Stabila pašvaldība – garants mieram valstī 0
Šomēnes Jelgavas pilsētas pašvaldībai pirmo reizi palīdzību lūdza cilvēki, kas bailēs par savu dzīvību un drošību pametuši Krimu. Pašvaldība viņiem sniegs atbalstu, vienlaikus gan atzīstot – naudas budžetā vairāk nekļūst, bet pienākumi palielinās. Par pašvaldības finansiālo situāciju, iespējām realizēt būtiskus infrastruktūras projektus, sarežģījumiem, kādi rodas, dažādi traktējot likumus, šoreiz saruna ar Jelgavas mēru Andri Rāviņu.
– Aizvadītajā nedēļā Jelgavas pilsētas domē ar iedzīvotājiem tikās Valsts kontroles (VK) pārstāvji, lai informētu par revīzijas rezultātiem pašvaldībā un skaidrotu, kas pārbaudēs atklājies. Kāda rīcība no pašvaldības puses sekojusi pēc Valsts kontroles paziņotā par atklātajām nepilnībām, piemēram, pašvaldības kapitālsabiedrībās?
– Ar Valsts kontroli esam vienojušies par veicamo darbu sarakstu un termiņiem, kuros šīs nepilnības jānovērš. Atzīstam, ka kapitālsabiedrību darbā jāpilnveido atsevišķas uzskaites lietas. Esam ņēmuši vērā arī VK aizrādījumu, ka mums nav domes lēmumu par kapitālsabiedrību peļņas sadali. Tāpat ir izstrādāti un apstiprināti jauni darba samaksas nolikumi. Visi ieplānotie pasākumi mums jāīsteno līdz gada beigām.
– Kādēļ vispār pašvaldībā radās šie VK dienasgaismā celtie pārkāpumi – Jelgavā nezina likumus?
– Šādas situācijas rodas tāpēc, ka pašvaldība un Valsts kontrole atsevišķus likumus traktē atšķirīgi. Gatavojot atbildes, centāmies argumentēt savu rīcību, tomēr mūsu iebildes netika ņemtas vērā. Tādēļ vēlos norādīt uz apstākli, par kuru jau bijušas diskusijas arī parlamentā – pašlaik Latvijā nav institūcijas, kurā pārsūdzēt vai apspriest VK sniegtos atzinumus un lēmumus. Valsts kontrole šobrīd uzstājās kā vienīgais taisnības paudējs.
– Par pašvaldības un valsts attiecībām – vai kas mainās situācijā, kurā valsts pašvaldībai ļauj būt patstāvīgākai lēmumu pieņemšanā un finanšu sadalē, tādējādi īstenojot arī Eiropas vietējo pašvaldību hartu?
– Šis varētu būt filozofiskas dabas pamatjautājums ministrijām, Valsts kontrolei. Eiropas vietējo pašvaldību harta pašlaik šīs lietas nošķir un aicina valstis un valdības skatīties uz pašvaldību kā publisko atvasināto institūciju, kas nozīmē – pašvaldības ar savu budžetu rīkojas patstāvīgi. ES reģionu komitejas atzinuma “Decentralizācija ES un vietējo un reģionālo pašvaldību loma Eiropas Savienības politikas veidošanā un īstenošanā” būtība nosaka, ka pašvaldībām budžets nepieciešams savu likumā noteikto funkciju veikšanai. Tāpēc, ja papildu funkcijai netiek nodrošināts papildu finansējums, pašvaldībai jālemj, kuru funkciju tā veiks, bet kuru ne. Eiropas Padomes vietējo un reģionālo pašvaldību kongresā, kur pārstāvu Latviju, nepārtraukti tiek apspriesta decentralizācijas nepieciešamība un tas, ka patstāvīgas pašvaldības ir būtisks garants valsts stabilitātei. Uzskatāms piemērs tam, kas notiek, ja pašvaldība nav stabila, bija aizvadītā gada notikumi Romā, Atēnās, kur viena radikāli noskaņota politiskā partija, izmantojot pašvaldību nestabilitāti, itin viegli samusināja lielāko daļu tautas uz masveida nemieriem. Diskusijās Eiropas Padomē secinājām, ka pašvaldībai savu funkciju veikšanai ir nepieciešams finansējums, lai iedzīvotāji būtu mierīgi un pārliecināti par savu ikdienu un pašvaldības spēju nodrošināt tiem zināmu labklājības līmeni. Ja šīs naudas nav, tā ir laba augsne radikālu rīcību iniciēšanai.
