Olimpisko spēļu sacensībās Londonā mūsu valsts būs pārstāvēta 13 sporta veidos. Septiņos no tiem Latvijas sportisti startējuši arī visās piecās iepriekšējās olimpiskajās spēlēs pēc neatkarības atjaunošanas – Barselonā, Atlantā, Sidnejā, Atēnās un Pekinā.


Zem vienas cepures?

Lasītākie

Mistika: pie Ukrainas robežas atvēries milzīgs krāteris, ko dēvē par “portālu uz pazemes pasauli” 32

Kokteilis

Mākslīgais intelekts nosauc 5 sieviešu un 5 vīriešu vārdus, kas nes laimi to īpašniekiem 30

Putins ir izmēģinājis jaunu “superieroci”, kādu pasaule “vēl nav redzējusi” 154

Lasīt citas ziņas

Vispirms jāpaskaidro, kādēļ atšķiras sporta veidu skaits dažādos informācijas avotos. Oficiālajos pieņemts kopēju cepuri uzlikt, piemēram, visam, kas notiek olimpisko spēļu peldbaseinā, proti, peldēšanai, daiļlēkšanai, ūdenspolo un sinhronajai peldēšanai, tāpat arī šosejas, treka, kalnu un BMX riteņbraukšanai. Taču citi tos uzskata par dažādiem sporta veidiem, jo atšķirību nudien netrūkst. Grūti pateikt, kam lielāka taisnība. Necik daudz kopēja, izņemot stadionu, nav arī 100 metru skrējienam, kārtslēkšanai un šķēpa mešanai, tomēr olimpiskajā programmā runa ir tikai par vieglatlētiku. Tiec nu gudrs!

Vieglatlētika ir viens no tiem septiņiem sporta veidiem, kuros savus olimpiešus deleģējam jau sestajās spēlēs pēc kārtas. Pēc 1992. gada spēlēm Barselonā vieglatlēti arvien bijuši ar diviem cipariem rakstāmā skaitā, apmēram puse no Latvijas sportistu olimpiskās delegācijas, un šo 20 gadu laikā ar vismaz vienu dalībnieku vai dalībnieci apguvuši gandrīz visu sacensību programmu – visas sprinta, vidējās, garās, barjerotās un soļošanas distances, visas četras lēkšanas un tikpat mešanas disciplīnas, kā arī abas daudzcīņas. Baltie plankumi līdz šim ir stafete un 400 m skrējiens, taču pēdējo Londonā aizkrāsos Jānis Leitis.

Četrpadsmit medaļas

Kokteilis

VIDEO. “Par šo jautājumu var piedot Kaimiņam visus grēkus.” Kaimiņš uzdod kultūras ministrei šī brīža kutelīgāko jautājumu

Kokteilis

VIDEO. Aktieris Kaspars Dumburs atklāj, vai gatavs spert nākamo soli attiecībās ar Sanktpēterburgā dzimušo draudzeni

Veselam

Zinātnieki atklājuši iemeslu, kas varētu izskaidrot gados jaunu cilvēku biežo saslimstību ar vēzi

Latvijas pastāvīgajā septiņniekā ir arī modernā pieccīņa, peldēšana, smaiļošana un kanoe airēšana, šaušana, šosejas riteņbraukšana un svarcelšana. Šaušanā par to varam pateikties vienīgi Afanasijam Kuzminam, pieccīņā pēdējām četrām spēlēm, ieskaitot Londonu, kvalificējušies tikai Jeļena Rubļevska un Deniss Čerkovskis, bet peldētāju, svarcēlāju un šosejnieku skaits svārstījies no viena līdz pieciem ar samazināšanās tendenci pēdējos olimpiskajos ciklos. Barselonas, Atlantas, Sidnejas un Atēnu kanālos savu sporta veidu pārstāvēja tikai kanoe airētāji, Pekinā pie teikšanas beidzot tika arī smaiļotāji un turpinās Londonā, taču kanoe tur pirmo reizi izpaliks.

Tikai vienas olimpiskās spēles kopš 1992. gada izlaiduši mūsu džudisti. Tāpat arī cīkstoņi, cits citu solidāri nomainot uz brīvās un grieķu-romiešu cīņas paklāja, bet Londonā pirmo reizi ieradīsies divatā, turklāt ar debitanti dāmu turnīrā. Ceturto reizi Latvija būs pārstāvēta vingrošanā, otro – pludmales volejbolā un BMX riteņbraukšanā, kas spēļu programmā ir tikai kopš 2008. gada. Pirmo reizi – galda tenisā.

Latvijas sportistu guvums olimpiskajās spēlēs, sākot ar 1992. gadu, ir itin solīds – divas zelta, deviņas sudraba un trīs bronzas medaļas. Par olimpiskajiem čempioniem kļuvuši vingrotājs Igors Vih-rovs (2000) un BMX riteņbraucējs Māris Štrombergs (2008), kanoe airēšanā divas sudraba godalgas izcīnījis Ivans Klementjevs (1992, 1996), pa vienai – šāvējs Afanasijs Kuzmins (1992), soļotājs Aigars Fadejevs (2000), šķēpmetēji Vadims Vasiļev-skis (2004) un Ainārs Kovals (2008), pieccīņniece Jeļena Rubļevska (2004), vingrotājs Jevgeņijs Saproņenko (2004) un svarcēlājs Viktors Ščerbatihs (2004), kura kolekcijā ir arī olimpiskā bronza (2008), tāpat šosejas riteņbraucējam Dainim Ozolam (1992) un džudistam Vsevolodam Zeļonijam (2000).

Tukšās lozes

Ieskatoties tabulā, redzam, ka pēc neatkarības atgūšanas latvieši startēt olimpiskajās spēlēs paguvuši arī akadēmiskajā airēšanā, dāmu basketbolā, boksā, burāšanā, paukošanā, tenisā, treka riteņbraukšanā, stenda šaušanā un ūdens slalomā. Londonai kvalificēties mūsējiem nebija pa spēkam nevienā no šiem sporta veidiem, lai gan centās visi, izņemot treka riteņbraucējus, jo šis sporta veids Latvijā acīmredzot uzskatāms par mirušu. Bez mūsu olimpiešu līdzdalības Londonā notiks sacensības arī badmintonā, daiļlēkšanā, futbolā, handbolā, jāšanā, kalnu riteņbraukšanā, klasiskajā volejbolā. lauka hokejā, loka šaušanā, mākslas vingrošanā, teikvondo, triatlonā, sinhronajā peldēšanā un ūdenspolo.

Mūsu sportisti olimpiskajās spēlēs 
pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas

* dalībnieku skaits