Mobilā versija
Brīdinājums -2.5°C
Voldemārs, Valdemārs, Valdis
Svētdiena, 11. decembris, 2016
3. jūnijs, 2013
Drukāt

ST atsakās ierosināt lietu pēc Čalovska sūdzībām attiecībā uz izdošanu ASV

LETALETA

Satversmes tiesa (ST) ir atteikusies ierosināt lietu pēc smagos kibernoziegumos apsūdzētā Imantas iedzīvotāja Denisa Čalovska konstitucionālajām sūdzībām, aģentūru LETA informēja ST priekšsēdētāja palīdze Līna Kovalevska.

Čalovskis bija apstrīdējis vairāku tādu normu konstitucionalitāti, kas regulē personas izdošanu ārvalstīm. Kā ziņots, iepriekš ST rosināja valdību atlikt lēmuma pieņemšanu jautājumā par viņa izdošanu ASV.

Kā ziņots, aprīļa sākumā Čalovskis ST apstrīdēja normu, kas pieļauj viņa iespējamo izdošanu ASV, atbilstību Satversmei. Čalovskis iesniedza konstitucionālo sūdzību par Latvijas valdības un ASV valdības 2005.gada 7.decembra līguma par izdošanu un likuma “Par Latvijas Republikas valdības un Amerikas Savienoto Valstu valdības līgumu par izdošanu” neatbilstību Satversmes 92. un 98.pantam un Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 4.protokola 3.panta pirmajai daļai.

ST secināja, ka sūdzībās izteiktiem prasījumiem nav sniegts pietiekams juridiskais pamatojums. Piemēram, sūdzības iesniedzējs nav pamatojis, kāpēc likumdevējam būtu jāparedz visu procesuālo tiesas lēmumu pārsūdzības iespējas.

Savukārt prasījums par ASV un Latvijas līguma un tā ratifikācijas likuma neatbilstību Satversmei balstījās uz pieņēmumu, ka šie normatīvie akti nenodrošina Satversmei un Konvencijai atbilstošu cilvēktiesību aizsardzības līmeni. Proti, sūdzību iesniedzējs pauda bažas, ka viņam izdošanas procesā, kā arī iespējamā tiesvedības procesā ASV varētu netikt nodrošināts pietiekams cilvēktiesību aizsardzības standarts.

Tāpat ST norādīja, ka ASV ir ratificējušas Eiropas Padomes Konvenciju par kibernoziegumiem. Šī konvencija paredz, ka valstij ir pienākums kriminālizmeklēšanā vai tiesvedībā nodrošināt personām tādas cilvēktiesību aizsardzības procesuālās garantijas, kas nav mazākas par Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijā paredzētajām.

Tātad arī tādā gadījumā, ja pieteikumu iesniedzējs tiks izdots kriminālizmeklēšanai vai tiesāšanai ASV, viņa pamattiesību aizsardzības garantijas nevar atšķirties no tām, ko ir uzņēmušās nodrošināt Eiropas Padomes dalībvalstis. Pienākums izdošanas procesā nodrošināt personai cilvēktiesību aizsardzības garantijas ir nostiprināts arī Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECT) praksē. Taču ECT ir arī atzinusi, ka ne visos gadījumos iespējamība, ka personai var tikt piemērots bargs sods, piemēram, ilgstošs ieslodzījums, ir pietiekams pamats lēmumam par atteikšanos izdot personu ASV.

ST arī secināja, ka sūdzības iesniedzējs, pamatojot izdošanas nepieļaujamību, atsaucas uz Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 4. protokola 3.panta pirmo daļu. Taču šī norma nevis aizliedz valstīm izdot savus pilsoņus, bet gan paredz izraidīšanas aizliegumu.

ST norādīja, ka Satversmes 98.pants neliedz izdot Latvijas pilsoni ārvalstij, ja vien izdošana ir paredzēta starptautiskajā līgumā un ar izdošanu netiek pārkāptas Satversmē noteiktās cilvēka pamattiesības. Pienākums nodrošināt personas pamattiesību aizsardzību izdošanas procesā ir lēmuma pieņēmējai, tas ir, vispārējās jurisdikcijas tiesai. Lēmumu šajā procesā ir pieņēmusi AT Senāta Krimināllietu tiesu palāta, savukārt ST nav paredzētas tiesības vērtēt vispārējās jurisdikcijas tiesas nolēmuma tiesiskumu.

