Mobilā versija
Brīdinājums -0.9°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
15. jūlijs, 2014
Drukāt

ST neierosina lietu saistībā ar kriminālsodu par PSRS noziegumu noniecināšanu (1)

Foto: LETAFoto: LETA

Satversmes tiesa (ST) atteikusies ierosināt lietu pēc politiskās apvienības “Saskaņas centrs” (SC) Saeimas frakcijas deputātu pieteikuma ar mērķi atzīt par spēkā neesošu jaunās Krimināllikuma redakcijas normas saistībā ar kriminālsodu par PSRS vai nacistiskās Vācijas īstenotā genocīda, nozieguma pret cilvēci, nozieguma pret mieru vai kara nozieguma pret Latviju rupju noniecināšanu.

Kā informēja ST priekšsēdētāja palīdze Līna Kovalevska, lēmums pieņemts tādēļ, ka pieteikums neatbilst Satversmes tiesas likuma 18.panta pirmās daļas 4.punkta prasībām, proti, nav sniegts pieteikuma juridiskais pamatojums.

SC Saeimas frakcijas vadītāja vietnieks Valērijs Agešins sacīja, ka vispirms nepieciešams rūpīgi iepazīties ar ST vērtējumu, un sīkākus komentārus šajā jautājumā varēs sniegt tikai pēc tā. Vienlaikus Agešins uzsvēra – SC konsekventi norāda, ka šie likuma grozījumi veicina vārda brīvības ierobežošanu Latvijā, turklāt to saprotot arī liela daļa sabiedrības.

Pieteikumā SC deputāti apstrīdēja Krimināllikuma 74.1 pantā ietverto normu atbilstību Satversmes 1. un 92.pantam, Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 7.panta 1.punktam.

Jaunajā likuma panta redakcijā ir paredzēta kriminālatbildība par PSRS vai nacistiskās Vācijas veiktās Latvijas agresijas publisku noliegšanu, attaisnošanu, slavināšanu vai rupju noniecināšanu, un SC deputāti uzskata, ka “tā ir cīņa pret brīvdomību viduslaiku tradīciju garā un solis ceļā uz autoritārismu”. Tas ir pretrunā ar Satversmes 1.pantu, kurš nosaka, ka Latvija ir neatkarīga demokrātiska republika, iepriekš uzsvēra opozīcijas politiķi.

Konstitucionālajā sūdzībā bija norādīts, ka pēc 2014.gada 15.maija likuma izsludināšanas un spēkā stāšanās ir izdalīts jauns noziedzīga nodarījuma sastāvs, un ar to likumdevējs apšauba nacistiskās Vācijas agresijas pret Latviju atrašanos starp citiem starptautiskiem noziegumiem.

“Analizējot jauno normu no dažādiem viedokļiem, ir jāsecina, ka likumdevēja starptautisko krimināltiesību strīdīga interpretācija ir radījusi normu, kura ietver pretrunīgas idejas un padara ļoti problemātisku kvalitatīvu spriedumu taisīšanu uz šīs normas pamata,” norāda deputāts Valērijs Agešins (SC). Likumdevējs neesot pamatojis, kā tieši vairāk nekā 20 gadus pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas valsti apdraud jaunajā Krimināllikuma normā norādītie izteikumi.

Cita starpā deputāti uzskata, ka jaunā Krimināllikuma norma arī ierobežo vārda brīvību, jo nenosaka, kas būtu jāsaprot ar pantā ietvertajiem vārdiem “rupja noniecināšana”. Tādējādi likuma redakcija pieļauj personas saukšanu pie kriminālatbildības arī par izteikumiem, kas, piemēram, akadēmiskā diskusijā noliegtu noziegumu pret cilvēci, pat ja izteikumu autora mērķis, noliedzot šos noziegumus, būtu iesaistīties juridiskā vai vēsturiskā diskusijā.
Prasības pieteikumu kopā parakstījuši 20 SC deputāti.

Kā ziņots, Saeima 15.maijā galīgajā lasījumā pieņēma Krimināllikuma grozījumus, cita starpā nosakot kriminālsodu par PSRS vai nacistiskās Vācijas īstenotā genocīda, nozieguma pret cilvēci, nozieguma pret mieru vai kara nozieguma pret Latviju rupju noniecināšanu.

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. … Kurs, nezombetais vai neapdraudetais, akademiskais urla — VAI ARI PARASTAIS INTELIGENTAIS CILVEKS — apskatot 1. – Baiga Gada sakroplotos LATVIESU upurus, 2. uz Sibiriju izsutitos neskatoties uz gadiem un dzimuma kartu (1949 tikai LATVIESUS ), pat gimenes ar zidainiam – 3. necilveciskas nometnes bada un sala nonavetos izsutitos – vel spetu AKADEMISKA DISKUSIJA ARGUMENTET PRET NOZIEGUMU PRET CILVECI – GENOCIDU PRET AUTOHTONO LATVIESU TAUTU UN PASTAVOSO KRIMINALATBILDIBU PAR PADARITO LEGALAI CCCP PECTECEI KRIEVIJAI UN KATRAM TAS VARAS IESTAZU VAINIGAJAM !!!!

    … KAS JUS ISTI ESAT PAR CILVEKIEM TAJA SX PARTIJA … ! KUR JUMS PRATS UN GODS, VAI KAUNA SAJUTA ?!!!

Draugiem Facebook Twitter Google+