Sprūdžs: pēdējos gados Latvija daudz paveikusi Baltijas jūras aizsardzībā 0
Pēdējo gadu laikā Latvija ir daudz paveikusi Baltijas jūras vides aizsardzībā, īpaši eitrofikācijas samazināšanai, norāda vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs (RP), tā komentējot arī viņam iesniegto starptautisko petīciju ar prasību uzņemties atbildību par Baltijas jūras vides problēmām.
“Jau pirms trijiem gadiem pieņemts normatīvais regulējums par fosfātu ierobežošanu veļas pulveros, ostās ir sakārtota atkritumu pieņemšanas sistēma un turpinās darbs pie notekūdeņu pieņemšanas pilnveidošanas. Pēdējos gados ne tikai piejūras reģionos, bet arī visā Latvijā īstenoti vairāki ūdenssaimniecības sakārtošanas projekti, kuru ietvaros būvētas jaunas un atjaunotas vecās notekūdeņu attīrīšanas iekārtas. Tāpat NATURA2000 ietvaros izveidotas septiņas jūras aizsargājamās teritorijas,” padarīto paziņojumā medijiem uzskaita Sprūdžs.
Viņaprāt, ir saprotama vides nevalstisko organizāciju iniciatīva, pieprasot Latvijai uzņemties rūpes par Baltijas jūras vides problēmām un to risināšanu. “Tomēr uzskatu, ka atbildība par Baltijas jūras vides stāvokli un Baltijas jūras rīcības plāna mērķu sasniegšanu jāuzņemas arī pārrobežu piesārņojumu izraisošajām citām valstīm Baltijas jūras sateces baseinā un nozarēm, piemēram, kuģniecībai,” atzīmē Sprūdžs.
Vienlaikus ministrs akcentē, ka vides jomā izpratne par nepieciešamajām darbībām pēdējos gados ir strauji mainījusies. Iniciatīvas, kas vēl pirms dažiem gadiem šķita ambiciozas, tagad ir pašsaprotamas. “Tādēļ Latvija atbalsta ambiciozu rīcību, tomēr, lai sasniegtu izvirzītos mērķus, šāda rīcība jāīsteno visām valstīm,” piebilst ministrs.
Lai diskutētu par nepieciešamo rīcību Baltijas jūras vides stāvokļa uzlabošanai, ministrs šodien piedalās HELCOM ministru līmeņa sanāksmē Kopenhāgenā, Dānijā. Tajā plānots pieņemt deklarāciju “Turpmāka rīcība Baltijas jūras rīcības plāna ieviešanai – panākot labu vides stāvokli veselīgai Baltijas jūrai”.
Lai saglabātu Baltijas jūras ekosistēmu un nodrošinātu jūras vides stāvokļa uzlabošanos, jāveicina investīcijas tīrajās tehnoloģijās un vēl vairāk jāstiprina vides aspektu integrācija attiecīgo nozaru politikā, tostarp turpinot iestrādes HELCOM ietvaros, uzskata ministrs.
Arī ilgtspējīga lauksaimniecības prakse, tostarp sabalansēta mēslojuma lietošana, atbilstošas mēslu krātuves, buferjoslas, vienlaikus ņemot vērā augšņu un agroklimatiskos apstākļus, ir izšķirošs priekšnoteikums laba vides stāvokļa panākšanai, piebilst Sprūdžs.
Jau ziņots, ka Pasaules Dabas fonda ziņojumā norādīts – visas valstis, bet jo īpaši Krievija, Lietuva un Latvija, būtiski atpaliek no plānotā un nav turējušas visus savus solījumus Baltijas jūras situācijas uzlabošanai.
Šonedēļ Sprūdžam iesniegta 25 000 personu parakstīta starptautiska petīcija ar prasību uzņemties atbildību par Baltijas jūras vides problēmām. Petīciju parakstījuši cilvēki no deviņām Baltijas jūras reģiona valstīm.
