Mobilā versija
-0.8°C
Meta, Sniedze
Piektdiena, 2. decembris, 2016
28. februāris, 2012
Drukāt

ST spriedums tiesnešu un prokuroru atalgojuma reformas lietā būs 28.martā

amurs_leta

Satversmes tiesa (ST) šodien nolēma trešdien, 28.martā, plkst.10 pasludināt spriedumu lietā, kurā pēc 406 tiesnešu un prokuroru pieteikuma tiek vērtēta pērn veiktā viņu atalgojuma reforma.

Lietas izskatīšanu pēc būtības ST sāka 14.februārī un vairākās tiesas sēdēs uzklausīja gan pieteicēju pārstāvja, Augstākās tiesas (AT) senatora Jāņa Neimaņa gan Saeimas interešu aizstāvja Jāņa Plepa sniegtos paskaidrojumus un argumentus, kā arī vairākas pieaicinātās personas, tostarp Saeimas priekšsēdētāju un tiesu politikas apakškomisijas vadītāju Solvitu Āboltiņu (V), ministriju un Valsts kancelejas pārstāvjus, kā arī Tieslietu padomes priekšsēdētāju un Augstākās tiesas vadītāju Ivaru Bičkoviču.

Bičkovičs šodien ST sēdē sniegtajos paskaidrojumos atzina, ka likumprojekts par tiesnešu un prokuroru iekļaušanu vienotajā atalgojuma sistēmā viņam bijis pārsteigums, tas noticis pēkšņi, turklāt iepriekš apspriesti trīs citi atalgojuma reformas varianti, kas “dīvainā veidā” vairs nav nekur tālāk parādījušies. Tieši salīdzinoši īsais laiks likumprojekta apspriešanai varētu būt bijis iemesls tam, ka Tieslietu padomei oponentus nav izdevies pārliecināt par to, ka tiesneši šajā sistēmā nav iekļaujami. Ja apspriešanas laiks būtu bijis garāks, to, iespējams, būtu izdevies panākt. Tieslietu padome savulaik nobalsojusi pret tiesnešu iekļaušanu šajā sistēmā.

Šodien ST pabeidza lietas izskatīšanu un noklausījās Neimaņa, kā arī Plepa uzstāšanos debatēs. Pleps atzina, ka “valsts ir mazliet nogurusi no šī jautājuma”, sakot, ka nogurusi ir ne tikai tiesu, bet arī likumdevēja vara, jo, piemēram, viņš, uz ST sēdēm šajā tiesnešu un prokuroru atalgojuma reformas lietā nācis kā uz otro darbu. Pleps atzīmēja, ka abām varām dienaskārtībā ir daudz valstij būtiskāki risināmi jautājumi nekā šis.

Neimanis šodien debatēs atzina, ka līdz ar reformas veikšanu aizskarts tiesnešu neatkarības princips, jo tiesneši un prokurori nostādīti situācijā, kad par viņu atalgojuma izmaiņām lemj likumdevējs, kas nav pieļaujami. Tāpat nav definēti noteikti kritēriji, kas ļautu prasīt pārskatīt atalgojumu, turklāt reformas nepieciešamība dažādu dokumentu anotācijās un praksē atšķīrusies.

 

Anotācijās tā definēta un pamatota, lai būtu ko izmantot iespējamās tiesvedībās, bet praksē tas nozīmējis 15 miljonu latu atšķirību starp tā dēvēto “veco” un reformēto tiesnešu algu sistēmu. Viņš vairākkārt norādīja, ka likumdevējs nemaz nav vēlējies īstenot ST iepriekšējos spriedumos tiesnešu algu lietās minētās atziņas, tādējādi neievērojot ST spriedumus.

Saeimas interešu aizstāvis atzina, ka tikusi veikta tiesnešu un prokuroru atalgojuma reforma, kas varbūt neesot norisinājusies labākajā komunikācijas līmenī, taču tai bijuši rezultāti, ko apliecina kaut vai tas, ka pieaudzis to juristu skaits, kas piesakās konkursos uz šīm amata vietām, tas, ka amatus mazāk pamet pēc pašu vēlēšanās un tas, ka atalgojums nav samazināts.

Viņš arī norādīja, ja tiesneši un prokurori, kas vērsušies ST, nav pierādījuši savu subjektīvo tiesību aizskārumu, bet viņu pārstāvis ST – Neimanis – runājis tikai par tiesnešu neatkarības iespējamo pārkāpumu, kas notikusi, veidot reformu. Pleps aicināja ST daļā prasījumu tiesvedību izbeigt.

