Kopš Baiba Rubesa ir paziņojusi, ka gan tagad, gan pēc dzelzceļa pabeigšanas to pārvaldīt vajadzētu vienai organizācijai, pēkšņi viss, ko dara “RB Rail”, ir slikti.
Kopš Baiba Rubesa ir paziņojusi, ka gan tagad, gan pēc dzelzceļa pabeigšanas to pārvaldīt vajadzētu vienai organizācijai, pēkšņi viss, ko dara “RB Rail”, ir slikti.
Foto – Timurs Subhankulovs un projekta vizualizācija

Akcionāri grib mainīt pārvaldes principus, Rubesa traucē 8

Ceturtdienas vakarā AS “RB Rail” lietuviešu akcionāri pārsteidzīgi noplūdināja informāciju ziņu aģentūrai BNS, ka “RB Rail” akcionāri izteikuši neuzticību uzņēmuma valdes priekšsēdētājai Baibai Rubesai. Pēc avotu teiktā, “visu pušu vadītāju” un uzņēmuma vadītājas viedokļi atšķiroties.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Mākslīgais intelekts nosauc 5 sieviešu un 5 vīriešu vārdus, kas nes laimi to īpašniekiem 30
Mistika: pie Ukrainas robežas atvēries milzīgs krāteris, ko dēvē par “portālu uz pazemes pasauli” 63
Veselam
Zinātnieki atklājuši iemeslu, kas varētu izskaidrot gados jaunu cilvēku biežo saslimstību ar vēzi
Lasīt citas ziņas

“Šis jautājums tika diskutēts akcionāru sapulcē, un tika nolemts izteikt neuzticību valdes priekšsēdētājai,” BNS pavēstīja Karolis Sankovskis, uzraudzības padomes priekšsēdētāja vietnieks un projekta īstenotāja uzņēmuma “Rail Baltica Statyba” valdes priekšsēdētājs. Vēlāk noskaidrojās, ka to rosinājuši divi akcionāri – Lietuvas un Igaunijas, bet Latvija atturējusies. Taču atlaist Baibu Rubesu var tikai uzraudzības padome un tikai tad, ja par šādu soli izšķiras visi trīs. Šis jautājums tajā pašā vakarā sekojošajā uzraudzības padomes sēdē nemaz netika skatīts. Pavisam vienkārši: tas nebija laikus iekļauts darbakārtībā.

Latvijas puse palikusi diplomātiskās nezinīša pozīcijās. “Pagaidām Baltijas valstu kopuzņēmuma “RB Rail” padomei trūkst pilnas informācijas, kādi bija divu “RB Rail” akcionāru motīvi, balsojot par uzņēmuma valdes priekšsēdētājas Baibas Rubesas atstādināšanu,” sacīja “RB Rail” padomes priekšsēdētājas vietnieks, VAS “Latvijas dzelzceļš” valdes priekšsēdētājs Edvīns Bērziņš. Tie paši akcionāru pārstāvji padomē vien sēž un iemesli ir iepriekš zināmie. Lai cik pēkšņs bija izvēlētais brīdis, tomēr kopš oktobra beigām parādījās šāda soļa pazīmes.

CITI ŠOBRĪD LASA

Vispirms ar neloģisku uzbrukumu izcēlās Lietuvas satiksmes ministrs Roks Masjulis – ar paziņojumu, ka “Rail Baltica” infrastruktūrai Lietuvā jāpieder valstij. Tas jau līgumos nostiprināts, ka pieder valstij. Patiesībā uztraukums ir par to, kurš vairāk pārvaldīs šo infrastruktūru.

“Esmu sapratusi, ka atslēgas jautājums vienmēr būs – kādā veidā notiks pārrobežu projekta pārvaldība. Es uzskatu, ka pārsvarā visam ir jānotiek vienā organizācijā, lai varētu laikā risināt visus jautājumus pēc iespējas efektīvāk. Tas nozīmē – arī ekonomiski efektīvāk,” Baiba Rubesa norādīja intervijā “LA” 23. novembrī. Kopš viņa ir paziņojusi, ka gan tagad, gan pēc dzelzceļa pabeigšanas to pārvaldīt vajadzētu vienam, pēkšņi viss, ko dara “RB Rail”, ir slikti.

