Mobilā versija
+2.2°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
12. decembris, 2014
Drukāt

ST priekšsēdētājs tautas vēlēta prezidenta idejā saskata riskus (6)

Foto - LETA/AFPFoto - LETA/AFP

Satversmes tiesas (ST) priekšsēdētājs Aldis Laviņš tautas vēlēta prezidenta idejā saskata riskus.

Intervijā LNT raidījumā “900 sekundes” viņš piektdien pauda viedokli, ka vēl nav izsmeltas iespējas pašreizējam regulējumam, kad prezidentu ievēlē parlaments.

“Tas ir politiskās izšķiršanās jautājums. Jautājums ir par to, vai tas ko labu dos. (..) Es šeit saskatu tomēr zināmus riskus. Gribētu teikt, ka vēl nav izsmeltas visas iespējas, ko paredz pašreizējais regulējums,” sacīja Laviņš, norādot uz diskusijām, vai šobrīd Saeima Valsts prezidentu ievēlē labākajā veidā. Satversme nosaka, ka Valsts prezidentu ievēlē aizklāti balsojot ar ne mazāk kā 51 Saeimas locekļu balsu vairākumu.

“Ja būtu atklāts balsojums, jau daudzas problēmas, kas saistītas ar prezidenta ievēlēšanu, mazinātos. Tas precīzāk parādītu to, kas par ko ir balsojis, un nebūtu situācija, kas bija iepriekšējā reizē, ka žurnālisti jautāja politiķiem, par ko jūs esat balsojuši, un rezultāti neatbilda tam, kādi bija rezultāti realitātē, un te radās jautājumi, kas tad īsti ir,” viņš skaidroja.

Laviņš uzskata, ka ir jāņem vērā arī tas, cik lielā mērā sabiedrība ir integrēta, “mēs varam redzēt kādi ir vēlēšanu rezultāti un tendences, ko iezīmē katras vēlēšanas”. “Domāju, ka tas būs attiecībā uz tautas vēlēta prezidenta idejas realizāciju,” sprieda Laviņš.

Komentējot politiķu izteikumus, ka Satversmes grozījumus var pieņemt divu mēnešu laikā, Laviņš uzsvēra, ka ar Satversmes grozījumiem nevajadzētu steigties. “Attiecībā uz Satversmes grozījumiem nav jābūt steigai un šāds uzstādījums pašos pamatos nav atbalstāms,” uzsvēra ST priekšsēdētājs.

Jau ziņots, ka Saeimā ir iesniegti grozījumi Satversmē, kas paredz tautas vēlētu, ko parakstījuši visu Saeimas frakciju pārstāvji, izņemot “Vienotību”.

Pievienot komentāru

Komentāri (6)

  1. Kāpēc prezidentu nevarētu vēlēt vēlētāju – visu Latvijas deputātu kopums , pilsētu, novadu un Saeimas? Tad gan ietu garām prezidenta vēlēšanu darījumi un patiesi cienīgākais tiktu ievēlēts un arī Grigules veidīgie un Pamperi netiktu reklamēti. Tam deputātu kopumam ir lelāks atbildības līmenis nekā dažiem desmitiem…

  2. Mažoritāro vēlēšanu sistēmu! Un nekāda riska!

  3. paldies ST par veselo sapraatu

  4. Kāda starpība, vai latviяjiešu tautas dunduki ievēl Saeimu un dunduku ievēlētā dunduku Saeima tālāk ievēl dunduku prezidentu,vai uzpirktie dunduki uzreiz ievēl savu lieldunduku?

  5. Dzīve vispār sastāv no riskiem.
    Diezgan daudz taisnības par prezidenta varu valstī ir LZS, NA (VL!), Sudrabai & Co. Arī citām partijām, kas nav Vienotība.

    Bet tā kaite ir ne jau pirmoreiz. Kalvīša valdības laikā VISUS likumus ražoja MK, Saeima tikai “apštempelēja”, – zināmā mērā tā bija parodija par Ulmaņa laiku pēc 15.05.34, kad Saeima vispār tika izslēgta no spēles un likumus izdeva Ministru kabinets, parakstīja Ulmanis un attiecīgais ministrs. (Nav info, ka likumi nebūtu bijuši kvalitatīvi.)

    Ja iepriekšējos gadījumus ar K.U. un Kalvīti it kā varētu norakstīt uz personībām (tieksme pēc vienpersoniskas noteikšanas!), tad tagadējais rāda, ka patiesībā problēma ir daudz dziļāka – tā ir ieprogrammēta Satversmē un var atkārtoties atkal un atkal.

    Satversmē Saeimai (deputātiem) it kā ir visas augstākās tiesības, bet dzīvē lielākas ir MK un premjeram. Patiesībā ministru prezidents ir 1. persona, lai gan hierarhija pēc Satversmes ir citāda: prezidents – Saeimas priekšsēdētājs – premjers.

    Vai tomēr nav jāatgriežas pie Satversmes, kāda tā savulaik bija “Satversmes tēvu” uzrakstīta un pieņemta 1. lasījumā, kas paredzēja tautas vēlētu prezidentu? Toreiz partiju savstarpēju kašķu dēļ (vēl trakāk – divu deputātu personiska kašķa dēļ kādā vienā partija!) – ar dažu balsu pārākumu 2. lasījumā uzvarēja “partiju demokrātija”. Un ar to sākās nesaderības, kas turpinās vēl tagad.

    Valsts darbā ikvienam, sākot ar prezidentu un beidzot ar viszemāko ierēdni, ir jābūt ar skaidri definētām un savstarpēji samērotām 3 pozīcijām: pienākumi – tiesības – atbildībai. Līdz šim tā nav. Te ir cēlonis mūsu atpalicībai Eiropā, bet arī no Lietuvas un Igaunijas, kas kopš 20-ajiem gadiem vairākkārt grozīja un pieņēma sev jaunas konstitūcijas.

    • It kā jau loģiski. Bet vai Latviju 1940.gadā pasargāja prezidenta vienpersonisks lēmums?
      Latvieši nav lietuvieši, kas ievēlējuši un ne tikai Eiropas mērogā var lepoties ar savu prezidenti Gribauskaiti. Nebūs mums tautas vēlēta prezidenta, kas, kā nupat Ilvess, Krievijas televīzijai bez minstināšanās nosauca šo valsti par okupantu.
      Latvieša sapnis ir redzēt prezidenta krēslā Lembergu, tāpat kā agrāk Paulu. Ja jau varēja ar masīvas reklāmas palīdzību EP ievēlēt Griguli, nupat saeimā iebīdīt Sudrabu un Kaimiņu no suņu būdas, tad jāatmet visas ilūzijas par šim amatam cienīgas personas izraudzīšanu un vēl jo vairāk ievēlēšanu augstajā mamatā.

Aplamie apgalvojumi. Pēc intervijas ar Fātimu teoloģe par sievietes lomu islāmā (5)Pēc “LA” publicētās intervijas ar Līgu Fātimu Legzdiņu un “Latviešu mentalitāte sasaucas ar islāmu, prāto konvertīte Līga Fātima” lasītāji uzdeva jautājumus, vai
Draugiem Facebook Twitter Google+