LETA
LETA
Ilustratīvs attēls.

ST: absolūts aizliegums strādāt skolā sodītām personām jāatceļ 4

Satversmes tiesa (ST) secinājusi, ka absolūts aizliegums strādāt par pedagogu personai, kura tikusi sodīta par tīšu smagu vai sevišķi smagu noziegumu, neatbilst Satversmei, aģentūru LETA informēja ST.

Reklāma
Reklāma
VIDEO. Kāpēc gurķus tin plēvē? Atbilde tevi pārsteigs
NATO admirālis atklāj, vai ir pazīmes, ka Krievija tuvākajā laikā plāno iebrukt kādā no NATO valstīm
Krimināls
VIDEO. “Bēdz prom!” Kārsavā iereibusi kompānija bēg no policijas un smejas par vadītāja nonākšanu policijas rokās 55
Lasīt citas ziņas

Lai dotu iespēju likumdevējam pieņemt jaunu tiesisko regulējumu saprātīgā laika posmā, Satversmes tiesa nolēma, ka apstrīdētā norma atzīstama par spēkā neesošu no 2018.gada 1.jūnija.

Lieta bija ierosināta pēc Raivja Veinberga pieteikuma. Vīrietis kopš 1998.gada strādājot par pedagogu. Savulaik 1994.gadā viņš esot notiesāts par tīša smaga nozieguma izdarīšanu. Ņemot vērā šo faktu, izglītības iestādes, kurās viņš strādāja par pedagogu, izbeidza ar viņu darba tiesiskās attiecības. Pieteikuma iesniedzējs uzskata, ka tādējādi ir aizskartas viņam Satversmē garantētās tiesības brīvi izvēlēties nodarbošanos un darbavietu atbilstoši savām spējām un kvalifikācijai.

CITI ŠOBRĪD LASA

Izglītības likums paredz, ka par pedagogu nedrīkst strādāt persona, kas sodīta par tīšu noziedzīgu nodarījumu, izņemot gadījumu, kad pēc sodāmības dzēšanas vai noņemšanas Ministru kabineta noteikta institūcija ir izvērtējusi, vai tas nekaitē izglītojamo interesēm, un ir atļāvusi strādāt par pedagogu.

ST atzina, ka pedagogam ir būtiska loma ne tikai izglītības kvalitātes un zināšanu nodrošināšanā, bet arī izglītojamā attieksmju un vērtību veidošanā, tādēļ likumdevējs ir tiesīgs noteikt stingras prasības, kas attiecas ne tikai uz profesionālo kvalifikāciju un prasmēm un uz personību un iepriekšējo pieredzi. Ja likumdevējs ir paredzējis šādas prasības, tad tās cita starpā vērtējamas kā Satversmē noteikto pamattiesību ierobežojumi. ST atzina, ka ar apstrīdēto normu tiek ierobežotas personai Satversmē noteiktās tiesības brīvi izvēlēties nodarbošanos.

Satversmes tiesa atzina, ka iespēja izvērtēt to, vai persona, kura sodīta par tīšu smagu vai sevišķi smagu noziegumu, drīkst strādāt par pedagogu, ļautu pamattiesību ierobežojuma leģitīmos mērķus – citu cilvēku tiesību, sabiedrības tikumības un labklājības aizsardzība – sasniegt tādā pašā kvalitātē, kādā tie tiek sasniegti tagad. Vienlaikus tad tiktu mazāk ierobežotas par tīšiem smagiem vai sevišķi smagiem noziegumiem sodīto personu pamattiesības, jo atsevišķos gadījumos, kad Izglītības kvalitātes valsts dienests secinātu, ka tas nekaitēs izglītojamo interesēm, tās drīkstētu strādāt par pedagogu. ST arī uzsvēra, ka iespēja individuāli izvērtēt, vai persona, kura sodīta par tīšu smagu vai sevišķi smagu noziegumu, drīkst strādāt par pedagogu, tai nebūt negarantē tiesības uz konkrēto nodarbošanos.

Saskaņā ar Krimināllikumu smagi noziegumi vai sevišķi smagi noziegumi, piemēram, ir daļa nodarījumu pret personas veselību, nonāvēšana, noziedzīgi nodarījumi pret tikumību un dzimumneaizskaramību. Arī atsevišķi korupcijas nodarījumi skaitās smagi noziegumi.