Foto – Sandra Ruska

Stādāmo ķiploku tirgū deficīts 4

Kur var nopirkt kvalitatīvu ziemas ķiploku stādāmo materiālu (aptuveni 150 kg), kas būtu Latvijā pārbaudīts un izturīgs pret slimībām? Atradu, ka to pārdod Baltijas ķiploku audzētāju biedrība, bet man kā iesācējai tās gada maksa pagaidām nav pa spēkam. 
VITA JELGAVĀ

Reklāma
Reklāma

Meklē biedrībā


Krievija uzbrūk Ukrainai ar “brīnumieroci”. Ar to varētu tikt galā tikai F-16 144
TV24
“Viņi ir gatavi uz visādām neģēlībām.” Kas mudinātu Putinu pieņemt lēmumu uzbrukt NATO?
Krimināls
VIDEO. “Bēdz prom!” Kārsavā iereibusi kompānija bēg no policijas un smejas par vadītāja nonākšanu policijas rokās 43
Lasīt citas ziņas

Sēklas materiālu var pasūtīt katrs, ne tikai biedri, skaidro Baltijas ķiploku audzētāju biedrības vadītājs Viktors Ciganovičs. Gada maksa 240 eiro apmērā attiecas uz tiem, kas aktīvi nodarbojas ar ķiploku audzēšanu, plāno doties kopīgos braucienos, iegādāties tehniku, saņemt atlaides sēklas materiāla iegādei, iegūt informāciju, spriest par nozares attīstību. Ja vēlas iegādāties stādāmo materiālu, to var pasūtīt pa tālruņiem 28232293, 26016100. Sīkāka informācija (arī par patlaban pieejamo šķirņu sortimentu, aktualitātēm, kontaktiem) atrodama biedrības mājaslapā www.ķiploks.lv vai www.bgga.lv.

Patlaban biedrība piedāvā ķiplokus par 3,10–5,20 eiro kilogramā. To izcelsmes valstis ir Francija, Spānija vai Lielbritānija. Biedrība pārdod sertificētu stādāmo materiālu ražotāja fasējumā. Mazākais no tiem ir 20 kg, lielākais – 30 kg iepakojumā. Galviņas iepakojumā ir kalibrēta lieluma, katrā ir 7–8 daiviņas.

CITI ŠOBRĪD LASA

Biedrībā varēs iegādāties arī tā sauktos ziloņķiplokus (cena – aptuveni 15 eiro kilogramā), kas atšķirībā no parastajiem ķiplokiem jāstāda kā kartupeļi, vismaz 15 cm dziļi.

Biznesam der pārbaudīti 


Biedrības vadītājs uzsver, ka visas šķirnes ir pārbaudītas Latvijas apstākļos. Šāds pētījums tapis sadarbībā ar Latvijas Lauksaimniecības universitātes izmēģinājumu centru “Vecauce”. Audzēšanas profesionālis gan uzsver, ka cilvēkiem sapratne par to, kas ir labs ķiploks, atšķiras. Katrai šķirnei ir savas garšas nianses, bet Latvijā tradicionāli izvēlas pēc iespējas stiprākus ķiplokus. To var panākt, ķiplokus bagātīgāk mēslojot ar vircu vai citu slāpekli saturošu mēslojumu, taču Viktors Ciganovičs uzskata, ka labāk pielikt divas daiviņas vienas vietā, bet ēst tīru, nepārmēslotu mantu. Ja vēlas iegūt izlīdzinātu, kvalitatīvu ķiploku ražu, nepieciešams sertificēts stādāmais materiāls, it sevišķi iesācējiem. Ja šķirne būs pa prātam, varēs paši turpināt to ataudzēt. Turklāt, pat ja kaut kas noies greizi slikta stādāmā materiāla dēļ, realizētājs uzņemas par to atbildību.

Ķiploku audzēšana ir dārgs prieks, vajadzīga ielabota augsne, svarīgi, lai būtu pareizi ievērota augu seka, ķiploki nedrīkst ieaugt nezālēs. Nereti audzētāji iesācēji uzskata, ka ķiploki daudz darba neprasa, augs tāpat. Tomēr neaug vis. Turklāt tādā ziemā kā šī arī kailsals nodara postījumus.

Ķiploku stādāmo materiālu lielākos apjomos var pasūtīt arī, piemēram, SIA “Kurzemes sēklas” (tālrunis 63222134). Tā kā stādāmie ķiploki ir dārga prece un Latvijā ir čakli ķiploku audzētāji, kas savu preci realizē lētāk, tos ievest nav izdevīgi, skaidro “Kurzemes sēklas” tirdzniecības daļas vadītāja Ināra Birgere.

Vietējo pietiks nedaudziem


Stādot nelielos apjomos, pašpatēriņam, var iegādāties jebkuru ķiploku stādāmo materiālu, galvenais – lai galviņas izskatās gana glītas un veselīgas. Konkrētai vietai un augsnes īpatnībām labi ir pielāgojušies tā sauktie vecmāmiņu kloni, ar kuriem laukos dalās kaimiņienes. Tie mēdz būt izturīgi un veselīgi. Tos pat der saglabāt kā vietējo tautas selekciju.

Ķiplokus var meklēt arī interneta sludinājumu vietnē www.ss.lv.

Lai atrastu savai dzīvesvietai tuvāko ķiploku audzētāju, informāciju var meklēt Valsts augu aizsardzības dienesta mājaslapā www.vaad.gov.lv, sadaļā “Reģistrēto augļu koku, ogulāju un dārzeņu audzētāju reģistrs”, meklētājā ievadot vārdu “Ķiploki”. Tur norādīts gan audzētāja vārds, gan pagasts. Piemēram, Jelgavas novadā, Vircavas pagastā, ķiplokus 2 ha platībā audzē SIA “Tārpiņš & Partneri” (tālrunis 25997366). Tā īpašnieks Māris Vanags atklāj, ka šogad gan uz vietējiem ķiplokiem cerības mazas. Ķiploki izsaluši gan viņam, gan citiem lielaudzētājiem Elejas, Staļģenes pusē. Nekas labs nav dzirdēts arī no citiem valsts reģioniem. Audzētājs pats plānojot sēklas materiālu iegādāties ārzemēs un to steidzīgi darīt iesaka tiem, kas vēlas sākt ķiploku audzēšanu.