Pasaulē
Citur

Staļins un kompānija Maskavas centrā 16

Foto Māris Antonēvičs

Kā tas iespējams? Maskavas centrā tiek atklāts piemineklis Staļinam – pērn neizpratni un sašutumu par to pauda Krievijas inteliģences pārstāvji. Turklāt šis notikums sakrita ar Staļina īstenotā Lielā terora (1937) astoņdesmito gadadienu. Asiņainā tirāna skulptūra novietota tikai pāris kvartālus no slavenās “Lubjankas” – agrāk “čekas” galvenās ēkas, kur tagad saimnieko šīs struktūras mantiniece – Federālais drošības dienests. Skulptūru “alejas” idejas autori gan taisnojas, ka tā neesot tirāna godināšana, viņi tikai rādot Krievijas vēsturi “no Rūrikiem līdz Jeļcinam”, un Staļins esot daļa no vēstures.

Vairāki desmiti seno krievu valdnieku skulptūru Militāro formastērpu muzeja pagalmā parādījās jau 2017. gada maijā. Tolaik tā atklāšanā piedalījās arī Krievijas kultūras ministrs Vladimirs Medinskis, taču plašu sabiedrības uzmanību šis notikums neizraisīja. Daudz skaļāki protesti atskanēja, kad 2017. gada septembrī “alejai” tika pievienotas 20. gadsimta valdnieku skulptūras – starp tām arī Staļins, Ļeņins, Brežņevs, Andropovs…

Visu skulptūru autors ir pretrunīgi vērtētais mākslinieks Zurabs Ceretellli, kuru savulaik bija ļoti iecienījis Maskavas mērs Jurijs Lužkovs. Lai gan tagad Z. Ceretelli vairs netiek pie tik dārgiem pasūtījumiem kā Lužkova laikā, viņš joprojām ir diezgan iecienīts Krievijas varas aprindās. Pats Z. Ceretelli presē izteicies, ka Staļina skulptūras izstādīšana neesot represiju upuru zaimošana, un piebildis, ka viņam pašam vectēvs esot represēts Staļina laikā.

“Tas ir tāds trends. Laikmeta raksturojums. Tagad atkal tiek apspriesta pieminekļa atjaunošana [“čekas” izveidotājam] Dzeržinskim. Atklāj pieminekli Staļinam, visur izkar viņa portretus,” radio “Eho Moskvi” šādu skulptūru parādīšanos novērtējis žurnālists Viktors Šenderovičs, kurš uzskata, ka vēsturi var mācīt arī šādā veidā, bet tad jābūt skaidrai norādei – kas ir kas. Savukārt šajā “alejā” visi it kā ir vienlīdzīgi vienā rindā – Ivans Bargais, Staļins, Gorbačovs vai Jeļcins (pirmā Krievijas prezidenta skulptūra tika pievienota šā gada aprīlī).

Savukārt polittehnologs Gļebs Pavlovskis radio iesaka nepievērst lielu uzmanību tam, kādi pieminekļi tiek atklāti, īpaši, ja tam nav augstas mākslinieciskās vērtības: “Ja ir iespēja, es visiem šiem jaunajiem pieminekļiem eju ar līkumu, tie, kā likums, parasti ir diezgan kroplīgi. Gandrīz visi. Labi, ka man nav jāiet uz veiklu caur šo Krievijas valdnieku aleju. Tur daži arī dzīvi esot bija diezgan briesmīgi, bet tagad bronzā – vispār šausmas. Iedomājieties, ejat vakarā vai naktī. Tur vēl apgaismojums tāds, ka pilnīgi kaut kāda monstru parāde.”

LA.lv