– Kāda tad ir pašvaldību pašreizējā finansiālā situācija – iedzīvotāji var būt mierīgi?
– Kopš 2008. gada virknē sarunu ar valdību un valsts augstākajām amatpersonām esam nepārtraukti atgādinājuši, ka pašvaldības visu krīzes smagumu iznesa uz saviem pleciem, spējot valstī nodrošināt sociālo mieru, stabilitāti un, kā izrādās, arī izaugsmi. Diemžēl mēs šo izaugsmi nejūtam. Funkcijas nāk klāt, un jāsecina, ka to skaits vēl pieaugs. Pie mums jau ir vērsušies bēgļi no Ukrainas. Viņi atbilstoši ES lēmumiem ir jānodrošina ar sociālo palīdzību, dzīvojamo platību. Tas viss ir pašvaldību pienākums. Jārēķinās, ka bēgļu skaits var pieaugt.
– No valdības puses joprojām neskan paziņojumi, ka tā grasītos atlikt pašvaldībām atpakaļ to finanšu daļu, kas no tām tika paņemta krīzes laikā. Vai ir pārliecība, ka tas vispār kādreiz notiks?
– Godīgi sakot, mēs jau gandrīz vairs neceram, ka valdība ko atliks atpakaļ. Taču mēs runājam par rītdienu. Un nākamā gada budžetā būtu jāiestrādā šīs pozīcijas, jo atkal tiek runāts par iespējamu krīzi un budžeta jostu savilkšanu. Tādēļ daudz esam runājuši ar premjerministri un runāsim ar Valsts prezidentu par šo finansiālo jautājumu sakārtošanu.
– Kāda situācija ar finansēm pašlaik ir Jelgavai?
– Valsts noteiktā prognoze šī gada pirmajam ceturksnim ir izpildījusies. Pēc mūsu prognozēm tomēr ne, jo mēs rēķinām nedaudz citādi. Gada finanses mēs četros ceturkšņos sadalām līdzīgās daļās, valsts to plāno atšķirīgi. Taču mēs ceram, ka kopumā šī gada prognozes izpildīsies arī ar pašreizējo sešu procentu budžeta pieaugumu.
– Vai naudas trūkums apdraud arī kādu būtisku projektu īstenošanu?
– Par pilsētai būtisku programmu apturēšanu naudas trūkuma dēļ mēs, par laimi, nerunājam. Taču, īstenojot Eiropas Savienības projektus, palielinās objektu ikdienas uzturēšanas izmaksas. Tādēļ jāizvērtē ikviens realizējamais projekts, ņemot vērā ienākumu bāzi. Mēs vairs nevaram realizēt ikdienas uzturēšanu un nākamo projektu līdzfinansēšanu, jo, lai to nodrošinātu, budžetam visu laiku ir jāpieaug. Jā tā nav, budžeta izdevumi pieaug straujāk, nekā palielinās tā ienākumu bāze. Ir jābūt līdzsvaram – par cik procentiem pieaug valsts budžets, par tik ir jāpieaug arī pašvaldību budžetam. Iepriekšējos gados pašvaldību budžets valsts kopējā budžeta portfelī veidoja aptuveni 24%, bet šobrīd tas ir vien 17%. Faktiski valsts budžeta daļa augusi daudz straujāk nekā pašvaldību sadaļa.
– Pašlaik ir kaut mazākais cerību stariņš, vai sarunās gūts apliecinājums tam, ka šī situācija varētu mainīties pašvaldībām par labu?
– Esam runājuši ar premjerministri, ka tam tā ir jābūt. Laimdota Straujuma ir solījusi, ka pie šī jautājuma strādās ļoti nopietni. Tādēļ gribu cerēt, ka nākamais gads atnesīs zināmu pieaugumu arī pašvaldību budžetos.
