Uncategorized

Stādu tirgū apsteidz konkurentus 0


Kārlis Strazdiņš
Kārlis Strazdiņš
Foto – Anda Krauze

Ķīmijas vietā smiltis

Pavasarī akciju sabiedrības “Latvijas valsts meži” (“LVM”) koku stādaudzētavā “Mazsili” testa režīmā darbu sākusi automātiskā līnija – robots, kas noklāj priežu stādus ar Zviedrijā patentētu alternatīvu aizsarglīdzeki “Conniflex”, kas sastāv no speciālas līmes un smilts. Aizsargājot pret priežu smecernieku, šīs bruņas stādiņiem derēs divus gadus.

Stādaudzētavas “Mazsili” vadītājs Kārlis Strazdiņš ir apmierināts – celtniecība un sarežģītais iekārtu uzstādīšanas darbs ir galā, viss izdevies un rudenī gandrīz miljonu eiro vērtais automāts jau darbosies ar pilnu jaudu – vienā minūtē tas apstrādās 240 priežu un egļu stādu.

K. Strazdiņš: “Caur līniju, kur notiek apstrāde, stādus laiž ar visām ietvarstādu kasetēm. Pēc tam tos pako kartona kastēs un ved uz mežu vai ievieto saldētavās – uzglabāšanai ziemā. Apstrāde darbojas divus gadus, jo, stādiņam augot, līme stiepjas. Aizsardzībai pret kukaiņiem Latvijā šo paņēmienu izmantojam pirmo reizi, līdz šim stādus apstrādāja ar ķīmiju vai izmantojot vasku.”

Priežu smecernieks ir viens no lielākajiem stādījumu apdraudējumiem. Kukainim garšo priede, bet tas nesmādē arī egli. Smecernieks nograuž stādiem miziņu, un kociņš nokalst. Mežsaimnieki pat saka – tur, kur bijis smecernieks, zvēriem vairs neesot ko darīt.

Lielākais jaunā aizsarglīdzekļa pluss ir tas, ka “Conniflex” iedarbību nav zaudējis arī vasarā, kad izlido otrā smecernieku paaudze. Tad stādījumi nav jāmiglo, kā tas reizēm notiek, ja tos apstrādā ar ķīmiju. K. Strazdiņš: “Vasarā nāk smecernieku otrā paaudze, kas turpina uzbrukumu stādiņiem, bet ķīmisko vielu aizsardzība mēneša laikā ir beigusies. Tad visi stādījumi jāmiglo. Tas prasa daudz darba. “Conniflex” nav paredzēts aizsardzībai pret zvēriem, taču reizēm līdzot.”

Zviedrijā “Conniflex” ir jau pazīstams aizsarglīdzeklis. Latvija aiz Zviedrijas ir pirmā valsts Eiropā, kurā izmanto šādu apstrādes līniju.

 

Paliksi aizmugurē – zaudēsi tirgu

Ap 300 000 ar “Conniflex” apstrādātu stādu valsts mežos tiks iedēstīti jau šajā pavasarī. Kaut gan ir arī vietējie meža īpašnieki, kuri par šādiem stādiem interesējas, stādu audzētāji nebūt nedomā, ka šis aizsarglīdzeklis Latvijā ātri kļūs populārs, jo šādi ar alternatīviem, ilgi aktīviem aizsarglīdzekļiem apstrādāti stādi maksās par kādiem 30% vairāk nekā tie, kas apstrādāti ar ķīmiju.

“Sākotnēji liekas, ka parastie stādi ir lētāki, taču jārēķinās ar papildu darbu un izmaksām, kas radīsies, lai jaunos kociņus pasargātu no kukaiņiem. Tāpēc jāsāk nopietni rēķināt. Kad izmaksas par darbaspēku celsies, tad noteikti izdevīgāk būs nopirkt stādus, kas jau apstrādāti,” secina K. Strazdiņš, piebilstot, ka viss mainās ļoti strauji. Taču pagaidām ar jauno augu aizsardzības līdzekli apstrādātie stādi pamatā domāti dēstīšanai valsts mežos un eksportēšanai.