Neimanis lūdza ST atzīt apstrīdētās normas atzīt par neatbilstošām Satversmei un atcelt no to pieņemšanas brīža, jo iepriekšējos spriedumos ST devusi likumdevējam pietiekami daudz laika, lai tas īstenotu spriedumos minētās atziņas un tās stātos spēkā 2011.gada 1.janvārī, tomēr Saeima to nav izdarījusi. Tā kā nav līdzekļu kā likumdevēju piespiest īstenot spriedumu, ja likumdevējs atklāti šos spriedumus neievēro, tad vienīgais veids, kā panākt pieteikuma autoru tiesības uz taisnīgu tiesu, kas izpaužas arī ST spriedumu ievērošanā, ir apstrīdēto normu atcelšanu ar to pieņemšanas brīdi.

Savukārt Pleps mudināja ST “ļoti rūpīgi vērtēt” vai apstrīdētās normas patiešām būtu atceļamas no to pieņemšanas brīža, jo šādu veidu, kā atcelt normas ar atpakaļejošu spēku, ST izmantojusi ļoti reti.

 

Pleps sacīja, ka viņš nesaskata tādus pārkāpumus tiesnešu un prokuroru atalgojuma reformas veikšanā, kuru dēļ apstrīdētās normas būtu atzīstamas par Satversmei neatbilstošām un atceļamām no to pieņemšanas.

ST šajā lietā vērtē vairākas uz tiesnešiem, zemesgrāmatu tiesnešiem un prokuroriem attiecināmas Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma normas, kā arī likuma “Par tiesu varu” normas, 2010.gada 16.decembrī pieņemtos grozījumus likumā “Par tiesu varu” un grozījumus Prokuratūras likumā. ST vērtē, vai konkrētās šo likumu normas atbilst Satversmes 1., 83. un 107.pantam.

Satversmes 1.pants noteic, ka Latvija ir neatkarīga demokrātiska republika. Saskaņā ar Satversmes 83.pantu tiesneši ir neatkarīgi un vienīgi likumam padoti. Savukārt Satversmes 107.pants arī noteic, ka katram ir tiesības saņemt veiktajam darbam atbilstošu samaksu.

Apstrīdētās normas ievieš izmaiņas tiesnešu, zemesgrāmatu tiesnešu un prokuroru atalgojuma sistēmā. Tās paredz, ka tiesneša mēnešalgas apmērs ir saistīts ar valsts tiešās pārvaldes iestādes augsti kvalificēta jurista mēnešalgas apmēru. Tāpat apstrīdētās normas paredz prēmēšanas un piemaksu iespējas, kā arī ievieš vairākas izmaiņas tiesnešu un prokuroru sociālajās garantijās.

Pieteikuma autori norāda, ka apstrīdētās normas pārkāpjot varas dalīšanas principu, tiesnešu neatkarības principu un tiesiskās drošības principu. Izmaiņas likumos esot pieņemtas sasteigti, neuzklausot un neņemot vērā tiesu varas viedokli.

Pieteikumā pausts viedoklis, ka tiesnešu un prokuroru atalgojuma apmēru nedrīkstot ietekmēt izpildvara. Tāpat tiesneša un prokurora darbs nedrīkstot būt prēmēšanas objekts, proti, šāda situācija būtiski ietekmējot tiesneša un prokurora neatkarības garantijas.

Viņi lūdz atzīt iepriekšminētās likumu normas par neatbilstošām Satversmei un spēkā neesošām no to pieņemšanas brīža.

Savukārt Saeima nepiekrīt pieteicēju viedoklim, kā arī norāda, ka pēc lietas ierosināšanas ir izdarījusi grozījumus Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā un likumā “Par tiesu varu”, ar šiem grozījumiem normas ir izslēgtas vai būtiski labotas, izslēdzot konkrētu institūciju rīcības brīvību šo jautājumu izlemšanā.

Līdz ar to lielā mērā novērstas tās identificētās situācijas, uz kurām norādījuši konstitucionālās sūdzības iesniedzēji, lūdzot atzīt šīs tiesību normas par neatbilstošām Satversmei.

Saeima lūgusi ST vērtēt iespēju izbeigt tiesvedību prasības daļā, kurā paredzēts vērtēt likuma “Par tiesu varu” 89.11 panta 9.1 daļu, kā arī daļā par vairāku Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma pantu daļu un šī likuma pārejas noteikumu 8.4 punkta atbilstību Satversmei.

Saeima norāda, ka Satversmes 83.pants neaizliedz likumdevējam grozīt tiesnešu atlīdzības sistēmu un šādu reformu var veikt, ja tai ir leģitīms mērķis, nopietni iemesli un saprātīgs pamatojums. Tāpat likumdevējs var īslaicīgi samazināt tiesnešu atalgojumu īpašos apstākļos. Saeima uzskata, ka Ministru kabinets sagatavojis un Saeima izskatījusi apstrīdētās normas, apzinoties, ka tās paredz ilgtermiņa tiesnešu atlīdzības sistēmas reformu, nevis īslaicīgu risinājumu, kas veidots krīzes periodā vai krīzes ietekmē.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+