– Lielas finanses pašlaik nepieciešamas arī nākamajam lielajam projektam Jelgavā – dzelzceļa stacijas un autoostas apvienošanai. Kā rit nepieciešamās infrastruktūras izbūves darbi?
– Šo projektu bija paredzēts īstenot par aptuveni desmit miljoniem eiro. Šobrīd mēs darbojamies tikai ar pieciem miljoniem. Esam no projekta izslēguši tās lietas, bez kurām pagaidām var iztikt. Piemēram, daudzu pievedceļu asfaltēšana un ielu pārbūve, tāpat esam atteikušies no gājēju tuneļa, stacijas parka pārbūves. Sekojam arī ES ieteikumiem par to, ka katram projektam jādod papildu labums, piemēram, nodrošinot jaunas darba vietas. Tādēļ minētais projekts tiek īstenots ES programmas “Darbaspēka mobilitātes nodrošināšana” ietvaros, kas ir ieguldījums visa reģiona nodarbinātības veicināšanā. Ar uzņēmumu “Latvijas dzelzceļš” esam vienojušies par to, ka viņi ieguldīs līdzekļus peronu sakārtošanā.
– Pievedceļu, stāvlaukumu izbūve atbilstoši projektam līdz dzelzceļa stacijai jāpabeidz nākamā gada jūnijā. Kad turp pārcelsies arī autoosta?
– Autoosta uz šo vietu pārcelsies nākamajā gadā, pašlaik meklējam investoru, kas varētu izbūvēt autoostas jauno ēku, kā arī nodrošināt papildu pakalpojumu sniegšanu jaunajā objektā, kas būtu saistoši iedzīvotājiem.
– Iedzīvotājus šis projekts tiešām ļoti interesē, jo sociālajos tīklos tas tiek visai intensīvi apspriests. Bažas izskan par to, ka uz jauno kompleksu tiks pārvietots arī Jelgavas tirgus, kas jau vairākus simtus gadu atrodoties pilsētas centrā. Vai tā tiešām būs nomale, kā izskan virknē interneta komentāru?
– Tas ir jau nākamais projekts. Taču es nedomāju, ka dzelzceļa stacija, autoosta un viss šis komplekss būtu lielāka nomale par to vietu, kurā pašlaik atrodas pilsētas tirgus. Domājot par iedzīvotāju un arī pasažieru plūsmas intensitāti, uzskatu, ka tirgum tur ir atbilstošākā vieta.
– Jaunā tilta galā, kas ved uz Pasta salu, joprojām nekāda rosība nav manāma tur izveidotajās kafejnīcas telpās. Kādēļ uzņēmēji šo vietu nevēlas apgūt?
– Sarunās ar uzņēmējiem atklājas, ka ļoti daudzi tur gribētu ierīkot kafejnīcu. Taču viņi mazliet baidās – tā ir jauna, neapgūta vieta, nav skaidrs, kāda tur varētu būt cilvēku plūsma. Esmu pārliecināts, ka tas ir laika jautājums. Kad pilnībā atklās Pasta salu, kam būtu jānotiek jau šoruden, uzņēmēji pārliecināsies, ka tur ir vērts veidot savu biznesu. Tādēļ no idejas, ka tur nepieciešama kafejnīca, pagaidām atteikties negrasāmies. Pašlaik iepretim šai vietai aktīvi tiek iekārtota tējnīca. Līdz jūnija beigām uzņēmums plāno piedāvāt jelgavniekiem un pilsētas viesiem ēdināšanas pakalpojumus arī uz kāda peldoša objekta.
– Jelgavnieki un tie, kuri pilsētai brauc cauri pa galveno ielu, jau novērtējuši ērtības, tomēr joprojām neizpratni raisa luksoforu darbība. Kādēļ tā?
– Jāatzīst, ka ar luksoforiem joprojām tiek veikts liels darbs, jo visa šī sistēma būs jāsaslēdz arī ar tām ielām, kas tiek rekonstruētas satiksmes termināļa vajadzībām. Mūs neapmierina informāciju tehnoloģiju uzņēmuma darbs, ar kuru mēs strādājām pie jaunās luksoforu sistēmas izveides un saslēgšanas vienotā tīklā. Tādēļ meklējam citus risinājumus, lai nepiedzīvotu problēmas, kādas radās pērn, nododot ekspluatācijā Lielās ielas projektu.
