Sprūdžs rosina samazināt novadu skaitu 0
Pēc administratīvi teritoriālās reformas Latvija ir kā salāpīts lupatdeķis, uzskata pašvaldību lietu ministrs Edmunds Sprūdžs (Reformu partija). Ministrs aicina sākt diskusiju par novadu skaita būtisku samazināšanu ‒ iespējams, līdz 21 novadam un deviņām pilsētām. Sprūdžs uzskata, ka izmaiņas būtu veicamas līdz 2020.gadam.
“Pirms administratīvi teritoriālās reformas Latvijas administratīvā karte bija ļoti raiba ‒ apmēram 500 pašvaldību ir daudz. Tomēr jāatzīst, ka tā bija daudz vienmērīgāk sadalīta. Patlaban mēs visi kopā skatāmies nevis uz skaistu un rakstainu segu, bet tādu salāpītu lupatdeķi. Es apzināti lietoju šo vārdu, lai mēs skatītos patiesībai acīs, nebaidītos to atzīt,” par ministra teikto aģentūru BNS informēja viņa preses sekretāre Maija Pētermane. Piektdien ministrijā notika diskusija, kurā vērtēja administratīvi teritoriālo reformu.
Jau iepriekš Sprūdžs ir paudis, ka reforma cerēto nav nesusi. Latvijā reforma tika pabeigta 2009.gadā, un tās ieviešana nebija viegla. Pašlaik Latvijā ir deviņas republikas pilsētas un 110 novadi.
Sprūdžs uzskata, ka līdz 2020.gadam jāizveido izsvērts, brīvprātīgs un loģisks administratīvo teritoriju sadalījums. Lai sāktu diskusiju, ministrija nākusi klajā ar piedāvājumu novadu skaitu samazināt līdz 21. Mērķis nākotnē būtu ekonomiski patstāvīgi novadi, spējīgi saviem iedzīvotājiem nodrošināt dzīvei un darbam labvēlīgu, kvalitatīvu vidi un infrastruktūru.
“Administratīvi teritoriālās reformas izvērtējuma secinājumi skaidri parāda, ka spēcīgu reģionu un lauku attīstības stratēģijas īstenošanai mums ir jāstiprina Latvijas administratīvi teritoriālās vienības. Tām ir jābūt spēcīgākām, viengabalainākām un ietekmīgākām,” sacīja ministrs.
Administratīvi teritoriālā reforma tika sākta 2009.gadā, lai uzlabotu pašvaldību funkcionēšanu. Tās dēļ ir izveidoti 109 novadi un deviņas republikas pilsētas. Reforma gan laiku pa laikam tiek kritizēta, un uz kļūdām tās īstenošanā un nepilnībām panāktajos rezultātos norādījuši gan Saeimas deputāti, gan Valsts prezidents Andris Bērziņš.
