrības nevar sasaistīt kopā un palīdzēt mazajiem uzņēmumiem? Vienā pudelē ar pupu?

– Sadalītās VRAA vietējās attīstības aģentūras uzdevums būtu resursu koordinācija un ar laiku, iespējams, arī pašai kādu programmu apsaimniekošana. Jābūt mezglam, kur satiktos zināšanas par investīciju projektiem ar pašvaldību, mentoru, biznesa inkubatoru, garantiju aģentūru kontaktiem.

– Ir vesela rinda tādu piemēru Apē, kur iedzīvotājiem pakalpojums ir vajadzīgs, bet uzņēmējiem bizness nesanāk. Piemēram, pirts, veļas mazgāšana, zobārsts. Zobārsts prasa nopirkt aprīkojumu, lai viņš te praktizētu. Cik tālu pieļaujat pašvaldības iesaistīšanos uzņēmējdarbībā?

– Viens “jā” un viens “nē”.

Nē – pietiek pašvaldībām iesaistīties uzņēmējdarbībā. Noteikti “nē” tajās jomās, kur uzņēmējdarbībai iespējama konkurence. Latgalē vietām 40% strādā pašvaldības darbā, kas neveicina uzņēmējdarbības rašanos.

Jā – pašvaldībām ir pārāk ierobežotas tiesības rīkoties ar savu mantu, lai veicinātu uzņēmējdarbību.

 

Būtiski, lai pašvaldības varētu iesaistīties uzņēmējdarbības attīstībā savā teritorijā. Modeļi var būt dažādi: gan privātās publiskās partnerības, gan citi. VARAM ir priekšlikumi, kādas funkcijas un kādā veidā pašvaldība varētu veikt.

 

Ko pašvaldība darīs ar tai piederošu zobārsta krēslu?! Zobārstniecības kabineta izveidei var slēgt ilgtermiņa līgumu par kredītu. Risinājumi var būt dažādi.

– Vai pašvaldība drīkstētu veidot kooperatīvu? Lopkopjiem neatmaksājas vieniem pašiem vest, piemēram, teliņu uz kautuvi, kas atrodas 200 km attālumā Jēkabpilī.

– Pašpatēriņam vai vietējai apgādei Pārtikas un veterinārā dienesta prasības varētu būt arī ne tik stingras. Ja biznesa motivācijas nepietiek, tad pašvaldībai ir iespēja to stimulēt, vai nu ieguldot savu nekustamo īpašumu, vai nododot bezatlīdzības lietošanā uz kādu laiku. Arī pašvaldības iestāšanās kooperatīvā var būt risinājums. Ir par maz iespēju pašvaldībām palīdzēt uzņēmējdarbībai.

 

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+