Mobilā versija
-0.7°C
Baiba, Barbara, Barba
Svētdiena, 4. decembris, 2016
25. maijs, 2015
Drukāt

Ivars Bušmanis: Stabilizēt nozīmē griezt? (3)

Foto: LETAFoto: LETA

Finanšu ministra budžeta portfelis.

Kaut arī pirmie melnie kraukļi, kuri šeit atmodināja iemidzināto konsolidāciju, bija Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētājs Jānis Platais (8. maijā) un Finanšu ministrijas Fiskālās politikas departamenta direktors Nils Sakss (11. maijā), sliktā vēsts patiesībā nāca no Briseles.

Tas bija savlaicīgs brīdinājums: ekonomikai sabremzējoties, 2016. gada budžeta sagatavošanā būs jāveic t. s. konsolidācija 0,6% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP). Ja pieņem pašreizējo izaugsmi un pieteiktos tēriņus aizsardzībā (+0,3% no IKP) un veselības aprūpē (+0,2%). “Nākamajā gadā fiskālā telpā finansēt kaut ko jaunu ir ierobežoti, faktiski ar mīnusa zīmi. Ir riski. Varētu būt nepieciešama konsolidācija,” skaidro Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā ekonomikas padomnieks Mārtiņš Zemītis. “2016. gadā veidojas negatīvā fiskālā rezerve, kā dēļ budžets jākonsolidē par 0,6%. Budžeta deficīts 2,2% ir bīstami tuvu sarkanajai līnijai – 3% robežai,” savā agrajā brīdinājumā piesaka EK.

Kā parasti, ir divi varianti. “Konsolidāciju var veikt, gan samazinot izdevumus, gan palielinot ieņēmumus,” ābeces patiesības atgādina finanšu ministrs Jānis Reirs. “Ja tiktu pieņemts lēmums samazināt izdevumus, tad vidēji katrai ministrijai būtu jāsamazina izdevumi par 5%,” 113 miljonus eiro sadalījis Sakss, piebilstot, ka otrs konsolidācijas variants ir palielināt ieņēmumus, norādot tikai nodokļu palielināšanas ceļu. Cita ceļa neesot.

Valdības galva gan vienurīt (21. aprīlī “Rīta panorāmā”) izteicās, ka “varam dabūt papildu naudu, ja mēs nopelnām vai veicam strukturālas reformas”. Bet dzīvē pamazām pieteiktas tikai kārtējās pārmaiņas nodokļu politikā.

Vārdam “konsolidācija” radīta jauna nozīme. Līdz krīzei konsolidētas versijas bija likumiem, konsolidēti bija gada pārskati uzņēmumiem, vairākas partijas konsolidējās vienā. Tagad, izdzirdot vārdu “konsolidācija”, jājūtas kā kolektivizācijas ēras sākumā četrdesmitajos – “Mums kaut ko atņems!” Ja tad būtu bijis šis vārds, tad droši vien lauku saimniecības tiktu konsolidētas kolhozā.

Sākumā man šķita, ka griešana domāta tikai labklājības ministram Augulim, jo viņš bija nācis klajā ar grozījumiem pensiju likumā. Straujuma apliecināja, ka “konsolidācija nākamgad nebūs iespējama aizsardzības, drošības, veselības un izglītības jomās”. Taču tagad, pēc pensionāru draudiem, ir paziņots par piekto prioritāti, uz kuru griešana neattieksies. Nu nezinu, kas nav prioritāte. Tāpat kā tautsaimniecības prioritārajās nozarēs ietvertas itin visas.

Intervijā “LA” “Latvijas dzelzceļa” vadītājs Uģis Magonis tā grūši noteica: “Matemātiķi no Finanšu ministrijas strādā ar ekseļa tabulām. Viņiem nevar iestāstīt: ja šogad ļaus dividendes ieguldīt attīstībā, nākamgad vai vēlāk saņemsit vairāk. Viņiem vajag tagad.” Atceros savu dzīvesgudro ģimenes dakteri Kukuti, kura man reiz teica: “Ja tev sāp vēders, nesāc ar ķirurgu – viņš noteikti atradīs, ko tev vajag izgriezt, un darīs to ar prieku.”

