Bauskas Valsts ģimnāzijas latviešu valodas un literatūras skolotāja Egita Atslēga
Bauskas Valsts ģimnāzijas latviešu valodas un literatūras skolotāja Egita Atslēga
Foto – Valdis Semjonovs

Spurainās klases savaldītāja
 Egita Atslēga – konkursa “Jaunais skolotājs” uzvarētāja 3

Bauskas Valsts ģimnāzijas latviešu valodas un literatūras skolotājai Egitai Atslēgai 13. jūnijs bija gan priecīga, gan arī skumja diena. Pamatskolas izlaidumu svinēja viņas audzināmā 9.a klase, kas raisīja gan prieku par to, ka noslēdzies viens svarīgs posms, gan šķiršanās smeldzi. Jauks bija arī brīdis, kad kopā ar Latvijas Izglītības fonda valdes priekšsēdētāju Ilgvaru Forandu sveicām Egitu kā konkursa “Jaunais skolotājs” uzvarētāju.

Reklāma
Reklāma
Veselam
8 veidi, kā bērnu izaudzināt par potenciālo psihoterapeita pacientu 13
Kokteilis
FOTO. Ieva Brante demonstrē lielisku veidu, kā parādīt krāpniekiem viņu īsto vietu
Jau rīt Krievijas raķetes var lidot uz jebkuru valsti. Zelenskis par iespējamiem draudiem Eiropai
Lasīt citas ziņas

Jauna un meitenīga, ar tetovējumu ‒ Egita daudz neatšķiras no saviem audzināmajiem. Konkursam par viņu vēstules rakstīja gan skolēni, gan kolēģi. Kāda skolēna mamma man stāsta: šī bijusi spuraina klase, neviens skolotājs viņus negribējis audzināt, bet Egita paveikusi brīnumus. Jaunā skolotāja panākusi gan pusaudžu sekmju, gan arī uzvedības uzlabošanos.

Kādas pedagoģiskās metodes izmantotas, lai spuras nogludinātu, neizdodas uzzināt. Egita pat neatzīst, ka bijušas kādas grūtības, ko nācies pārvarēt. “Manā audzināmajā klasē ir jauki, dzīvespriecīgi cilvēki,” viņa saka. “Starp mums nav barjeru, bet tajā pašā laikā jāapzinās, ka es esmu skolotāja, bet viņi ir skolēni.”

CITI ŠOBRĪD LASA

Vēstulē, ko saņēmām par Egitu, bija pausta sajūsma tieši par to, ka klases audzinātāja dara visu kopā ar skolēniem. Piemēram, kopā dodas piedzīvojumu trasē.

Tikmēr kolēģi pamanījuši, ka maksimālo rezultātu Egita iegūst, izmantojot smaidu un labvēlību.

Jaunība un mūsdienīgums tāpat ir liels skolotāja trumpis tieši attiecību veidošanā ar bērniem. Kāds jaunāko klašu skolēns, Egitu ieraugot, saucis: “Viņai ir tetovējums! Cik tas ir forši!”

Viena no lietām, ko Egita centusies attīstīt attiecībās ar audzināmajiem, ir godīgums. Lai nemelo, ja ko sastrādājuši, bet godīgi izstāsta, kas noticis! Jauki kopīgie brīži bijuši, kad skolēni dāvājuši rotaļu lāci vai pēdējā zvana dienā sagaidījuši jau pie mājām ar ziediem un jauku sveicienu.

Klausīja zīmēm


Mācīties par latviešu valodas un literatūras skolotāju ‒ tā bija tikai viena no prioritātēm, ko Egita atzīmēja, stājoties augstskolā. Tā kā vispirms Egita saņēma zvanu no Latvijas Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes ar ziņu, ka uzņemta latviešu valodas un literatūras skolotāju studiju programmā, topošā studente to uztvēra kā zīmi, ka jāstudē tieši šī joma. Nākamā zīme bija studijām iegūtā Vītolu stipendija, kas piešķirta ar nosacījumu, ka stipendiāts studēs latviešu valodu un kultūru.

