Mobilā versija
+5.6°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
8. novembris, 2013
Drukāt

ST noraida Kravcova sūdzību: pašvaldību deputātiem jāzina latviešu valoda (11)

Foto - Timurs SubhankulovsFoto - Timurs Subhankulovs

Pašvaldības deputātiem ir jāpārvalda latviešu valoda un tas nav pretrunā ar Latvijas Satversmes normām un citu likumu prasībām, tā izskatot Nataļjas Čehovas un Valērija Kravcova prasību lūdzot izvērtēt Ministru kabineta noteikumus, kas noteic prasības attiecībā uz valsts valodas prasmes līmeni, nolēmusi Satversmes tiesa (ST), informēja tiesā.

Tiesa, skatot lietu secināja, ka Ministru kabinetam Valsts valodas likuma 6. panta piektajā daļā ir dots skaidrs un precīzs pilnvarojums noteikt personām nepieciešamo valsts valodas zināšanu un prasmju apjomu. Tātad pamattiesību ierobežojums ir noteikts uz likuma pamata un atbilst Ministru kabineta iekārtas likuma prasībām.

Apstrīdētās normas leģitīmais mērķis ir nodrošināt vietējās pārvaldes efektīvu darbību un aizsargāt demokrātisko valsts iekārtu, nostiprinot latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu Latvijā. Savukāt likumā noteikto pašvaldības funkciju pienācīga izpilde netiktu nodrošināta, ja deputāti pašvaldības domes darbā piedalītos tikai formāli, neprotot un nelietojot valsts valodu amata pienākumu veikšanai nepieciešamajā līmenī un pakāpē.

Tāpat ST secināja, ka pašvaldību domju deputātiem un citām valsts un pašvaldību iestāžu amatpersonām izvirzītās prasības par valsts valodas zināšanām Latvijā ir ilgstošas un nemainīgas valsts politikas rezultāts, kas nostiprināts Satversmē un likumos.

Vērtējot pamattiesību ierobežojuma atbilstību samērīguma principam, tiesa citastarp norādīja, ka sabiedrības interesēs ir tas, lai deputāts savus pienākumus pildītu pienācīgi un patstāvīgi, tostarp spētu sazināties ar iedzīvotājiem valsts valodā.

Pieteikuma iesniedzēji, kuri neprata un nelietoja valsts valodu C līmeņa 1. pakāpē, varēja ieņemt deputāta amatu līdz sava pilnvaru termiņa beigām. Tādējādi apstrīdētā norma neradīja būtisku kaitējumu tām personām, kuras 2009. gadā notikušajās vēlēšanās tika ievēlētas pašvaldību domēs. Savukārt pieteikuma iesniedzējiem uzlikto naudas sodu – 30 un 35 latu apmērā, kā arī noteikto prasību pēc sešiem mēnešiem piedalīties atkārtotā valsts valodas lietojuma pārbaudē, ST secināja, ka nevar uzskatīt par nesamērīgi smagām tiesiskajām sekām.

Tādējādi ST secināja, ka apstrīdētā norma atbilst Satversmes 101. pantam.

Savukārt, vērtējot prasību atbilstību Valsts valodas likuma 6. panta pirmajai daļai, kurā pieteikuma iesniedzēji pauda uzskatu, ka pašvaldības domes deputāts nav darbinieks. Tiesa norādīja, ka jēdziens “darbinieks” Latvijas tiesību sistēmā tiek lietots ne vien Darba likuma izpratnē , bet arī plašākā nozīmē. Pašvaldības domes deputāts ir nodarbinātais. Turklā, ievērojot Satversmes 107. panta regulējumu un citus normatīvos aktus, pašvaldības deputāts ir darba ņēmējs. Līdz ar to jēdzienu “darbinieks” var attiecināt arī uz tādiem amatiem un profesijām, kurās nodarbinātības tiesiskās attiecības netiek dibinātas ar darba līgumu.

Tiesa atzina, ka apstrīdētā norma noteic pienākumu prast un lietot valsts valodu C līmeņa 1. pakāpē visām personām, kas ieņem pašvaldības domes deputāta amatu.

Spriedums ir galīgs un nepārsūdzams, tas stājas spēkā tā publicēšanas dienā.

Čehova un Kravcovs, lūdza Satversmes tiesu izvērtēt Ministru kabineta noteikumus, kas noteic prasības attiecībā uz valsts valodas prasmes līmeni, paredzot, ka pašvaldības domes deputāta latviešu valodas prasmei jābūt C līmeņa pirmajā pakāpē.

Sūdzības iesniedzēji tiesai norādīja, ka apstrīdētā norma stājās spēkā triju mēnešu laikā pēc pašvaldību vēlēšanām un izvirzot prasības, kādas nav bijušas izvirzītas deputātu kandidātiem. Šīs prasības, piemēram, neattiecas uz tiem, kas ir pabeiguši mācību iestādes ar latviešu mācībvalodu. Tādējādi apstrīdētā norma pārkāpj vienlīdzības principu un ierobežo Satversmē garantētās ikviena Latvijas pilsoņa tiesības likumā paredzētajā veidā piedalīties valsts un pašvaldību darbībā.

Čehova un Kravcovs uzskata, ka valdība izdevusi apstrīdēto normu bez likumdevēja pilnvarojuma un tā neatbilst arī Valsts valodas likumam, kas paredz prasības pašvaldību domju darbiniekiem, bet ne deputātiem.

Pievienot komentāru

Komentāri (11)

  1. Tam galvas apakšdaļa resnāka par augšdaļu (kur atrodas smadzenes). Tas nav normāli.

  2. Mums nav vajadzīgi stulbeņi,kas nespēj iemācīties pat valsts valodu.

  3. JĀSMEJAS! CIK ilgi vēl “MOCĪSIES” ap valsts valodu kā GALVENO LATVIJĀ!? TĀ JAU SEN BIJA VISIEM ŠEIT DZĪVOJOŠIEM JĀPROT!!!Tas ir viens traks numurs! Pagājuši jau 23 gadi kopš Latvijas valsts atjaunošanas un vēl peras kā vistas pa pakulām ar valodas jautājumu!? ĪSTA TRAKO MĀJA!!!

  4. katlā to dārzeni 🙂

  5. Arii shim nevar nepiekrist 🙂

  6. viena no “inteliģentākajām” sejām, ever have seen…

  7. Nelaime ir taa, ka krievi iedomaajaas, ka vinju valoda ir bagaata un veertiiga. Es taa nedomaaju. Latvieshu valoda ir ljoti logjiska, tajaa var pateikt visas nepiecieshamas lietas, arii zinaatniskas lietas. Taa arii citaa zinjaa ir veertiiga, tuva indoeiropieshu senvalodai, ko par krievu valodu nevar teikt. Taadeelj lai tikai Kravcovs maacaas runaat latviski! Krievu “kopienai” Latvijaa nav paredzama naakotne.

  8. Satversme nav jāpiemēro katram muļķim.

  9. Krievu tārps joprojām grauž Latvijas valsti

Draugiem Facebook Twitter Google+