Foto – LETA

Stājas spēkā notiesājošais spriedums Vinetas Muižnieces krimināllietā 5

Augstākās tiesas (AT) Krimināllietu departaments šodien atstāja negrozītu apelācijas instances tiesas lēmumu, ar kuru Satversmes tiesas (ST) tiesnese Vineta Muižniece atzīta par vainīgu un sodīta par to, ka viņa, būdama valsts amatpersona, izdarīja dokumenta viltošanu.

Reklāma
Reklāma
VIDEO. Kāpēc gurķus tin plēvē? Atbilde tevi pārsteigs
NATO admirālis atklāj, vai ir pazīmes, ka Krievija tuvākajā laikā plāno iebrukt kādā no NATO valstīm
Veselam
8 veidi, kā bērnu izaudzināt par potenciālo psihoterapeita pacientu 13
Lasīt citas ziņas

Kā norādīja AT preses sekretāre Baiba Kataja, līdz ar to notiesājošais spriedums stājas likumīgā spēkā. Par dokumenta viltošanu Muižniecei būs jāmaksā naudas sods desmit minimālo mēnešalgu jeb 2846 eiro (2000 latu) apmērā. AT Krimināllietu departamenta lēmums nav pārsūdzams.

AT lēmumā norādījusi, ka Krimināllikuma (KL) 327.pantā ir paredzēta atbildība par dienesta viltojumu, proti, par dokumenta viltošanu, ko izdarījusi valsts amatpersona. Lēmumā ietverta atsauce uz AT 2013.gada 18.jūnija lēmumu, kurā analizēts dokumenta jēdziens, dokumenta viltošana kopsakarā ar KL 327.pantā paredzētā noziedzīgā nodarījuma sastāvu. Lēmumā izteiktas atziņas, ka ar viltošanu KL atsevišķu pantu izpratnē jau šobrīd jāsaprot ne tikai neīsta dokumenta izveidošana, parakstot zem teksta svešu vārdu bez attiecīga pilnvarojuma vai ierakstot nepatiesu tekstu virs īstā paraksta, vai īsta dokumenta falsifikācija, bet arī apzināta patiesībai neatbilstošu ziņu ietveršana dokumentā, ko izdarījusi valsts amatpersona vai cits speciālais subjekts.

CITI ŠOBRĪD LASA

Vēl lēmumā kā atziņa izteikta, ka ar dokumenta viltošanu KL 327.panta izpratnē jāsaprot ne tikai šo dokumentu materiāla viltošana, bet arī gadījumi, kad persona, kurai ir tiesības izveidot dokumentu, tajā jau sākotnēji ietver faktus vai notikumus, kas neatbilst īstenībai.

Rīgas pilsētas Centra rajona tiesa 2012.gada 25.oktobrī Muižnieci atzina par vainīgu dokumenta viltošanā, ja to izdarījusi valsts amatpersona, un sodīja ar naudas sodu desmit minimālo mēnešalgu jeb 2000 latu (2846 eiro) apmērā.

Izskatot lietu apelācijas kārtībā saistībā ar prokurora apelācijas protestu un apsūdzētās apelācijas sūdzību, Rīgas apgabaltiesa 2013.gada 11.novembrī pirmās instances tiesas spriedumu atstāja negrozītu.

Prokurore Ilze Gailīte gan pirmās instances tiesas debatēs Muižnieci bija lūgusi sodīt ar naudassodu 20 minimālo mēnešalgu (4000 latu jeb 5691 eiro) apmērā, turpretim Muižnieces advokāte Guna Kaminska savu aizstāvamo bija lūgusi pilnībā attaisnot. Pati Muižniece vainu neatzina.

Saskaņā ar apsūdzību Muižniece, būdama valsts amatpersona – Saeimas deputāte un vienlaikus arī Juridiskās komisijas priekšsēdētāja -, viltojusi dokumentu – Saeimas Juridiskās komisijas 2009.gada 1.septembra sēdes protokolu.

Līdz ar to Muižniece tiek apsūdzēta pēc KL 327.panta 1.daļas – par dokumenta viltošanu vai par apzinātu viltota dokumenta izsniegšanu vai izmantošanu, ja to izdarījusi valsts amatpersona. Par šādu noziedzīgu nodarījumu var sodīt ar arestu vai piespiedu darbu, vai naudas sodu līdz 20 minimālajām mēnešalgām.

Reklāma
Reklāma

LETA jau ziņoja, ka kriminālprocesu pret Muižnieci 2011.gada 1.jūnijā sāka ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers. Kriminālprocess tika sākts, pabeidzot resorisko pārbaudi, kas bija ierosināta pēc tam, kad Ģenerālprokuratūra saņēma 10.Saeimas Korupcijas novēršanas apakškomisijas priekšsēdētāja Alekseja Loskutova (V) iesniegumu par iespējamu Saeimas Juridiskās komisijas 2009.gada 1.septembra sēdes protokola viltojumu.

Kā skaidroja Loskutovs, 2009.gada 1.septembra Juridiskās komisijas sēdes audioieraksts liecina, ka deputāti sēdē apspriestos KL grozījumus nolēmuši virzīt izskatīšanai pirmajā lasījumā, turpretim protokolā norādīts, ka likumprojektu nepieciešams pilnveidot. Līdz ar to likumprojekta tālāka virzīšana nobremzēta.
Kā norādījusi AT, Muižniece likusi Juridiskās komisijas konsultantei aizstāt minētās sēdes protokola daļu ar Muižnieces pašrocīgi uzrakstīto tekstu.

Likumprojekts likumā noteikto trīs dienu laikā pēc Juridiskās komisijas sēdes netika nosūtīts Saeimai izskatīšanai pirmajā lasījumā, bet gan protokolā norādīts, ka Juridiskā komisija ir konstatējusi ievērojamas nepilnības iesniegtajā likumprojektā, kā arī nesaskaņotību ar spēkā esošajām likuma normām. Protokolā norādīts, ka Juridiskā komisija uzskata, ka jautājumi, kas saistīti ar partiju finansēšanu ir jāskata kompleksi un saskaņoti.

Pēc minēto patiesībai neatbilstošo labojumu izdarīšanas dokumentā, Muižniece parakstīja šo Juridiskās komisijas sēdes protokolu pirmstiesas izmeklēšanā precīzi nenoskaidrotā laikā, bet ne agrāk kā 2010.gada 1.februārī.

Pēc Loskutova iepriekš teiktā, Juridiskās komisijas konsultantes atzinušas – Muižniece devusi norādījumus, ko rakstīt protokolā. Šo protokolu parakstījuši Muižniece un toreizējais Juridiskās komisijas sekretārs Dzintars Rasnačs (VL-TB/LNNK).