Nākotnē “Mazsilos” stādu ražošanu paredzēts kāpināt līdz 20 milj. gadā, no kuriem puse tiks apsrādāta ar “Conniflex”. Ļoti iespējams, ka valsts mežu apsaimniekotāju izvēle liks nopietni par stādu aizsardzību domāt arī tiem meža īpašniekiem, kuru cirsmas atjaunojas dabiski. Jo smecernieks, visticamāk, barības meklējumos rāpos uz neapstrādātām jaunaudzēm.

Pagājušajā gadā “LVM” pārdeva 47,2 miljonus stādu salīdzinājumā ar 45,9 milj. 2015. gadā. Par miljonu stādu pērn palielinājies arī stādu eksports.

Šogad “LVM” plāno atjaunot 14,4 tūkst. ha meža, no kuriem 8000 ha tiks atjaunoti, stādot augstvērtīgu, selekcionētu stādmateriālu.

K. Strazdiņš: “Ja atpaliksi un citi pasteigsies pa priekšu, tad diezgan ātri vari zaudēt tirgu, kas iekarots. Vides prasības arī mainās strauji, ķīmiju visur spiež laukā, un jau daudzus gadus tiek runāts par to, ka ķīmisko vielu lietošana tiks aizliegta pilnībā. Pagaidām šā lēmuma realizācija tiek atlikta, taču skaidrs, ka jāmeklē jauni, alternatīvi risinājumi. Šis ir viens no tiem. Tas prasīja miljonus, taču viss, kas iegādāts, kalpos ilgi.”

Šogad “Mazsilos” sezona sākusies agri – jau marta vidū kasetēs sētas pirmās priedītes. Tā kā četras siltumnīcas aprīkotas ar gāzes apkuri, ja ziema aizkavēsies, nav jābaidās, ka sals kaitēs. Liela daļa jauno kociņu pārziemo saldētavā un pavasarī kastes un maisus ar stādiem atliek tikai iekraut mašīnās. Šogad viss stādāmais materiāls ir aizrunāts jau iepriekš, ja kāds nav noslēdzis līgumu, tad jāgaida rudens, agrāk brīvu stādu nebūs.

 

Uzziņa

* LVM kokaudzētava “Mazsili” 
atrodas Talsu novadā.

* Gadā realizē 14 milj. koku stādu.

* Pamatā audzē priedes un egles, nedaudz arī bērzus 
un melnalkšņus.

* Aizņem 50 ha, nodarbina 65 cilvēkus.

* Plāni – gadā audzēt 20 milj. stādus, pusi no tiem apstrādāt ar “Conniflex”.

 

Nodokļus vajag maksāt!

Lielākā nodokļu maksātāja meža nozarē pērn bijusi akciju sabiedrība “Latvijas valsts meži”, kas nodokļos nomaksājusi 63,5 milj. eiro. Ar 12,5 milj. eiro otra lielākā nodokļu maksātāja ir bērza saplākšņu ražotāja akciju sabiedrība “Latvijas Finieris”, bet trešā – kokmateriālu ražotāja un vairumtirgotāja SIA “Byko – Lat” ar 4,4 milj. eiro. Kokskaidu un OBS plātņu ražotāja SIA “Kronospan Riga” ar 3,7 milj. eiro palikusi ceturtajā vietā, bet piektajā vietā ir SIA “Gaujas koks” ar 3,1 milj. eiro. Vēl pirmajā desmitniekā lielāko meža nozares nodokļu maksātāju sarakstā ir SIA “Daiļrade koks”, SIA “Rīgas meži”, SIA “Attēls R”, SIA “Verems” un SIA “ITAB Producion Latvia”. Interesanti – izņemot pirmo trijnieku, lielākie nodokļu maksātāji nebūt nav uzņēmumi ar lielāko apgrozījumu. Tā SIA “Byko – Lat”, kas ir trešā lielākā nodokļu maksātāja, pēc gada apgrozījuma starp meža nozares uzņēmumiem ieņem tikai 12. vietu, līdzīgs gada apgrozījums, ierindojoties 11. vietā, ir SIA “Gaujas koks”, kas tomēr ir piektā ņiprākā nodokļu maksātāja. Savukārt SIA “Rīgas meži” simts pēc apgrozījuma lielāko meža nozares uzņēmumus sarakstā ir pa vidu, bet SIA “Verems”, SIA “ITAB Producion Latvia” un SIA “Attēls R” simts lielāko sarakstā nav. Kāpēc gan tāda nesaiste? SIA “Gaujas koks” valdes loceklis Valērijs Čmihovs uz šo jautājumu atbildēja īsi un skaidri: “Nodokļus vajag maksāt!”

