Mobilā versija
+5.9°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
4. februāris, 2015
Drukāt

Sprūdžs pārsūdzēs lēmumu par 4243 eiro, kas viņam jāmaksā Lembergam (2)

Foto: LETAFoto: LETA

Edmunds Sprūdžs.

Bijušais Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs pārsūdzēs Rīgas apgabaltiesas spriedumu, ar kuru viņam jāmaksā 4243 eiro Ventspils mēram Aivaram Lembergam, aģentūrai BNS trešdien pastāstīja Sprūdžs.

Viņš norādīja – tā kā pirmā instances tiesa pilnībā noraidīja Lemberga prasību pret viņu par goda un cieņu aizskarošu ziņu atsaukšanu, atvainošanos un morālā kaitējuma piedziņu, tad, zināmā mērā, Rīgas apgabaltiesas spriedums ir neizprotams un, protams, tiks pārsūdzēts.

“Savu viedokli neesmu mainījs un līdzīgā situācijā arī šodien teiktu to pašu – to, ko tāpat zina un saprot teju katrs Latvijas iedzīvotājs. Sīkāk komentēt lēmumu, vismaz kamēr nav pieejams pilns tiesas spriedums, nevēlos,” piebilda Sprūdžs.

Savukārt Sprūdža advokāts Sandis Petrovičs aģentūrai BNS pastāstīja, ka pēc iepazīšanās ar pilnu tiesas spriedumu kopīgi ar Sprūdžu tiks pieņems lēmums, vai iesniegt kasācijas sūdzību.

Jau vēstīts, ka Lembergs prasīja morālā kaitējuma piedziņu 14,2 tūkstošu eiro (10 tūkstošu latu) apmērā. Tiesa Lemberga prasību apmierināja daļēji, nospriežot piedzīt no Sprūdža par labu Lembergam atlīdzību par nodarīto kaitējumu 2000 eiro apmērā un tiesāšanās izdevumus 2243 eiro apmērā.

Tāpat tiesa atzina par prasītāja godu un cieņu aizskarošu sekojošu atbildētāja viedokli, kurš tika izplatīts 2012. gada 16. oktobra televīzijas kanāla LNT raidījumā “900 sekundes”: “Jums ir jāsaņem … taisnīgs sods, zaglim, tāpat kā filmā, ir jāsēž cietumā.” un “Un tieši, pateicoties tai jūsu nesodāmībai, kuru jūs pērkat par publisku nodokļu maksātāju naudu, tajā skatā par Ventspils iedzīvotāju naudu.”

Tiesa noteica Sprūdžam termiņu sprieduma labprātīgai izpildei – 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās brīža.

Pārējā prasības daļā tiesa nosprieda Lemberga prasību pret Sprūdžu noraidīt.

Pilns spriedums būs pieejams 18. februārī un to varēs pārsūdzēt Augstākās tiesas Civillietu departamentā 30 dienu laikā, iesniedzot kasācijas sūdzību Rīgas apgabaltiesā.

Tāpat jau ziņots, ka Sprūdžs neatzīst Lemberga prasību, aģentūrai BNS pastāstīja Petrovičs.

Petrovičs arī piebilda, ka likumi un tiesu prakse nosaka tiesības paust viedokli. “Viedoklis nav pakļaujams patiesības pārbaudei. Un tāpēc tiesa nevar atzīt to par nepatiesu un nedrīkst uzlikt par pienākumu kādam to atsaukt”.

Rīgas apgabaltiesa 21. janvārī apelācijas kārtībā pēc būtības pabeidza skatīt Lemberga sūdzību, aģentūra BNS uzzināja tiesā.

Lemberga prasību tiesā uzturēja zvērināta advokāte Gunta Kuzmane. Atbildētāju – Sprūdžu pārstāvēja Petrovičs. Savukārt Latvijas Neatkarīgo televīziju (LNT) pārstāvēja Ieva Andersone.

Kuzmane tiesas sēdē atzīmēja, ka, lai arī persona ir politiķis, tomēr ir noteiktas robežas, kuras nedrīkst pārkāpt.

Tāpat viņa norādīja, ka atbildētājs, piemēram, nosaucot prasītāju par zagli, kuram ir jāsēž cietumā, pārkāpis vienu no cilvēktiesību pamatprincipiem, proti, nevainīguma prezumpciju. Šobrīd nav neviena likumīgā spēkā esoša tiesas sprieduma, ar kuru prasītājs būtu atzīts par vainīgu zādzības vai kāda cita noziedzīga nodarījuma izdarīšanā. Tādējādi atbildētāja izteikums ir nepatiesa, godu un cieņu aizskaroša ziņa.

Savukārt Andersone pievienojās atbildētāja nostājai, ka prasība un apelācijas sūdzība ir noraidāma.

