ST nesāk lietu pēc ģenerālprokurora pieteikuma par OIK 4
Satversmes tiesa (ST) ir atteikusies ierosināt lietu pēc ģenerālprokurora Ērika Kalnemeiera pieteikuma par Obligātā iepirkuma komponentes (OIK) regulējuma neatbilstību Satversmei.
ST aģentūrai LETA apstiprināja, ka ST ir atteikusies ierosināt lietu pēc Kalnmeiera pieteikuma un norādīja, ka nevarot telefoniski atklāt tiesas motivāciju, ja, pamatojoties uz Informācijas atklātības likumu, nav saņemta “attiecīga informācijas pieprasījuma forma”.
Pats Kalnmeiers šodien Latvijas Radio pastāstīja, ka pirmdien saņēmis ST lēmumu par atteikšanos ierosināt lietu. “Tiesa uzskata, ka nav pietiekams juridisks pamatojums, kāpēc normas neatbilst,” norādīja Kalnmeiers.
Kalnmeiers savas domas nav mainījis un joprojām uzskata, ka OIK netaisnīga sistēma. ST lēmums gan nenozīmējot, ka prokuratūra “iemetīs plinti krūmos”. “Vērtēsim iespēju, vai varam ko papildus izlobīt un darīt,” piebilda ģenerālprokurors.
Jau ziņots, ka Kalnmeiers aprīlī iesniedza ST pieteikumu par OIK regulējuma neatbilstību Satversmei. Prokuratūrā, atbilstoši Prokuratūras likumam, tika izvērtēta Elektroenerģijas tirgus likuma normu atbilstība Satversmei. Prokuratūra pārbaudi sāka pati pēc savas iniciatīvas. Pārbaudes rezultātā, izmantojot ST likumā noteiktās tiesības, ģenerālprokurors ST iesniedza pieteikumu Elektroenerģijas tirgus likumā noteikto pienākumu – publiskā tirgotāja izmaksas segt visiem Latvijas elektroenerģijas galalietotājiem – atzīt par neatbilstošu Satversmei.
Ģenerālprokurors tika minējis divus Satversmes pantus, proti, visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā un cilvēka tiesības tiek īstenotas bez jebkādas diskriminācijas, kā arī īpašuma tiesības var ierobežot vienīgi saskaņā ar likumu.
Tikmēr 14.martā Saeimas Pieprasījumu komisijas noraidīja deputāta Ivara Zariņa (S) un citu “Saskaņas” parlamentāriešu iesniegtos pieprasījumus ekonomikas ministram Arvilam Ašeradenam (V) saistībā ar obligātās iepirkuma komponentes (OIK) skandālu, taču komisija nosūtīja vēstuli un visus materiālus ģenerālprokuroram, lai prokuratūra varētu izvērtēt OIK skandāla jautājumu.
Jau ziņots, ka valdošās koalīcijas partijas atbalstīja ieceri par augsta līmeņa darba grupu, kurai līdz šā gada 1.augustam uzdots sagatavot OIK un subsidētās elektroenerģijas sistēmas ietekmes uz tautsaimniecību izvērtējumu, priekšlikumus OIK kā maksājuma mehānisma atcelšanai un priekšlikumus esošo atbalsta saņēmēju darbībai pēc OIK maksājumu atcelšanas.
Tāpat Ministru kabinets atbalstīja Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavoto priekšlikumu pastiprināt uzraudzību pret krāpniecību ar OIK atļaujām. Noteikumu mērķis ir veicināt valsts atbalsta, ko sedz visi elektroenerģijas gala patērētāji, efektīvāku izlietojumu, izmaksu prognozējamību, vienlaikus ieviešot stingrāku koģenerācijas staciju kontroles mehānismu un nosakot papildu darbības nosacījumus atbalsta saņemšanai.
Tāpat vēstīts, ka, pēc publiski izskanējušās informācijas par atsevišķu koģenerācijas elektrostaciju neatbilstību Ministru kabineta noteikumu prasībām, EM, paralēli normatīvās bāzes pilnveidošanai, veic auditu sēriju, lai analizētu un vērtētu visu iesaistīto iestāžu un uzņēmēju rīcību un pieņemto lēmumu leģitimitāti.
EM veic pārbaudes atjaunojamo energoresursu koģenerācijas elektrostacijās, kas sākušas darbību ar pazeminātu jaudu, tostarp stacijās, kas vēl nav noslēgušas līgumu par OIK. Līdz marta sākumam EM atcēla atļaujas pārdot elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros kopumā 21 koģenerācijas elektrostacijai. Tādējādi, pēc ministrijas aplēsēm, novērsts iespējamais OIK kopējais izmaksu pieaugums turpmākajos desmit gados par aptuveni 334,8 miljoniem eiro.
