Mobilā versija
Brīdinājums +2.0°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Trešdiena, 7. decembris, 2016
17. februāris, 2014
Drukāt

Stabilizācija gan policijā, gan noziedzībā (1)

Foto - LETAFoto - LETA

Valsts policijas 2013. gada pārskata sanāksmē no amatpersonām izskanēja, ka gan Valsts policija savā darbībā stabilizējusies, gan – ar zināmām strukturālām izmaiņām – arī noziedzīgā pasaule.

Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis pauda prieku, ka policija veiksmīgi nodrošinājusi pāreju valstī no lata uz eiro, ka samazinājies smagu noziegumu skaits. Viņu apbēdina, ka vairāk ir sīkāku noziegumu. Ministrs aicināja policistus arvien vairāk apgūt modernās tehnoloģijas, vienlaikus neaizmirstot vienmēr būt gataviem sabiedrību aizstāvēt uz ielas fiziski.

Iekšlietu ministrijas valsts sekretāre Ilze Pētersone-Godmane iepriecināja, ka jau sākusies jauno rāciju piegāde policijai, plānota policijas informācijas sistēmas uzlabošana. Viņa atgādināja, ka jāuzlabo darbs pie krimināllietu noformēšanas un to datu ievades informācijas sistēmā.

Kriminālpolicijas priekšnieks Andrejs Grišins uzsvēra, ka nepieciešams investēt līdzekļus cietumos, lai no tiem nebūtu iespējams organizēt noziegumus, – tas kļūst arvien populārāk. Tāpat jāiegulda nauda ekspertu apmācīšanā, jo sāk veidoties arvien garākas rindas uz dažādām ekspertīzēm.

Valsts policijas priekšnieks Ints Ķuzis iepazīstināja ar cipariem. Pēc normatīvajiem aktiem, maksimālais vietu skaits policijā ir 7795, finansējums piešķirts 7327, reāli strādā 7058 cilvēki. No visiem policistiem sievietes ir 28,1%, kas esot pietiekami normāli. No 106 amatpersonām, kuras 2014. gadā varētu doties izdienas pensijā, 75 grib turpināt dienestu – tas, pēc policijas priekšnieka domām, esot labs rādītājs, kas norāda uz situācijas stabilizēšanos policijā. Ierindas policista vidējais atalgojums 2013. gadā bijis 506 eiro (šogad plānots 565 eiro), virsnieka – 697 (752) eiro.

2013. gadā pret policistiem uzsākti 95 kriminālprocesi (2012. gadā – 89), 272 gadījumos piemēroti disciplinārsodi (2012. gadā – 271).

Kopumā pagājušajā gadā noziedzīgu nodarījumu skaits valstī, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, samazinājies par 4,7% un ir 47561. Uz 10 000 iedzīvotāju izdarīti 211,3 noziegumi (pērn – 224,7). Sevišķi smagi noziegumi bija 1939 (2012. gadā – 3205), smagi noziegumi – 16390 (15043), kriminālpārkāpumi – 3427 (11551), mazāk smagi noziegumi – 21990 (14332).

Pagājušajā gadā Valsts policija 2166 reizes izņēmusi narkotiskās vielas, no kurām 30% gadījumos tie bijuši amfetamīni, 28% – jaunās psihoaktīvās vielas, 17% – marihuāna, 12% – heroīns, 7% – psihotropie medikamenti, pa 1% – hašišs un kokaīns, 4% – citas aizliegtās vielas.

Ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeijers, runājot par pozitīvajām izmaiņām noziegumu struktūrā, mazliet ironiski atgādināja zināmo teicienu: ir meli, lieli meli un statistika. Viņš ar to domāja pagājušā gada izmaiņas krimināllikumā, kas daudzu noziegumu smagumu mazināja. Ģenerālprokurors domā, ka situācija noziedzības pasaulē stabilizējusies, tāpat kā situācija ar policiju, kas ļauj domāt, ka stabilizācija pārtaps darba uzlabošanā. Stabils esot arī no prokuratūras policijai atgriezto lietu skaits.

“Apmeklējot reģionus, konstatēju paradoksālu faktu: vislabāk policijas izmeklētāji strādā tur, kur ir lielāks bezdarbs – mazāka kadru mainība, pieredzējušāki speciālisti, līdz ar ko mazāk pretenziju pret policistu darbu no prokuroriem,” sacīja Ē. Kalnmeijers. Beigās viņš tomēr paslavēja policiju par labu darbu 2013. gadā.

noziegtabs

 

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. Iegaumējiet, ka policija taisa statistiku, regulē pēc vajadzības. Tas bijis krievu laikos un tas notiek tagad. Pat slepkavības var norakstīt – ir līķis, ekspertīze nevar noteukt patieso nāves cēloni no dažādiem iemesliem – pakāries vai pakārts, noindējies vai noindēts, atstāts bezpalīdzībā neārstēte vai badā – sirds nepietikamība un lieta norakstīta. VAR UZSKAITĪT DESMITIEM CITU “DIAGNOŽU”. uN KO TUR RUNĀT PAR ZĀDZĪBĀM, LAUPĪŠNĀM – POLICIJĀ JAUTĀ – RAKSTĪSI IESNIEGUMU, KAUT JAU PAZIŅOTS UN SKAIDRO – KAS TEV NO TĀ, JA UZRAKSTĪSI, NEKO TIK UN TĀ NEVARĒS ATRAST ….. …… ……. …….

    TĀ KA statistika – PUPU MIZAS.

Aplamie apgalvojumi. Pēc intervijas ar Fātimu teoloģe par sievietes lomu islāmā (4)Pēc “LA” publicētās intervijas ar Līgu Fātimu Legzdiņu un “Latviešu mentalitāte sasaucas ar islāmu, prāto konvertīte Līga Fātima” lasītāji uzdeva jautājumus, vai
Draugiem Facebook Twitter Google+