Vai tiešām nav nekādu citu variantu kā tikai nogriezt? Par spīti VID skaļajām publiskajām akcijām, ēnu ekonomiku nav izdevies apkarot. Vai atliek tikai viens ceļš – nodokļu celšana? Visām patēriņa precēm (PVN) vai tikai alkoholam, degvielai, ēkām? Neviens nedomā ārpus ekseļa tabulas šūnu kastēm?

“LA” diskusijā Alojā rūpnīcas “Sakret” īpašnieks Andris Vanags, kas pārstāv arī Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru (LTRK), sprieda ārpus: “Nevis čakarēsim autoservisus, frizētavas, skaistumkopšanas salonus, bet jādod ir burkāns. Skandināvijā, kad cilvēks grib uzbūvēt garāžu, izremontēt dzīvokli, piebūvēt māju, ja viņš ir savācis čekus par darbu un materiāliem, viņam atpakaļ samaksā nodokļus. Tieši tāpat, kā mums pašlaik atmaksā par izglītību un ārstēšanos. Tad mēs remontdarbos ņemtu nevis kaimiņu Janku, bet salīgtu firmu un pirktu būvmateriālus veikalā. Kā labāk? Lai VID inspicē kaimiņjankas, vai labāk ievilkt visus cilvēkus no pelēkās baltajā zonā?” Viņš pieteica LTRK pētījumu, kurā ar priekšlikumiem tuvākajā laikā nākšot klajā. To es gaidu ar lielāku cerību nekā pusgada nodokļu ieņēmumu rezultātus.

Krīzes gados Latvija piedzīvojusi budžeta apgraizīšanu. Tagad sekojošā griešanā var nogriezt izaugsmi. Arvien vairāk pārliecinos, ka labāk, lai ir izaugsmi veicinošs budžeta deficīts nekā stagnējošs nulles budžeta deficīts.

Pievienot komentāru

Komentāri (3)

  1. Ja Loti gribas uzcet pirtiņu ,kādi ir ceļi to īstenot ,1.taupīt un iekrāt,2.strādāt papildus, 3.aizņemties ,4.ieguldīt bērnu izglītībā ,cerot ka pēc gadiem viņi daudz pelnīs ,5.ielaisties kādos spekulatīvos finanšu darījumos,cerot tik pie naudas ,drošākais ir taupīt ,tāpat arī valstij ,jātaupa .

  2. Valsts budžets taču ir tāds pats kā ģimenes budžets ,ja zini kāda ir Tava alga ,neēdīsi ikrus ,nepirksi lidmašīnu ,jo tad būs jāņem kredīts ,bez jebkāda seguma ,nesūtīsi bērnus uz Oksfordu { ja nu neknapināsies ,cerot ka pēc gadiem tas dos lielus ienākumu},nebrauksi uz Botičello koncertu Itālijā ,lai kā gribētos. Tāpat ar valsts budžetu ,necelsi pensijas ,pensionāri tāpat apmirs ,mākslas muzeju necelsi ,iztiks tāpat to moderno mākslu var apskatīt pie mistkastēm atkritumu kaudzēs ,varētu ieguldīt izglītībā ,cerot ka pēc gadiem būs atdeve,jātērē cik daudz ir un no ekstrām jāatturas.Aizņemsies kā Grieķija un ko pēc tam darīs?

  3. Vienkāršāk tomēr būtu lietot latviešu valodu. Žēl, ka mūsu varturiem grūtības ar valsts valodas zināšanām!

Atis Klimovičs: Kāpēc mūsu ģenerāļi klusē? (31)Katrs Latvijas iedzīvotājs būs kaut reizi dzirdējis kāda ārvalstu komentētāja vai militārā eksperta izteikumus par to, cik dienās uzbrukuma gadījumā sabrukšot Latvijas un tās kaimiņu aizsardzība.
Gata Šļūkas zīmējums
Gatis Šļūka. Jūs, bērniņi, nāciet…

Bijušais premjers, tagadējais uzņēmuma “Latvijas Gāze” vadītājs Aigars Kalvītis turpmāk varēs daudz biežāk sazināties ar savu bērnības draugu Kasparu Upacieri jeb Ufo, kurš pieņemts darbā par sabiedrisko attiecību speciālistu. “Latvijas Gāzē” iztiku pelna arī tādi bijušie politiķi un amatpersonas kā Jānis Straume, Vinets Veldre un Elita Dreimane.

Lasītāju aptauja
Kas vairo bažas par Latvijas drošību?
Draugiem Facebook Twitter Google+