– Vai, realizējot satiksmes termināļa projektu, Jelgava ķersies arī pie pārējo ielu rekonstrukcijas?
– Grūti pateikt, kad visas 366 pilsētas ielas 270 kilometru garumā būs skaistas, bet nākamajā plānošanas periodā mums ir jāīsteno ļoti nopietns un svarīgs projekts – tā ir apvedceļa izbūve. Tas ir jau iezīmēts ar Ziemeļu tilta būvniecību un pievedceļu nodrošināšanu tam. Ļoti ceram, ka projektam izdosies piesaistīt pietiekamu ES finansējumu. Apvedceļš no Dobeles puses savienos Atmodas ielu ar Loka maģistrāli, šķērsos Lielupi un Driksu, kā arī aizsargājamo “Natura 2000” dabas teritoriju. Tas būs liels solis šīs pilsētas teritorijas attīstībā. Pašlaik jau esam veikuši vairākus priekšdarbus, lai varētu būvēt. Tāpat esam saņēmuši vides novērtējumu un atļauju tilta celtniecībai pār “Natura 2000” teritoriju.
2014. gada lielākie projekti Jelgavā:
Bērnudārza Ganību ielā 66 rekonstrukcija, I un II kārta – 4 751 908 eiro (ES daļa – 2 246 115 eiro, pašvaldības līdzfinansējums – 2 591 164 eiro).
Satiksmes termināļa apkalpošanai nepieciešamās ielu infrastruktūras izbūve Jelgavā
Tiks rekonstruēti seši ielu posmi un viens izbūvēts no jauna.
Projekta kopējais budžets – 8 316 274,31 eiro. Finansējuma sadalījums: ERAF līdzfinansējums – 4 192 269,82 eiro, valsts budžeta dotācija – 155 794,50 eiro, pašvaldības līdzfinansējums – 3 968 209,99 eiro.
Projekta īstenošanas termiņš ir 2015. gada 30. jūnijs.
Pasta salas labiekārtošana un upju kā tūrisma un aktīvās atpūtas produkta veidošana Jelgavā
Pasta salas labiekārtošana kā daudzfunkcionāla atpūtas, kultūras un sabiedrisku aktivitāšu vieta, veicinot pievilcīgas dzīves vides attīstību Jelgavas pilsētas centrā.
Projekta kopējās plānotās izmaksas – 2 315 455 eiro ar PVN, tajā skaitā ERAF līdzfinansējums 85% – 2 020 233 eiro, valsts budžeta dotācija 2,25% – 52 097 eiro un pašvaldības finansējums 12,75% – 295 220 eiro.
Projekts tiks īstenots līdz 2014. gada 30. novembrim.
Transporta infrastruktūras izbūve industriālo teritoriju attīstības nodrošināšanai Jelgavā
Rekonstruēs Cukura ielu (posmā no Aviācijas ielas līdz Cukura ielai 22) un izbūvēs Aviācijas ielu (posmā no Garozas ielas līdz Krasta ielai 9).
Kopējās izmaksas – 911 814 eiro, no tiem 620 727 eiro tiek finansēti no Eiropas reģionālās attīstības fonda līdzekļiem, valsts budžeta dotācija – 16 007 eiro un pašvaldības līdzfinansējums – 291 086 eiro.
Projekts tiks īstenots līdz 2014. gada augustam.
Jāņa kolektora rekonstrukcija plūdu draudu novēršanai un samazināšanai Jelgavā
Hidrotehnisko būvju kompleksa Jāņa kolektora rekonstrukcija un teritorijas labiekārtošana.
Kopējās izmaksas – 1 450 569 eiro, tajā skaitā ERAF līdzfinansējums – 1 298 260 eiro un pašvaldības līdzfinansējums – 152 309 eiro.
Projekts tiks īstenots līdz 2014. gada decembrim.
Publikācija tapusi sadarbībā ar Jelgavas pilsētas pašvaldību