“Kā AS “RB Rail” izpilddirektore un valdes priekšsēdētāja līdz šim brīdim saskaros ar nemitīgu pretestību no dažiem AS “RB Rail” padomes locekļiem un “Rail Baltica” globālā projekta labuma guvējiem, pretdarbojoties pamata mērķim – nodrošināt caurspīdīgu un efektīvu projekta īstenošanu, balstoties uz projekta noteiktajām korporatīvajām vērtībām,” savā paziņojumā piektdien pauž Rubesa.

Domstarpības ir neizbēgamas

Visupirms katrai valstij ir savas intereses, kuras saskaņot brīžiem ir neiespējami. Kā lai piekrīt atzara būvēšanai uz Viļņu, ja trases novietojums un finansējums ir apstiprināti, un kā lai vēl diskutē par šīs trases alternatīvām, kā to 23. janvārī ierosināja “Lietuvos geležinkeliai” “Rail Baltica” koordinēšanas nodaļas direktors Arenijus Jackus? Lietuvieši rosina jaunu atzaru, bet nedomā, kā nodrošināt ātr­vilciena ātrumu 240 km stundā agrāk uzbūvētajā posmā no Kauņas līdz Polijas robežai.

Otrkārt, pašā struktūrā ielikts konflikts: komandēt savu priekšnieku. Valdes priekšsēdētājai ir pienākums izstrādāt vadlīnijas padomes priekšsēdētājai Rīai Sillavei, kas vienlaikus ir projekta īstenotāja Igaunijā – “Rail Baltic Estonia OU” valdes priekšsēdētāja. Protams, ka viņa nav ar visu apmierināta. Akcionārs ir “Lietuvos geležinkeliai”, bet projektu īsteno tā meitasuzņēmums “Rail Baltica Statyba”. Vienīgi Latvijā tas ir puslīdz godīgi nošķirts – SIA “Eiropas dzelzceļa līnijas” īpašnieks ir Satiksmes ministrija, bet padomē ir VAS “Latvijas dzelzceļš” vadība.

Reklāma
Reklāma

Treškārt, Lietuvā ir atšķirīga komercsabiedrību pārvaldība. Pēc Uzņēmumu likuma uzraudzības padomes lemj pat sīkākos operacionālos jautājumus un valdi var vispār neizveidot. Lietuvā uzņēmumu vada menedžeri (direktori), Latvijā – valde. Ar to var izskaidrot lietuviešu sīkumaino darbību padomē. Turklāt padomes locekļi bieži tiek mainīti.

Ceturtkārt, akcionāri pārstāv 15% finansējuma, 85% dod Eiropas Savienība, kurai formāli balsstiesību nav. Bet ir teikšana, ko pauž Katerine Trautmane, Ziemeļjūras un Baltijas TEN-T projektu koordinatore. Viņa līdz šim atbalstījusi Rubesas centienus.

Par ko domstarpības?

Ne jau nekoleģialitātei un formalitāšu neievērošanai šoreiz jāpievērš lielākā uzmanība, bet gan domstarpībām, kas augušas augumā un nupat draud torpedēt itin veiksmīgi sākto 5,8 miljardu dižprojektu. Sekmīgo sākumu atzīst arī nupat ievēlētā padomes priekšsēdētāja igauniete Rīa Sillave. “Taču, kad jautājums nonāk pie uzdevumu un pienākumu sadales starp atsevišķām valstīm un projekta koordinatoru, pastāvējuši dažādi traktējumi,” šo viņa kā iemeslu akcionāru neapmierinātībai norāda aģentūrai BNS. Divas nedēļas pabijusi amatā, pārnākot no celulozes ražošanas, jau šādi secinājumi. Vai tiešām ir stīvēšanās par to, ko kurš darīs?

Rubesa nenoliedzami ieviesusi profesionālu korporatīvo pārvaldību, saprotamu pārreģionu pārvaldības mehānismu un caurskatāmu trīspakāpju iepirkumu īstenošanas shēmu. Tagad viņa iestājas par “augsti integrētas projekta ieviešanas organizācijas modeli”, ko atbalsta arī Eiropas Komisijas Transporta un mobilitātes ģenerāldirektorāts. Tas ir priekšnoteikums naudas saņemšanai.

