Mobilā versija
Brīdinājums +0.9°C
Auseklis, Gaisma
Ceturtdiena, 14. decembris, 2017
1. decembris, 2015
Drukāt

Stacijas un laukuma nosaukumi. Atbilde “LA” lasītājai (2)

Foto - LETAFoto - LETA

Zemitāna tilts ziemā

Mani  neapmierina, ka sarunvalodā, plašsaziņas līdzekļos un sabiedriskajā transportā, nosaucot pieturas, Zemitāna iela, tilts vai laukums tiek saukts daudzskaitlī – par Zemitānu ielu. Kāpēc? Šie objekti taču ir nosaukti par godu pulkvedim Jorģim Zemitānam, nevis apdzīvotai vietai Zemitāni! Ināra Benuža Rīgā

“Rīgas satiksmes” pārstāvis Viktors Zaķis atbild, ka pieturvietu nosaukumi ir “Zemitāna laukums” (atbilst uzvārdam) un “Zemitānu stacija” (atbilst stacijas nosaukumam). “Rīgas satik­sme” ir konsultējusies Valsts valodas centrā un saņēmusi tā atzinumu: “Valsts valodas centrs apliecina, ka pulkveža Jorģa Zemitāna vārdā nodēvētās dzelzceļa stacijas nosaukuma pareizā forma ir Zemitāni jeb Zemitānu stacija. Šāda forma lietojama arī sabiedriskā transporta pieturu nosaukumos.”

Pievienot komentāru

Komentāri (2)

  1. ak dies, inārai laikam citu problēmu dzīvē nav 😀 vai stacija arī nosaukta par godu zemitānam vai zemitāni izvēlēts kā vietvārds zemitāna laukuma tuvumā! valodu vajag mācīties pirms atver muti :)))

  2. Pievienojos lasītājas viedoklim. Un vsp nav saprotams, kāpēc pēdējā laikā pēc šāda principa tiek “pārdēvētas” ielas. Tie Zemitāni jau nav vienīgie tādi.

Lasītāju aptauja
Gata Šļūkas zīmējums
Gatis Šļūka. Es sameklēšu mums darbinieku!

Pašlaik Latvijā trūkst visu kvalifikāciju darbinieku – gan augstākā un vidējā līmeņa, kā arī nepietiek mazkvalificētu darbinieku. To intervijā LTV pirmdien atzina Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) prezidents Aigars Rostovskis. 60% no aptaujātajiem LTRK biedriem atzinuši, ka saskaras ar darbaspēka trūkumu, 80% uzņēmēju pauduši atbalstu ārvalstu studentu iesaistei Latvijas darba tirgū. 90% aptaujāto uzņēmumu uzskata, ka ir nepieciešams pārskatīt augstskolu studiju programmas, koncentrējoties uz tām specialitātēm, kuru trūkst visvairāk. Viņš minēja, ka, piemēram, viens no Latvijā straujāk augošajiem sektoriem ir informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) joma. Būtu nepieciešams, lai augstskolu IKT jomā ik gadu pabeigtu ap 3000 jauno speciālistu, taču šobrīd gadā šo specialitāti iegūst vien 500-600 absolventi.

Vai vidējai izglītībai Latvijā jābūt obligātai?
Draugiem Facebook Twitter Google+