Sprūdžs: Latgales reģiona ekonomiku nevar balstīt uz “legālo kontrabandu” 0
Valsts nolēma samazināt no Krievijas un Baltkrievijas legāli ievedamo akcīzes preču apjomu, jo Latgales reģiona ekonomiku nevar balstīt uz “legālo kontrabandu”, šodien telekompānijā LNT sacīja vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs (ZRP).
Ministrs stāstīja, ka reģiona problēmu risināšanai Zatlera reformu partija (ZRP) tagad piedāvā investēt gan cilvēkos, gan uzņēmējdarbībā. Partijas piedāvājums noteikti neesot sociālās palīdzības plāns, bet gan plāns, kā pāriet no sociālajiem pabalstiem uz reģionālo attīstību.
Sprūdžs uzsvēra, ka Latgalē īpaši raksturīga ir iedzīvotāju “negatavība sev palīdzēt”, mācīties, pārkvalificēties u.tml. ZRP piedāvā Latgalē stimulēt uzņēmējdarbību, jo jaundibinātu uzņēmumu skaits tur ir katastrofāli mazs. To iecerēts veikt ar konsultantu palīdzību, kas zināšot uzņēmējdarbības pamatus un fondu naudas apgūšanas iespējas.
Latgales iedzīvotājs un viens no protesta akciju organizētājiem Andris Krievs par ZRP plāniem bija ļoti skeptisks. Viņš gan pats nespēja piedāvāt redzējumu, kas valstij būtu jādara Latgales attīstībai, bet kritizēja Valsts ieņēmumu dienestu, kas esot pārmērīgi represīva iestāde un neļaujot strādāt, un kopumā – ja tiekot nomaksāti visi nodokļi, nekas cits neatliekot, kā vien uzņēmumu vērt ciet.
Kā ziņots, ZRP skatījumā, līdzšinējie pasākumi Latgales attīstības veicināšanai nav bijuši pietiekami efektīvi, tāpēc situācijas uzlabošanai nepieciešams investēt gan cilvēkos, gan uzņēmējdarbībā.
Sprūdžs kā tūlītējus veicamos pasākumus minēja pārnozaru rīcības komandas izveidošanu. Šī “kaujas” komanda, kurā būtu labākie speciālisti no ministrijām, drīz varētu doties “desantā” jeb divu nedēļu ilgā misijā uz Latgali, lai iepazītos ar situāciju uz vietas un sniegtu priekšlikumus tālākajām darbībām. Jau tuvākajā laikā katrā novadā iecerēts nodrošināt uzņēmējdarbības konsultantus, kas palīdzētu gan uzņēmumu izveidot, gan pārvarēt sākuma grūtības.
Savukārt Izglītības un zinātnes ministrija kopā ar Labklājības ministriju sagatavos jaunu pieeju bezdarbnieku izglītības iespējām, jo patlaban tiem tiekot mācīts ne gluži tas, ko vajadzētu, norādīja Sprūdžs. Tāpat kā viens no drīzumā realizējamajiem pasākumiem būšot esošo investīciju instrumentu inventarizācija un efektīvāka līdzekļu novirzīšana.
Sprūdžs norādīja, ka ieceres Latgales reģiona attīstībai ir kā pilotprojekts, kuru veiksmes gadījumā varētu realizēt visā Latvijā. Šajā projektā paredzēti četri investīciju virzieni – cilvēkkapitāla attīstība, uzņēmējdarbības attīstība, nepieciešamās infrastruktūras attīstība, kā arī administratīvo šķēršļu mazināšana.
Kā citus veicamos pasākumus Sprūdžs nosauca iecerēto nodokļu reformu, kas palielinātu pašvaldību interesi uzņēmējdarbības veicināšanai, asistentus birokrātisko lietu kārtošanai, vienas pieturas aģentūru un e-pakalpojumus, kā arī pašvaldību iesaistīšanu sadarbībā ar iecerēto Reģiona attīstības aģentūru.
Ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts norādīja – nevarot piekrist apgalvojumam, ka Latgale nav saņēmusi naudu, bet esot jautājums, vai līdzšinējās investīcijas radījušas nepieciešamo izaugsmi. Ministrs uzsvēra, ka šīs izaugsmes nav bijis, tāpēc investīciju politika būtu jāmaina. “Atdeves nebūs, ja būs vairāk naudas. Jādomā, kā to pareizi iztērēt,” viņš piebilda. Ministrs norādīja, ka liela daļa Latgalei atvēlēto līdzekļu ir ieguldīta lietās, kas nepelna un vēl pie tam jāuztur. Savukārt pareizi ieguldījumi dotu izaugsmi.