Galīgo lēmumu par sūdzību iesniedzēja iespējamo izdošanu ASV pieņems valdība, kurai arī ir pienākums ievērot cilvēktiesību aizsardzības garantijas, skaidroja ST.

Kā ziņots, tāpat sūdzība tika iesniegta par Kriminālprocesa likuma 701.panta otrās daļas neatbilstību Satversmes 94., 92. un 91.pantam. Bez tam pieteikums ST tika iesniegts par Kriminālprocesa likuma 707.panta otrās daļas neatbilstību Satversmes 98. un 92.pantam. Kriminālprocesa likuma 701.panta otrā daļa, kas sūdzībā tiek apstrīdēta, nosaka, ka tiesnesis, uzklausījis prokuroru, izdodamo personu un advokātu, ja viņš piedalās, pieņem motivētu lēmumu, kas nav pārsūdzams. Tikmēr Kriminālprocesa likuma 707.panta otrā daļā ir noteikts, ka tiesas lēmums nav pārsūdzams.

Satversmes 92.pants nosaka, ka ikviens var aizstāvēt savas tiesības un likumiskās intereses taisnīgā tiesā un ikviens uzskatāms par nevainīgu, iekams viņa vaina nav atzīta saskaņā ar likumu. Nepamatota tiesību aizskāruma gadījumā ikvienam ir tiesības uz atbilstīgu atlīdzinājumu. Ikvienam ir tiesības uz advokāta palīdzību. Savukārt Satversmes 91.pantā ir norādīts, ka visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā un cilvēka tiesības tiek īstenotas bez jebkādas diskriminācijas. 94.pantā ir sacīts, ka ikvienam ir tiesības uz brīvību un personas neaizskaramību un nevienam nedrīkst atņemt vai ierobežot brīvību citādi kā tikai saskaņā ar likumu.

Tikmēr Satversmes 98.pants paredz, ka ikvienam ir tiesības brīvi izbraukt no Latvijas. Ikviens, kam ir Latvijas pase, ārpus Latvijas atrodas valsts aizsardzībā, un viņam ir tiesības brīvi atgriezties Latvijā. Latvijas pilsoni nevar izdot ārvalstīm, izņemot Saeimas apstiprinātajos starptautiskajos līgumos paredzētos gadījumus, ja ar izdošanu netiek pārkāptas Satversmē noteiktās cilvēka pamattiesības.

LETA jau ziņoja, ka Čalovskis par gatavošanos viņu izdot ASV vērsies ar sūdzību arī ECT. Čalovska advokāts Saulvedis Vārpiņš paskaidroja, ka saskaņā ar augstu ASV amatpersonu izteikumiem aizokeāna valstī kibernoziegumi tiek pielīdzināti terorismam. Šādos gadījumos situācijās, kad tiek apdraudēta nacionālā drošība, valsts interešu vārdā ASV pieļauj arī apsūdzēto personu psihisku un fizisku ietekmēšana, kas Eiropā un Latvijā gluži vienkārši tiktu saukta par spīdzināšanu.

Kā norādīja advokāts, konkrētajā gadījumā Čalovskis tiek apsūdzēts par piedalīšanos ļoti plaša datorvīrusa radīšanā, kas dod reālu pamatu bažām, ka ASV tiesībsargājošās iestādes viņu varētu pakļaut spīdzināšanai, lai iegūtu informāciju par iespējamajiem līdzdalībniekiem.

Kā ziņots, 31.janvārī Latvijas AT atstāja negrozītu prokurora Mārča Viļuma lēmumu, ar kuru viņš bija atzinis par pieļaujamu Čalovska izdošanu ASV. Galīgais lēmums par 1985.gadā dzimušā Latvijas pilsoņa izdošanu tuvākajā laikā būtu jāpieņem valdībai.

ASV federālie prokurori Čalovskim, kurš esot pazīstams arī ar iesauku “Miami”, un diviem citiem iespējamiem Austrumeiropas kibernoziedzniekiem – Krievijas pilsonim un Rumānijas iedzīvotājam – cēluši apsūdzības par datorvīrusa “Gozi Virus” radīšanu un uzturēšanu. Ar šo vīrusu tika inficēts vairāk nekā miljons datoru visā pasaulē, tostarp aptuveni 40 000 datoru ASV. Vīruss nonācis pat ASV Nacionālās aeronautikas un kosmosa pārvaldes (NASA) datoros.

Ja Latvija Čalovski izdos, ASV viņam var draudēt pat 67 gadu cietumsods.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+