 

Var pieteikties kompensācijām 

Lauku atbalsta dienests sācis pieņemt pieteikumus kompensācijām par “Natura 2000” teritorijām un mikroliegumiem. Atbalstam pieteikties var līdz 22. maijam vai 15. jūnijam ar atbalsta samazinājumu 1% apmērā par katru nokavēto dienu. Atbalstu var saņemt: ja aizliegta mežsaimnieciskā darbība; aizliegta galvenā cirte un kopšanas cirte; aizliegta galvenā cirte; aizliegta kailcirte. Atbalsts par vienu hektāru attiecīgas platības – 160 eiro, ja aizliegta jebkura mežsaimnieciskā darbība; 120 eiro, ja aizliegta galvenā cirte, 45 eiro, ja aizliegta kailcirte. Pēc Meža valsts reģistra informācijas, “Natura 2000” teritorijās iekļauti 345 000 ha meža, kas ir 44% no kopējās “Natura 2000” teritorijas un 10% no kopējās mežu platības valstī. Taču – pirms iesniegt pieteikumu, pārliecinieties, vai platība, par kuras uzturēšanu vēlaties saņemt atbalstu, joprojām atrodas “Natura 2000” teritoriju sarakstā. Jo robežas var mainīties. Ja meža īpašnieks par to nav zinājis un pieteicies atbalstam, tad par LAD maldināšanu no soda neizbēgt.

 

Padomi, kā labāk saimniekot

Meža konsultāciju un pakalpojumu centrs sācis bezmaksas konsultācijas par jautājumiem, kas saistīti ar meža zemes apsaimniekošanu. Konsultācijas nodrošina ES atbalsta finansējums. Padomu var saņemt par dabisko dzīvotņu, savvaļas floras un faunas aizsardzību; savvaļas putnu aizsardzību; meža apsaimniekošanu ūdensobjektu aizsargjoslās, kā arī jautājumos, kas saistīti ar meža efektīvas apsaimniekošanas ekonomiku. Maksimālais atbalsts vienam konsultāciju saņēmējam atbalsta periodā ir 1500 eiro. Ja konsultāciju saņēmējs ir komersants lauku apvidū, kurš darbojas meža nozarē un kura apgrozījums pēdējā gadā nepārsniedz 15 000 eiro, atbalstu var saņemt arī par meža īpašuma apsekošanu, meža resursu novērtēšanu un apsaimniekošanas plāna izstrādi.

 

Mežaparkā – koka skulptūru festivāls

No 10. līdz 20. maijam Mežaparka Zaļajā teātrī norisināsies starptautiskais koka skulptūru festivāls. To organizē SIA “Rīgas meži”. Šāds festivāls Mežaparkā notiks pirmo reizi un tā mērķis ir bagātināt rīdzinieku atpūtas un izklaides iespējas. Festivāla laikā septiņi tēlnieki no Latvijas, Lietuvas, Krievijas, Ugandas un ASV no lielizmēra koka bluķiem veidos skulptūras par tēmu “Mežaparks – Rīgas zaļā sirds”. Apmeklētājiem būs iespēja vērot skulptūru tapšanu. Pēc festivāla koka skulptūras uzstādīs Mežaparkā un tās kļūs par šī kultūras un atpūtas parka vides objektiem.

Publikācijas tapušas sadarbībā ar Meža attīstības fondu.

LA.lv