Egitas mīlestība jau kopš bērnības ir literatūra. Tagad, ja skolēni negrib lasīt kādu literāru darbu, jo esot garlaicīgs, Egita saka: “Bet izlasi un pierādi, kāpēc tas ir garlaicīgs!” Jo bieži vien skolēns nemaz nav mēģinājis to lasīt un vadās tikai pēc stereotipiem. Izlasot grāmatu, skolēni bieži vien secina, ka nemaz jau tik garlaicīgi nav. Tradicionālie skolēnu biedi “Zaļā zeme” un “Mērnieku laiki” vairs nav skolas programmā, tā ka mūsdienu skolēni tos var arī nelasīt. Egita atzīstas, ka pati “Mērnieku laikus” izlasījusi tikai studiju laikā. Runājot par latviešu literatūras dižgaru Raini, Egita teic, ka necenšas piespiest skolēnus mīlēt Raini, un atzīst, ka mūsdienu skolēniem viņa filozofiskās idejas un valodas stilu grūti uztvert. Skolotāja spriež, ka grūtākās tēmas ir tieši latviešu valodā, kur vidusskolas klasēs jāmācās, piemēram, par valodas filozofiju, ko agrāk apguva tikai augstskolā.

Reklāma
Reklāma

Smaidiņš sacerējumā


Darbs skolā iepaticies, turklāt ikdiena te atbilst tam, kā viņa savulaik iedomājusies skolotāja darbu, sadarbību ar skolēniem un viņu vecākiem. Tajā pašā laikā Egita atzīst, ka praktiskais darbs tomēr krietni atšķiras no skolā mācītās teorijas.

“Man skolotāja darbā patīk tas, ka visu laiku ir kaut kas jauns, nekad nezini, kāda izvērsīsies darba diena. Stundu, protams, plānoju, taču nekad nezinu, kāda tā būs, jo nezinu, kādā garastāvoklī būs bērni, cik daudz būs gatavi darīt un iesaistīties,” stāsta Egita. Pagaidām viņa ir droša, ka turpinās darbu skolā, kaut arī ir dienas, kad šķiet, ka darbs par grūtu: visi skolā pārāk dusmīgi, bet alga pārāk maza. Bet tāds noskaņojums ir pārejošs. Par skolēnu disciplīnu Egita nesūdzas. Viņa atzīst: ar katru dienu vairojas prasmes tikt galā ar darbu. Skolotāja neslēpj, ka pirmajās darba dienās bijusi ļoti nobijusies. Grūtības rada tas, ka skolēni interneta un telefonsarakstē izmantoto valodu un stilu mēģina pārnest uz skolas rakstu darbiem. Piemēram, pieraduši virtuālajā vidē izmantot smaidiņu simbolu, nu tos zīmē arī sacerējumos. Egita cenšas pārliecināt bērnus, ka te tos lietot tomēr ir nevietā.

Vienā no vēstulēm, kurā Egitu pieteica konkursam, bija minēts, ka viņa cenšas skolēniem iemācīt cieņu pret latviešu valodu, rosina bērnus runāt pareizā latviešu valodā. Kādā veidā? “Dažādi, nav vienas konkrētas metodes,” atbild jaunā skolotāja. “Parādu, piemēram, skolēniem, cik daudz par cilvēku pasaka viņa runas veids. Protams, ka inteliģentāku iespaidu var radīt, runājot pareizi.” Egita nebaidās pati parunāt pusaudžu valodā, pilnā ar žargonvārdiem, lai skolēni redzētu, kā cilvēks pārvēršas tikai valodas dēļ.

Tieši Bauskas Valsts ģimnāzijā viņa nonāca, uzzinot, ka te ir darbs jaunam skolotājam. Egita ir limbažniece un, dodoties uz darba interviju ģimnāzijā, Bauskā nonāca pirmo reizi. “Nedaudz bail jau bija sākt dzīvot pilsētā, kur nevienu nepazinu, taču bailes laikam bija mazākas par vēlmi pamēģināt,” teic Egita.