Viņa piebilda, ka prasītājs un atbildētājs tika uzaicināti uz 2012. gada 16. oktobra LNT raidījumā “900 sekundes” diskusiju sakarā ar atbildētāja pieprasījumu prasītājam sniegt paskaidrojumus saistībā ar saņemto informāciju no Ģenerālprokuratūras. Proti, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā bija saņemta Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūras 2012. gada 3. augusta vēstule, kurā norādīts, ka prasītājs kā Ventspils pilsētas pašvaldības domes priekšsēdētājs laika posmā no 1998. gada 26. janvāra līdz 2006. gada 20. februārim bija piedalījies 137 lēmumu pieņemšanā attiecībā uz vairāk kā 20 komersantiem. Publiskās diskusijas mērķis bija sniegt sabiedrībai ieskatu aktuālajā politiskajā notikumā, proti, par iespējamo prasītāja atstādināšanu no amata un par konfliktu starp prasītāju kā Ventspils domes priekšsēdētāju un atbildētāju kā vides un reģionālās attīstības ministru.

Tiesas debatēm noslēdzoties Andersone piebilda: “Atbildētājs būtībā ir paudis tikai savu morālo nosodījumu par to informāciju, kas ir bijusi viņa rīcībā, tādējādi, es domāju, ka viņš ir vienkārši īstenojis savas Satversmes 100. pantā paredzētās tiesības uz vārda brīvību”.

Aģentūrai BNS Kuzmane paskaidroja, ka Jūrmalas pilsētas tiesa pērnā gada 29. maijā noraidījusi Lemberga prasību pret Sprūdžu par goda un cieņu aizskarošu ziņu atsaukšanu, atvainošanos un morālā kaitējuma piedziņu 14,2 tūkstošu eiro (desmit tūkstošu latu) apmērā.

Prasības pieteikumā prasītājs bija norādījis, ka 2012. gada 16. oktobra LNT raidījumā “900 sekundes”, kurā bez raidījuma vadītājiem piedalījās vides un reģionālās attīstības ministrs Sprūdžs un Ventspils domes priekšsēdētājs Lembergs, notika diskusija, kuras laikā, sniedzot atbildes uz raidījuma vadītāju uzdotajiem jautājumiem, Sprūdžs izteicās par Lembergu, paužot ziņas un apvainojumus, kas prasītāja ieskatā atzīstamas par nepatiesām, godu un cieņu aizskarošām.

2013. gada 23. septembrī tiesā saņemti Sprūdža rakstveida paskaidrojumi, kuros atbildētājs prasību neatzina un lūdza to noraidīt. Sprūdžs uzskatīja, ka televīzijas raidījumā paudis viedokli par prasītāja kā Ventspils domes priekšsēdētāja rīcību, kas nav pakļaujams patiesības pārbaudei.

Pirmās instances tiesa pārbaudījusi raidījumā “900 sekundes” izskanējušās diskusijas ierakstu un izvērtējusi prasītāja apstrīdētās frāzes, secināja, ka tās nav vērtējamas kā ziņas, bet gan ir vērtējamas kā viedoklis, jo atspoguļo atbildētāja subjektīvu vērtējumu par Ventspils pilsētas domes priekšsēdētāja darbību.

Šādu secinājumu tiesa izdarīja, novērtējot gan izteikumu vārdisko saturu, gan formu, gan vērtējot kopējo kontekstu, kādā tie sižetā pausti. Turklāt lietā apstrīdētie izteikumi attiecībā uz prasītāju ir izdarīti kā par politiķi, nevis par privātpersonu. Tāpēc jāņem vērā, ka attiecībā uz politiķiem ir pieļaujamas plašākas kritikas robežas. Daudzkārt plašākas kritikas robežas ir pieļaujamas tieši politiskās debates laikā, kur politiķu savstarpēja polemika un kritika tiek uzskatīta par politiskās debates neatņemamu sastāvdaļu.

Tomēr tiesa norādīja, ka Sprūdža runa bija asa un kritižejoša, taču valodas izteiksmes līdzekļu lietošana publiskā diskusijā nav atzīstama par rupjību vai nesamērīgi aizskarošu izteiksmes formu. Izvērtējot apstrīdētās frāzes, tiesa nekonstatē, ka prasītājs būtu apvainots kāda konkrēta noziedzīga nodarījuma izdarīšanā. Tāpat tiesa atzina, ka atsevišķas frāzes prasītājs ir uztvēris burtiski, līdz ar ko to jēgu iztulkojis kļūdaini.

Lemberga advokāte arī atzīmēja, ka 2014. gada 8. decembrī Administratīvā apgabaltiesa izbeidza apelācijas tiesvedību pamatojoties uz VARAM iesniguma pamata, tādējādi stājās spēkā Administratīvās rajona tiesas Liepājas tiesu nama 2013. gada 29. maija spriedums, ar kuru tika apmierināts Lemberga pieteikums par 2012. gada 22. oktobra rīkojums Nr.343 par Lemberga atstādināšanu no amata.

Pievienot komentāru

Komentāri (2)

  1. Bet vai patiešām zaglim nav jāsēž cietumā ???!! …nesaprotami …Vai Latvija jau zagļu “paradīze”? Tad nodokļus vairāk nemaksājam !

  2. Šitai procesā pilnībā atbalstu Sprūdžu! Hūte, manā skatījumā, bija, ir un paliks valsts naudas izzadzējs…

Draugiem Facebook Twitter Google+