Tas, manuprāt, ir patiesais iemesls neuzticības izteikšanai, bet iegansts ir par pāris mēnešiem iekavētās “Rail Baltica” būvprojektēšanas vadlīnijas – vienotie tehniskie standarti visas trases projektēšanā. To reāli izjūt SIA “Eiropas dzelzceļa līnijas”, kas ar šīm vadlīnijām bija spiesta papildināt iepirkuma dokumentāciju lidostas projektēšanai jau otrajā kārtā, kurai martā jānoslēdzas. Taču visskaļākie pārmetumi skan no Igaunijas un Lietuvas, kur vēl tālu līdz iepirkumu izsludināšanai. Uzsāktas pat “ierēdņu spēlītes” – tās “RB Rail” ir izstrādājusi. Lai apstiprinātu vadlīnijas, tās jāsaskaņo ar dalībvalstīm. Akcionāri tās papildina, tad pieprasa pārskaņot vēlreiz, tad atkal pieprasa divas nedēļas papildu laika, lai ar tām iepazītos. Un beigu beigās šī dalībvalsts pārmetīs, ka “RB Rail” netiek galā ar savām saistībām.

“Pēdējos divus gadus AS “RB Rail” valdes darbs tika apgrūtināts, cīnoties ar lēnā padomes lēmumu pieņemšanas procesa sekām, kas iespaidojis uzņēmuma spēju ātrāk virzīties uz priekšu projekta ieviešanā un savlaicīgi īstenot noteiktas projekta aktivitātes. Patiesībā kopuzņēmuma padome ir konstanti ierobežojusi “RB Rail” iespējas nodrošināt efektīvu darba organizāciju kā vienai projekta ieviešanas vienībai,” paziņojumā norāda, kā viņa sevi dēvē, “neērtā” izpilddirektore. Ar tik lecīgu paziņojumu Rubesa turpina izsaukt uguni uz sevi.

Kas notiks tālāk

“Šī situācija tiks lemta nākamajās uzraudzības padomes sēdēs,” sola Sankovskis, taču, visticamāk, tas darbakārtībā nemaz netiks iekļauts. Kaut par nākamās “RB Rail” padomes sēdes darba kārtību lemj padomes priekšsēdētāja Rīa Sillave, kura arī izteica neuzticību, maz ticams, ka viņa izšķirsies par šādu “Rail Baltica” projektu paralizējošu soli, kad zināms, ka bez Latvijas pievienošanās balsojumā izmaiņas nenotiks. Pastāv reāls risks izgāzt projektu, līdzīgi kā Latvijā trīsreiz par ES naudu pirkti elektrovilcieni.

Pragmatisku pieeju demonstrē Andris Linužs, “Eiropas dzelzceļa līnijas” (“Rail Baltica” projekta īstenotājs Latvijā) valdes loceklis: “Padomei būs jāizvērtē līdz šim sasniegtā projekta attīstība, jo galvenais nav “RB Rail” valdes priekšsēdētājas maiņa, bet gan efektīva projekta pārvaldība un koordinācija.”

Dažu vadlīniju izstrādē ir pāris mēnešu kavēšanās, bet vadības maiņa “RB Rail” ne tikai vēl vairāk aizkavētu darbus, bet nojauktu vienīgo formātu triju valstu dažādo interešu līdzsvarošanai un projekta kopīgai virzībai. Oktobrī beidzas Baibas Rubesas pilnvaru termiņš, un jau tagad var redzēt ambīcijas uz šo amatu. Tāpēc šo var uzskatīt par ģenerālmēģinājumu ne tikai mainīt latviešu vadību šajā projektā, bet demontēt līdzšinējo redzējumu par infrastruktūras pārvaldību nākotnē. Par infrastruktūras pārvaldīšanas modeli tiek veikts pētījums un, balstoties uz tā rezultātiem, nākamā gada nogalē visiem akcionāriem būs par šo jautājumu jāvienojas. Tas droši vien būs jāprezentē citam valdes priekšsēdētājam. Bet līdz tam projekta ātrvilcienam jāpaspēj uzņemt tādu ātrumu, ka sprunguļi to vairs nevarēs apturēt.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.